Aldis Lapiņš, OK “Azimuts” vadītājsCitas valstis vēl nekur nesteidzas, Latvija ganVienā vārdā sakot – negatīva. Pašam šobrīd ir sešdesmit gadu. Latvijā ar cilvēkiem ir tā, jo vecāks kļūsti, jo mazākas darba iespējas. Zinu, ka daudzviet darbavietās negrib cilvēkus, kuri sasnieguši piecdesmit gadu vecumu. Ko tad viņiem visiem darīt – braukt uz ārzemēm? Skatījos televīzijā sižetu, ka 53 procenti jauniešu pēc skolas absolvēšanas dodas darba un labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Kāda nākotne tad mūs Latvijā sagaida?Jau esošajiem pensionāriem neklājas viegli un viņi vecumdienas nevar pavadīt laimīgi. Tāpat kā pirmspensijas vecuma cilvēki, arī viņiem ir ģimenes, pienākumi, tēriņi. Ja valdība grasās paaugstināt pensionēšanās vecumu, kļūs tikai sliktāk. Kā vienmēr, šādi lēmumi tiek pieņemti tikai pie mums Latvijā, citas valstis nekur nesteidzas.
Aleksandrs Gruntmanis, Valkas kultūras nama pārvaldnieksVisi mūžu maksājis nodokļusMana attieksme pret iecerēto pensijas paaugstināšanu ir negatīva galvenokārt viena iemesla dēļ – šaubos, ka ar pašreizējo veselības stāvokli līdz tai nodzīvošu. Biju paredzējis iet pensijā 2016. gadā un tad, visticamāk, gadus trīs nodzīvotu kā pensionārs. Man ir tāda iekšējā sajūta.Visu laiku dzīvojam vienās reformās. Apnicis. Man ir arī iebildumi par pensiju koeficienta aprēķināšanas kārtību. Negribu iet pensijā kā Padomju savienības nabags. Visu mūžu esmu maksājis nodokļus, strādājis vairākos darbos un vēlos, lai pensiju rēķinātu no manis samaksāto nodokļu summas. Es saprotu, ka teorētiski pensionēšanās vecums ir jāceļ, taču tas jādara, kā iepriekš bija paredzēts – no 2016. gada. Pēc statistikas, liela daļa Latvijas vīriešu līdz pensijai nenodzīvo.
Erna Pormeistere, Nodarbinātības Valsts aģentūras Valkas filiāles vadītājaDarbaspēka ievešana nav prāta darbsKod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Ja pensiju fonds tik strauji iztukšojas, kaut kas ir jādara. Arī valsts budžets ir par plānu, lai kaut ko atvēlētu pensijām. Manuprāt, arī darbaspēka strauja ievešana nav prāta darbs, jo vietējiem ir grūti atrast darbu.Kaut ko varētu līdzēt valsts programmas jaunu darbavietu veidošanā. Turklāt nav jādomā nekas jauns. Daudzas programmas ārzemēs ir, piemēram, ar saīsinātu darbalaiku vai atbilstošas veselības stāvoklim. Atliek vien pārņemt. Ne katrs vecāks cilvēks vēlas darīt darbu, kas ir atbilstošs jaunietim, un otrādi. Par pensijām sabiedrībā daudz diskutē, un atrast labāko sistēmu nebūs vienkārši.
