Tautas namā pašlaik skatāma vijciemiešu tēlotājmākslas izstāde, tostarp arī Mārtiņa Vītola klusās dabas un akvareļi.
Tautas namā pašlaik skatāma vijciemiešu tēlotājmākslas izstāde, tostarp arī Mārtiņa Vītola klusās dabas un akvareļi. Viņa klusās dabas ir krāsās drošas un pārliecinošas.
“Daudzus gadus pēdējā skolas dienā Vijciemā notika svētki “Taurenis”. Tajos mūzikas skolas audzēkņi rīkoja koncertu un mākslas skolas audzēkņi veidoja izstādi. Tagad šie bērni jau pieauguši, daži savas mākslinieciskās izpausmes pārtraukuši,” stāsta tautas nama vadītāja Vita Bērziņa.
Tiesa, ne visus izdevās pierunāt iedot kādu darbu izstādei, bet daži autori piekrita apvienoties, lai izveidotu kopēju iekspozīciju. M. Vītols ir vienīgais, kurš mākslu izvēlējies kā savu profesiju. Viņš studē Mākslas akadēmijas Vides dizaina nodaļā.
Dizaina apgūšanu uzsāka Valmierā
Mārtiņš ir dzimis Smiltenē, bet uzaudzis Vijciemā. 1992. gadā viņš sāka iet Vijciema pamatskolā un tūlīt izlēma, ka jāsāk apmeklēt Smiltenes mākslas skola. “Tēvs strādā Smiltenē, tāpēc ērtāk izbraukāt. Pamatskolas 8. klasi pabeidzu reizē ar mākslas skolu. Pēc gada bija jāizlemj, ko darīt tālāk. Nevarēju izšķirties, turpināt mācības amatniecības skolā un kļūt par galdnieku vai doties uz mākslas vidusskolu. Uzzināju, ka, mācoties Valmieras ģimnāzijā, līdztekus var mācīties arī mākslas skolā,” stāsta Mārtiņš. Mākslas vidusskolā jāmācās četri gadi, tāpēc tur nācās uzkavēties gadu pēc ģimnāzijas beigšanas. Šo mācību gadu puisis uzsāka kā budžeta grupas students Mākslas akadēmijā. Viņš atzīst, ka studēt šajā augstskolā par maksu būtu gandrīz neiespējami.
Jautāts, kāpēc izvēlējies vides dizainu, Mārtiņš atbild, ka to noteica mācības Valmierā, jo šajā mākslas skolā ir divi galvenie virzieni — vides un modes dizains. Tā kā vides dizaina pamati bija jau apgūti, tad atlika vien turpināt. Tiesa, pēc Valmieras puisim bija doma studēt arhitektos, tomēr interese par dizainu ņēma virsroku. Iespējams, ka lēmumu ietekmēja Mākslas akadēmijas gotiskā stila ēkas veidols.
Mārtiņš atzīst, ka mākslas pamatus apguvis Smiltenē. Gleznošanu viņš mācījās pie Haralda Baloža. Pirmie iespaidi akadēmijā Mārtiņam ir pozitīvi. Tas ir it kā dabisks turpinājums mācībām mākslas skolā Valmierā. “Lai cik centīgi mācies visu semestri, tomēr divas nedēļas pirms beigu skates nekāda gulēšana neiznāk — jāstrādā ļoti intensīvi, citādi nepaspēsi izdarīt darbu. Mākslas skolas un akadēmijas studenti to labi zina, jo negulētās naktis piedien pie studenta dzīves stila,” smaida Mārtiņš.
