Mūsdienās iedzīvotājiem ļoti bieži sastopami asinsrites traucējumi, ko veicina mazkustīgs dzīvesveids, sēdošs vai, tieši otrādi, stāvošs darbs. Šā iemesla dēļ var veidoties vēnu funkcionālie traucējumi. Ja neārstē, tie var būt veselībai bīstami.Apzīmējumu «paplašinātas vēnas» lietojam bieži. Visiem it kā ir skaidrs, ko tas nozīmē, taču nākas dzirdēt visdažādākās versijas par to, vai šī problēma ir veselībai bīstama vai arī tikai bojā izskatu. No kosmētiskas līdz medicīniskai problēmai«Medicīniski to sauc par hronisku venozu mazspēju. Tai ir sešas stadijas, katra ar savu simptomātiku. Pašā vieglākajā stadijā uz kājām redzams paplašināto zemādas kapilāru zīmējums, ko cilvēki dēvē par «zirnekļu tīkliem». Tā ir kosmētiska problēma un veselībai nav bīstama. Bet, ja slimība progresē, parādās kāju tūska, lieli varikozi vēnu mezgli, ādas izmaiņas un pēdējā, sestajā, stadijā uz kājas jau ir izveidojusies čūla,» stāsta ķirurgs flebologs Rets Vīgants.Ārsts atgādina, ka kāju veselība atkarīga no cilvēka paša attieksmes pret savām kājām. «Ja sievietei ļoti svarīgi būt skaistai, viņa var uztraukties jau par vēnu mazspējas pirmo stadiju. Dāmas ir sarūgtinātas, jo paplašinātie kapilāri izskatās neglīti, kaut gan medicīniski tam nav nekādas nozīmes, bet flebologs var palīdzēt atrisināt arī šo problēmu. Savukārt citi pacienti pie ārsta vēršas jau ar krietni ielaistām problēmām, kad kājas izskatās daudz neestētiskāk. Robežšķirtne starp kosmētisko un medicīnisko problēmu ir brīdis, kad parādās pirmais nopietnākais simptoms – kāju tūska,» uzsver R.Vīgants. Kāju tūska Ne vienmēr kāju tūsku izraisa tieši hroniska vēnu mazspēja. Tam var būt citi cēloņi, ko cilvēks pats pareizi izvērtēt nevar. Izteikta kāju tūska dienas beigās liek domāt, ka problēma nav kosmētiska, bet medicīniska. Ja tūskas cēlonis ir hroniska venoza mazspēja, jāsāk ārstēšana, citādi tas neizbēgami izraisīs ādas izmaiņas un citus simptomus. Turklāt tūskai ir dažādas izpausmes un pakāpes. Ir vai nav vēnu slimība – noteikt var tikai speciālists,» uzsver ārsts. Pilnīgu priekšstatu par kāju asinsvadu stāvokli sniedz vēnu sonogrāfiskā izmeklēšana, kas nosaka, vai tūskas iemesls ir vēnu vai arī artēriju problēma. Bez šīs izmeklēšanas mūsdienīga, kvalitatīva diagnostika nav iespējama, teic R.Vīgants. Tādējādi ārsts ir pilnīgi drošs, vai pacientam ir vēnu saslimšana. Un, ja ir, tad kādā stadijā un kāda ir piemērotākā ārstēšana. Ne vienmēr jāoperēParasti ar varikozo vēnu likvidēšanu cilvēki iedomājas operāciju. Taču ir vairāki ārstēšanas veidi un ne vienmēr tās jāoperē. «Piemēram, ir gadījumi, kad ārstniecībā izmanto putu skleroterapiju. Dažiem izveidojies aplams priekšstats, ka to lieto tikai kosmētiskos nolūkos, bet patiesībā ar šo metodi var «slēgt» arī lielās vēnas. Pastāv kompresijas terapija, kas arī ir viena no ārstēšanas sastāvdaļām, proti, valkājot pareizi izvēlētas speciālās kompresijas zeķes, var panākt, ka nepatīkamie simptomi mazinās un palēninās slimības progress, pasargājot pacientu no komplikāciju attīstības. Jāsaprot, ka slimā vēna nekur nepazūd, taču kompresijas terapija dod iespēju uz kādu laiku atlikt ārstēšanu,» skaidro R.Vīgants. Operējot tiek izņemtas redzamās un paplašinātās vēnas daļas, kuras var radīt iekaisumu un komplikācijas. Flebologs iedrošina, ka no ārstēšanās nebūtu jābaidās, jo mūsdienīgās metodes ir ļoti saudzējošas un minimāli traumatiskas. Lai panāktu optimālu rezultātu, dažkārt tiek kombinētas dažādas terapijas metodes. