Izskanējis Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums par Saeimas atlaišanu, aiz muguras arī emocionālais prezidenta atvadīšanās pasākums Likteņdārzā, atstājot savu amatu. Centrā palicis jautājums – ko tālāk? Saeima tukša nevar palikt, bet, ko likt padzīto 100 gudro galvu vietā, vēl nav. Vismaz tautas acīm jaunā maiņa nav redzama.Sabiedrībā vairāk vai mazāk ir zināmi tikai līdzšinējo politiķu vārdi. Nesen sarunā ar mani kādreizējais Saeimas deputāts, kurš tagad veido jaunu partiju, izteicās, ka tā vienā ziņā ir paradoksāla situācija – ja sarakstos iekļauj jaunu, darbīgu, bet tautā maz pazīstamu cilvēku vārdus (un kā gan viņi var būt zināmi, ja agrāk nav bijuši politikā – A. Z), tad tāda saraksta izgāšanās ir gandrīz garantēta. Vēlētāji drīzāk nobalsos par zināmajiem, bet tie, lūk, jau atzīti par nederīgiem. Ja nu vienīgi savu slikto reputāciju izdodas notušēt zem cita karoga. Šķiet, tā pašlaik domā rīkoties Tautas partija, izšķīstot uz visām pusēm un cenšoties pa vienam salīst citos politiskos grupējumos. Tajā pašā laikā jaunas personības nav redzamas. Arī pasākumā Likteņdārzā par labo tika saukts Antiņš, par sliktajiem – melnie kraukļi, bet kuri būs tie antiņi, kam jānāk, palika miglā tīts. Baida tas, ka to patiesībā vēl nezina arī tie, kuri šobrīd ieguvuši gaišo spēku reputāciju. Tā gan rudenī var sabrukt kā kāršu namiņš, jo noteikti vajadzēs ķerties klāt vairāk nekā 100 miljonu latu atrašanai budžeta konsolidēšanai. Pie šī darbiņa var sagrūt pašreizējie reitingi. Tomēr vispirms gan jāredz, kuri būs tie darītāji?Pagaidām viņus klāj neredzamības plīvurs. Ja tas nekritīs, paliks jau zināmie.