Piedalās dizaineru festivālā “Green House”
Aizpagājušo nedēļu Mārtiņš pavadīja Zviedrijā. Akadēmijas pasniedzēja Barbara Ābele ļoti cīnās par dizaina attīstību Latvijā un tāpēc cenšas studentus iesaistīt dažādos projektos un konkursos. Stokholmā notika jauno dizaineru festivāls “Green House”. “Mūsu akadēmijas otrā kursa studenti bija izstrādājuši konceptu un pirmkursnieki saskaņā ar to izgatavoja stendu. Pirmā semestra beigās iesniedzu darbu konkursam. Tiesa, pēc tam to vajadzēja nedaudz uzlabot, bet Stokholmā nokļuvu,” stāsta Mārtiņš. Tie bijuši īsti dizaina svētki — visdažādākās izstādes kultūras un mākslas centros. Ikviens interesents varēja iepazīties ar jauno skandināvu dizaina idejām, redzēt slavenu dizaineru un dažādu pazīstamu firmu leģendām apvītus darbus.
Mārtiņš ir sajūsmā par šā festivālu organizēšanas aspektiem. “Mums bija iespēja apskatīt ne tikai dizaina darbu izstādes, bet arī dažādus mākslas un arhitektūras muzejus. Tas patiešām bija interesanti, jo īpaši zviedru dizaina skolā,” priecājas Mārtiņš. Zviedrijā jaunos dizainerus māca citādi nekā Latvijā. Ja pie mums ir skates un starpskates, kurās padarīto vērtē ar atzīmēm, tad Zviedrijā tā nenotiek. Topošajam dizaineram uzdod noteiktu darbu, kas bez jelkādām ierunām līdz noteiktajam termiņam ir jāizdara.
Mārtiņu sajūsminājusi gan pati skolas ēka, gan tās aprīkojums. Zviedrija iegulda ļoti daudz līdzekļu dizaina attīstībā. Skolā ir ļoti modernas laboratorijas, darbnīcas ir apgādātas ar vismodernākajiem darbgaldiem. Telpas ir ļoti plašas. Skola izvietota bijušās rūpnīcas “Ericson” telpās, tās pārveidojot un pielāgojot skolas vajadzībām.
Akvarelī prot “iedabūt” gaismu
Jautāts, vai viņam vides dizainā labāk patīk darboties ar pielietojamām vai dekoratīvām lietām, students atbild, ka dizainam pieder tikai tās, kurām ir noteikta funkcija. Ja lietai nav konkrēta pielietojuma, tā ir skulptūra.
Topošais mākslinieks atzīst, ka joprojām atrodas attīstības procesā. Par to liecina viņa attieksme pret savu darbu. “Kad kaut ko uztaisu, uzgleznoju, man tā lieta patīk, jo darbu esmu paveicis godprātīgi. Kad paiet kāds laiks, uz šo darbu sāku raudzīties kritiskāk un parasti tajā atrodu kādas kļūdas vai nepilnības. Acīmredzot manas prasības pēc kvalitātes nepārtraukti aug,” skaidro Mārtiņš. Līdztekus dizainam viņš ļoti interesējas par akvareļglezniecību. Interesanti, ka Mārtiņš to nav mācījies profesionāli. Tas nav bijis jādara nedz Valmieras mākslas skolā, nedz tagad akadēmijā. Mākslas vidusskolā glezno ar guaša krāsām un pamazām pāriet uz eļļas tehniku. Abas ir diezgan līdzīgas. Akvareļtehniku māca Liepājas mākslas vidusskolā. Mārtiņam ir īpašs talants akvarelī parādīt gaismu. Viņš glezno akadēmiskas ainavas, un no tām izstaro īpašs mirdzums. Lai akvarelī “iedabūtu” gaismas spēli, jābūt labam dabas pazinējam. Puisis atzīst, ka viņam nav īpašas autoritātes akvareļglezniecībā, bet viņš cenšas uzlūkot ikvienu darbu, arī tos, kuri top Vecrīgā un turpat mākslas darbu tirdziņā tiek pārdoti. Mārtiņš uzskata, ka šie darbi ir labā profesionālā līmenī un to autori ir sasnieguši teicamu tehnisko izpildījumu.
