Rīt Latvijā cilvēki pieminēs 1949. gada 25. martā izsūtītos uz Sibīriju, no kurienes daudzi nekad vairs neatgriezās. Staļiniskais režīms represijās nežēloja pat bērnus.
Rīt Latvijā cilvēki pieminēs 1949. gada 25. martā izsūtītos uz Sibīriju, no kurienes daudzi nekad vairs neatgriezās.
Staļiniskais režīms represijās nežēloja pat bērnus. Valcēnieti Agritu Makaruku uz Sibīriju aizveda, kad viņai bija apritējuši tikai trīs mēneši. “Es piedzimu decembrī, bet martā manu ģimeni aizveda trimdā. No svešumā pavadītā laika neko neatceros, jo biju gluži mazs bērns. Mūs nometināja Tomskas apgabala Zirjanskas rajonā. Sibīrijā nomira vectēvs. Pēc vairākiem gadiem mājās atgriezos es, mamma un vecmamma. Kā viņām izdevās mani zīdaiņa vecumā saglabāt dzīvu, nezinu. Mamma vēlāk par to daudz nestāstīja, jo toreiz labāk bija Sibīriju nepieminēt. Šie traģiskie gadi mūsu dzīvei zīmogu bija uzlikuši uz ilgu laiku. Tikai Sibīrijā mūs sauca par latviešiem. Kad atgriezāmies dzimtenē, mūs dēvēja par krieviem,” stāsta A. Makaruka.
Pirms kāda laika masu mediji ziņoja, ka Krievija tagad gandrīz ir gatava Latvijas okupāciju un ar to saistītās sekas oficiāli atzīt par kļūdu. Tā ir Kremļa politiķu vēlēšanās ātrāk izbeigt traucējošo Baltijas valstu uzstājību atzīt okupācijas faktu trijās Baltijas valstīs un visu politiski nokārtot iespējami maigāk, lai Krievija neizskatītos kā agresore. Jādomā gan, ka Krievijai būtu izdevīgi pirmās brīvvalsts virsnieku nošaušanu Litenē, 1941. gada 14. jūnija un jau minētā 25. marta represijas, kuras prasīja daudz cilvēku dzīvības, kā arī pārējās okupācijas laika traģēdijas uzksatīt par kļūdu. Ja Latvija tam piekristu, šogad 9. maijā Maskavā ar baltiešu vadoņiem draudzīgi varētu sadzert šampanieti un visas nesaskaņas varētu uzskatīt par nokārtotām.
A. Makaruka, dzirdot par vārdu “kļūda”, brīdi klusē, tad mierīgi pasaka: “Acīmredzot ne visur notikušo vēsturē vērtē vienādi. Par kļūdām var runāt tagadējā Latvijas dzīvē. Pēc manām domām, tur to pašlaik netrūkst.”
Tie, kuri noliektām sirmām galvām rīt piemiņas brīžos stāvēs un atcerēsies izūtījumā bojā gājušos tuviniekus, šo vēstures traģēdiju neuzskata par kļūdu. Tūkstošiem badā un salā mirušo nav kļūda, bet genocīda sekas. Cerams, ka uz Maskavas piedāvājumu vienoties par kļūdu Latvijas politiķi pratīs pienācīgi atbildēt, lai paši neizdarītu vēl vienu kļūdu.
