Nāk vasara, ārā viss mostas, visur un visos atgriežas dzīvība.
Nāk vasara, ārā viss mostas,
Visur un visos atgriežas dzīvība,
Tikai manī ne.
Manas domas un dvēsele ir
Tumšā dūmakā tērpta.
Dzīve ir uzlikusi slogu,
Esmu bēdu un izmisuma
Sagrauzta.
Kas būs rīt?
— Ārā spīdēs saule
Un viss turpinās dzimt.
Tikai manī vēl joprojām
Ir tumšās, aukstā ziemas naktis.
Es cenšos lēnām attīrīties,
Bet pagātnes rēgi to neļauj.
Vēl joprojām ap mani
Ir manis pašas
Radītais melu zirnekļtīkls.
Paies gadi, vesela mūžība,
Līdz spēšu te visu izmainīt.
Tad pasaule ap mani
Un es kļūsim tīras kā agrāk.
Nāk vasara un manu
Tumšo dvēseli lēnām —
Pavisam lēnītiņām —
pārņem gaisma,
Jo lēnām es ritinu zirnekļtīklu.
Un tad, kad tas būs atritināts,
Es kļūšu tīra — kā kādreiz,
Kad piedzimu.
Tīra kā tikko dzimis
Bērns.
Tīra!!!
Alita
