Mēneša sākumā “Ziemeļlatvija” rakstīja, ka cilvēkus satrauc fakts, ka no Smiltenes uz Valmieras dzīvnieku patversmi aizvestos klaiņojošos dzīvniekus pēc 14 dienām iemidzina. Smiltenes novadā nav nevienas dzīvnieku patversmes. Tāpēc devāmies noskaidrot, vai Smiltenes novada pašvaldības nākotnes plānos šāda iecere pastāv.
Smiltenes novada pašvaldības policija sanāksmēs šo jautājumu vairākkārt ir aktualizējusi, jo pašvaldības policijai, saņemot ziņas par klaiņojošu dzīvnieku esamību, praktiski nav nevienas vietas, kur tos noķerot var izvietot un uzturēt, kamēr tiek noskaidrota to piederība un iespējamais saimnieks.
Ekonomiski izdevīgākArī vadības līmenī šāds jautājums ir pārrunāts, taču nav pieņemti kaut kādi konkrēti lēmumi par savas dzīvnieku patversmes izveidošanu. Dzīvnieku patversmes izveidošana prasa līdzekļu ieguldījumu, lai izveidotu, aprīkotu, ir jāalgo darbinieki, nepieciešami līdzekļi ikdienas uzturēšanai. Ir arī normatīvo aktu prasības, kas jāievēro, lai dzīvniekus uzņemtu un turētu patversmēs.Šobrīd Smiltenes novada dome turpinās izmantot kā alternatīvu citas dzīvnieku patversmes pakalpojumus, jo tas ir ekonomiski izdevīgāk. “Protams, var pārskatīt, kā šo sadarbību varētu spēcināt un uzlabot,” saka Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.
Izvēlas tuvākoLai uzlabotu situāciju pilsētā un arī pārējā novada teritorijā, kas saistīta ar klaiņojošiem kaķiem un suņiem, pašvaldība ir slēgusi vienošanos, nevis līgumu, kā iepriekš izskanējis, ar Valmieras dzīvnieku patversmi.“Vienošanās slēgta pēc Smiltenes novada pašvaldības policijas pieprasījuma, kad tiek organizēti klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas reidi. Valmieras dzīvnieku patversme ir tuvākā iespējamā Smiltenei, tāpēc arī tika izvēlēta,” skaidro M. Mūze.Pērn šis pakalpojums no pašvaldības budžeta izmaksājis 2900 latu jeb 4126,33 eiro. Pakalpojumā ietilpst atbraukšana, iekraušana, nogādāšana uz patversmi, aplūkošana, medikamenti un dzīvnieka uzturēšana patversmē līdz 14 diennaktīm.Tomēr, kā liecina pašvaldības policijas apkopotie dati, pēdējo divu gadu laikā situācija neuzlabojas. 2012. gadā policijā saņemti 142 izsaukumi par klaiņojošiem kaķiem un suņiem, bet 2013. gadā vien par dažiem izsaukumiem mazāk.