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuru radiniekiem bijušas problēmas ar paplašinātām vēnām – tiem uz šo slimību ir iedzimta nosliece, kas izpaužas kā ģenētiski mantots saistaudu vājums. Komplikācijas Visnopietnākās komplikācijas pacientam varētu būt saistītas ar vēnu trombozi. Var izveidoties gan virspusējo, gan dziļo vēnu nosprostojums. «Virspusējai trombozei vēnu mezgli uz kājām kļūst cieti, sarkani un ļoti sāpīgi – sākas akūts iekaisums un var pat paaugstināties temperatūra. Savukārt, ja tromboze skar dziļās vēnas, tad tā ir ļoti nopietna slimība – faktiski visnopietnākā, kāda fleboloģijā iespējama. Pacientam stipri pietūkst visa kāja, āda kļūst zilgana un parasti ir arī izteiktas sāpes ar kustību ierobežojumiem, kas laika gaitā progresē. Nerīkojoties stāvoklis kļūst arvien sliktāks, kāja pampst un sāp vēl vairāk. Tas nozīmē, ka nekavējoties jādodas pie ārsta, jo trombs var atrauties, ar asiņu plūsmu nonākt plaušās un izraisīt tromboemboliju, kas var beigties pat ar cilvēka nāvi. Lai tā nenotiktu, savlaicīgi jāārstē hroniskā vēnu mazspēja,» uzsver R.Vīgants. Pēcārstēšanas periodsJa vēnu saslimšana nav bijusi ielaista līdz pēdējai stadijai, pēc ārstēšanas kāja ir vesela un cilvēks var dzīvot bez speciāliem ierobežojumiem, bet ir daži nosacījumi, kas jāņem vērā pēcoperācijas periodā. «Jāatceras, ka ikvienam veselam cilvēkam lietderīgi atsevišķos gadījumos valkāt profilaktiskās kompresijas zeķes, piemēram, ja jādodas tālā ceļojumā ar autobusu vai lidmašīnu, ja darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu, arī grūtniecēm. Pacientiem, kuriem problēma ielaista, bijušas čūlas un stipri bojāti audi, kompresijas zeķes jāvalkā regulāri, arī pēc tam, kad ārstēšana pabeigta,» uzsver R.Vīgants. Lai pēc iespējas izvairītos no vēnu mazspējas attīstības, nekādu speciālu noteikumu nav, lai arī ir daži faktori, kas to veicina. Jāatgādina, ka paplašinātas vēnas ir gan sieviešu, gan vīriešu problēma. «Piemēram, ja sievietes ikdienā izvēlas valkāt apavus, kuriem papēdis augstāks par četriem centimetriem. Arī topošajām māmiņām vajadzētu pavaicāt ārstam, ko darīt, lai pasargātu sevi no vēnu problēmām, īpaši, ja tādas bijušas mātei. Taču kopumā ieteicams vienkārši ievērot tos pašus veselīga dzīvesveida nosacījumus, ko jebkuram cilvēkam.
PIEREDZE
Skaidrīte, 56 gadi◆ Lielie vēnu mezglojumi visas kājas garumā izskatījās ļoti neglīti un arī staigājot sāpēja. Man tika nozīmēta vēnu operācija, kas pirms desmit gadiem vēl bija valsts apmaksāta. Operācijas dienas rītā ar mani aprunājās anesteziologs un ārstējošais ārsts, uz slimās kājas tika atzīmēti griezuma punkti. Operācija tika veikta epidurālajā anestēzijā, tā ka biju pie skaidra saprāta un samaņas. Operācija ritēja nedaudz ilgāk par stundu, un nekādu diskomfortu neizjutu. Jau pēc pāris dienām mani izrakstīja no slimnīcas. Diegus no 14 šuvēm izņēma ģimenes ārsts, un atkārtoti uz Rīgu vairs nebija jābrauc. Dzīšana arī pagāja bez problēmām. Pirmos mēnešus bija jāievēro režīms – kājām nedrīkstēja būt liela slodze, vajadzēja nēsāt speciālas saites. Pagājuši desmit gadi, un ar vēnām man problēmu vairs nav, kaut gan darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās.