Mārtiņam patīk arī fotografēt, un viņš atzīst, ka, studējot fotogrāfijas, vieglāk izprast gaismas dabu. Fotogrāfijas pamatus puisis apguva vidusskolā Valmierā. Vides dizainera programmā fotogrāfijas apgūšana nav paredzēta, bet darbojas interesentu pulciņš. Kad Mārtiņš uzzināja par tā esamību, pierakstīties bija par vēlu. Viņš ir apņēmības pilns tajā darboties nākamgad.
Vienīgais puisis visā nodaļā
Studijas Mākslas akadēmijā nav rozēm kaisītas. Mācības sākas pulkten 9.00 un, piemēram, pirmdienās turpinās līdz pulksten 18.00. Pēc tam vēl reizēm jādodas uz skicēšanu, un tad no augstskolas var iznākt tikai pēc astoņiem vakarā. Ikviena darbdiena ir pamatīgi noslogota. Ja ir brīvāks brīdis, var apmeklēt kādu izstādi. Mākslas akadēmijas studentiem ir tā priekšrocība, ka par izstāžu apskati nav jāmaksā. Mārtiņš zina, ka Vides dizaina nodaļa ir viena no visnoslogotākajām un mācību ziņā sarežģītākajām. Tiklīdz students vēlas kādas stundas izbrīvēt savām vajadzībām, jārēķinās ar to, ka būs jāatrod laiks to kompensācijai darbā. Klubu apmeklēšana, ballītes un citas bohēmiskas izdarības studiju laikā jāaizmirst, jo citādi var iedzīvoties nepatikšanās. Studijas akadēmijā paredz, ka, pasliktinoties sekmēm, students nokļūst pastiprinātas uzmanības lokā un var tikt atskaitīts no budžeta grupas. Nesekmīgas atzīmes gadījumā jaunietis var tikt pakļauts rotācijai. Tas gan vēl nenozīmē, ka viņam tūdaļ par studijām jāsāk maksāt. Tomēr vidējai atzīmei sāk stingri sekot. Studentes ir izrēķinājušas, ka mācību maksa ir apmēram 10 latu dienā. Nodaļā, kurā studē Mārtiņš, ir desmit studentu, turklāt viņš ir vienīgais puisis.
Iesvētīšana notiek bez ķēpāšanās
Lielākā balle akadēmijā ir tradicionālais karnevāls. Par to stāsta leģendas. Mārtiņš ir izgājis iesvētīšanu studenta kārtā. Tas neesot bijis nekas īpašs un nekas līdzīgs, kā dažkārt notiek iesvētīšanā vidusskolā — ar visneiedomājamāko ķēpāšanos. Akadēmijā pārbaudījumi notiek profesionalitātes aspektos, piemēram, turot flomāsteru starp ceļgaliem, uz sienas jāuzraksta savs vārds. Patiesībā tas bijis ļoti grūti. Vēl ar aizsietām acīm bijis jāzīmē sniegavīrs.
Jautāts, kādā dizaina jomā Mārtiņš vēlas strādāt pēc akadēmijas beigšanas, viņš atbild, ka, šķiet, varētu veidot interjeru vai, iespējams, projektēt mēbeles. Dizaina jomā rietumu pasaulē ir daudz piemēru, ka māksliniekam pietiek izdomāt un izgatavot vienu izcilu priekšmetu, lai nodrošinātu sava vārda popularitāti uz visu mūžu.
Mārtiņš domā, ka akadēmijā pavadītie seši gadi galvenokārt būs eksperimentu un meklējumu periods. Ideju īstenošana materiālā nenotiek bieži. Ziemassvētkos akadēmijā notiek studentu darbu izstāde – pārdošana “Jarmarka”. Tai savus darbus var iesniegt ikviens students un gadījumā, ja kāds tos nopērk, ir iespēja nopelnīt. Mārtiņam vēl ilgs studiju ceļš staigājams. Viņa nopietnā attieksme pret darbu liek domāt, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek.
