Elmārs Rūts, Smiltenes Centra vidusskolas bijušais direktors
Lepojos, ka esam izcīnījuši brīvībuTā ir mana tēvzeme. Rodas sajūta, ka tagad mums ir liela nelaime, jo Latvijā nav normālu politiķu. Ir tikai tāda iztapšana Eiropai un sava maka pildīšana. Mums ir ārkārtīgi dārgi deputāti, kuri nepieņem sakarīgus lēmumus. Eiropas Savienība, no vienas puses, ir laba, jo varam justies patstāvīgi un aizsargāti, bet reizē tā uzspiež ļoti daudz. Brīvais tirgus sagrauj mūsu saimniecības, jo Dienvidos ir ļoti plašs tirgus, bet Ziemeļos – panīkums. Tūkstošiem cilvēku laukos tiek atņemts darbs, ne velti viņi brauc projām.Vēl mums trūkst patriotiskās audzināšanas. To var manīt, kaut vai ieslēdzot radio. Tur visbiežāk var dzirdēt dziesmas svešā mēlē. Neapgalvoju, ka cita valoda ir slikta, bet tā nav Latvija. Jā, mums trūkst patriotiskas valdības. Piemēram, to apliecina parakstu vākšana par krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu. Tie, kuri ilgojas pēc savas valsts valodas, lai uz turieni arī brauc. Katram ir sava tēvzeme, kur veidot kultūru un nacionālo dzīvi. Tā tam vajadzētu būt vienmēr. Manī lepnumu raisa tas, ka esam izcīnījuši brīvību. Ne visām mazajām valstīm tas ir izdevies.
Mārtiņš Latvers, Smiltenes jaunsargu vienības vecākais referents
Gatavs cīnīties uz nāvi, ja būtu tāda vajadzībaTās ir manas skaistās Latvijas zilās debesis, saulainā diena, zaļie Latvijas sili un zilie ezeri, tā ir mana skaistā jaunības zeme. Tagad tā ir tādā kā dīvainā miglā tīta un nākotne šķiet pavisam nesaprotama. Salauzta mana sirds par Latviju, bet vai tās ir dusmas uz politiķiem un slikto ekonomiku?Tomēr mēs katrs esam patriots, tādi paši kā tie, kuri kādreiz cīnījās par brīvu Latviju. Esam latvju zēni, gatavi cīnīties uz nāvi, ja būtu tāda vajadzība. Galu galā Latvija ir zeme, kur dzīvo ļoti stipra tauta – latvieši.Ikvienam novēlu turpināt cīnīties par aizsākto un rast sevī svētku sajūtu. Piektdien Smiltenē dosimies lāpu gājienā, kurā aicināts pievienoties jebkurš no jums.
Santa Rudzīte, bērnudārza “Pīlādzītis” vadītāja
Jāprot noķert skaistus mirkļus un priekuTas ir Latvijas skaistums un cilvēki, kuri palīdzējuši man izaugt lielai. Tā ir mana ģimene, skolotāji, senči, jo tieši šie cilvēki ļāvuši man nonākt šeit, saglabāt valodu un tradīcijas.Nereti dzirdēts, ka cilvēkiem mazinās patriotisms, bet, manuprāt, tas saistīts ar iekšējām sajūtām, ne tik daudz ar dzimteni. Tas ir atkarīgs no tā, kā mēs jūtamies pasaulē un cik katrs pats ir gatavs darboties. Ir daudz jāstrādā un jāpriecājas par skaistajiem mirkļiem, kas mums tiek dāvāti.Cilvēki ir tādi, kā mēs ar viņiem sadzīvojam. Var jau teikt, ka cilvēki ir nīgri un dusmīgi, bet mazos kreņķus vienmēr var atrisināt. Iespējams, man paveicies, jo apkārt ir labi cilvēki.Kamēr mēs esam mazi, mums kāds palīdz izaugt. Bet, kad esam kļuvuši pieauguši, mums pašiem ir jābūt resursiem, lai rastu dzīves jēgu un sniegtu palīdzīgu roku līdzcilvēkam.