Saimnieku atbildība un bezatbildībaJau iepriekš Smiltenes novada dome un arī pašvaldības policija “Ziemeļlatvijai” ir uzsvērusi, kamēr nemainīsies dzīvnieku īpašnieku un saimnieku atbildība, tikmēr klaiņojošu dzīvnieku problēma pastāvēs, un pašvaldībai tā būs jārisina.“Ir viegli paņemt dzīvnieku, tikpat viegli no viņa atbrīvoties, un tad ar sekām ir jācīnās pašvaldībai, taču kur paliek saimnieka atbildība, kā to mainīt, vai sods to var izmainīt un vai patversmes izveidošana novadā mainīs dzīvnieku īpašnieku atbildību, vai tieši pretēji būs apziņa, ka ir vieta, kur par viņiem parūpēsies?” uz pārdomām mudina M. Mūze.Cilvēkiem pirms mājdzīvnieka iegādes vajadzētu daudz rūpīgāk pārdomāt šo lēmumu un apzināties vai spēs tiem nodrošināt pienācīgu aprūpi un ievērot labturības prasības, ko nosaka dzīvnieku aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti.VIEDOKĻIIlona, no patversmes paņemta kaķa saimniece, piedalās akcijās, kas saistītas ar palīdzību pamestiem, patversmē nonākušiem dzīvniekiem:- Pēc notikumiem, kad Smiltenē klaiņojošus kaķus aizveda uz Valmieras dzīvnieku patversmi, bet pēc 14 dienām veica eitanāziju, vēlos rosināt pašvaldību un iedzīvotājus uz pārdomām. Nepiekrītu portālā ziemellatvija.lv komentāros ierakstītajam, ka klaiņojošu kaķu un suņu problēma tagad būtu numur viens. Taču tā ir problēma, kas jārisina un jādomā par veidiem, kā pareizāk to izdarīt.Šķiet nepieņemami un necilvēcīgi, ka uz patversmi aizvestos dzīvniekus vēlāk iemidzina, ja tie ir veseli un skaisti. Ir taču arī citas patversmes, kurās tā nedara, piemēram, Cēsīs, kas nemaz nav tik tālu. Uzskatu, ka ir jāskatās no labiem piemēriem. Es nesaku, ka Smiltenē uzreiz jābūt patversmei, jo tas, protams, prasa lielus naudas līdzekļus. Vairākās Latvijas pilsētās ir izveidotas kaķu mājas, bet Rīgā, piemēram, rīkoja akciju “Noķer, sterilizē, atlaid”. Manuprāt, tas ir pozitīvi un vienlaikus cilvēcīgi. Jā, iespējams, tas prasīs papildu līdzekļus pašvaldības budžetā, taču arī uzlabotu situāciju.Domāšana jāmaina arī pašiem suņu un kaķu saimniekiem, jo katrs mēs esam atbildīgs par to, ko pieradinām. Nevar paņem mazu, mīļu kaķīti, bet, kad tas izaug, pateikt, ka apnika. Esmu pārliecināta, ja pašvaldība censtos šo jautājumu risināt citādāk nekā līdz šim, rīkojot dažādas kampaņas, cilvēki noteikti tās atbalstītu. Esmu piedalījusies vairākās akcijās un kampaņās, droši varu teikt, ka cilvēki ir ļoti atsaucīgi. Arī uzņēmējiem var prasīt atbalstu. Iespējas ir, tikai jādara!
Juris Belasovs, Cēsu novada domes Komunālās nodaļas vadītājs:- Cēsu novada dzīvnieku patversme “Lācīši” tika izveidota 2004. gadā. Jāsaka, tās izveide situāciju uzlabo. Nevaram teikt, ka atrisina pilnībā, jo nekas nav ideāls. Patversmē gadā nonāk 350 dzīvnieciņi. Puse uz pusi ir suņi un kaķi. Šīs ir pagaidu mājas, kurās dzīvnieki dzīvo divus mēnešus, daži arī ilgāk. Mums ir sava mājaslapa, kurā izvietojam kaķu un suņu fotogrāfijas un aprakstus, lai veiksmīgāk atrastu tiem jaunus saimniekus. Patversmes darbiniekiem ir pienākums regulāri atjaunot informāciju.Cik dārgi izmaksā patversme? Lai spētu uzņemt dzīvniekus tik, cik mums ir, nepieciešama dzīvojamās mājas lieluma ēka, ar plašu pagalmu, jo katram dzīvniekam ir noteikta lieluma platība ar krātiņu vai būrīti. Jāatzīst, ka voljēri izmaksā diezgan dārgi. Patversmē par dzīvniekiem atbild divi algoti darbinieki. Savukārt katrs dzīvnieks gadā patversmei izmaksā 100 eiro. Mēs paši nerīkojam kampaņas vai labdarības akcijas, taču iedzīvotāji ik gadu saziedo ap 3000 latu, kas tagad būtu 4268,62 eiro. Tātad stādieties priekšā, cik aptuveni izmaksā dzīvnieku patversme un tās uzturēšana. Maz tas nav.
