Jebkuras krīzes risināšanā atrodas ļaudis, kas gudrāki par citiem gudrajiem. Tas attiecas arī uz SVF piešķirto aizdevumu, jo atrodas deviņdesmito gadu sākuma modeļa ostapi benderi, kuri gatavi izstrādāt “Jauno Vasjuku” projektus un prasīt tiem finansējumu. Grūtāk saprast to, ka līdzīgas domas pauž gan žurnālists Paiders, gan ekonomikas lietpratējs Štokenbergs, pieprasot, lai 5,2 miljardu latu lielais aizdevums tiktu pa tiešo iepludināts uzņēmējdarbībā. Taisot politiku, var arī izlikties nezinām, ka visa aizdotā nauda ir iezīmēta konkrētiem mērķiem.Šajā saistībā jāmin arī Ventspils domes vadītāja Lemberga vaimanas par to, ka tik lielu aizdevumu Latvija nekad nespēs atdot. Saliksim faktus pa plauktiņiem.No piešķirtā kredīta 1,9 miljardi paredzēti iepludināšanai komercbankās, un komercbankas arī būs tās, kas šo naudu atdos kreditoriem. Savukārt 1,4 miljardi paredzēti Latvijas valsts parādu pārfinansēšanai, un šī summa Latvijas ārējo parādu nepalielina, bet tikai atliek uz vēlāku laiku. Vēl 1,9 miljardi tiks izmantoti budžeta deficīta segšanai, teiksim, lai varētu izmaksāt algas budžeta iestādēs, un šī naudiņa gan būs jāatdod kreditoriem ar procentiem. Glābiņš var būt sekmīga “Parex bankas” un “Lattelecom” pārdošana.Tiktāl par parādiem, ko uzņēmusies valsts. Valdības neveiksme ir tā, ka finanšu ministrs Slakteris ir pavājš runātājs, tāpēc līdz šim sabiedrībai nav izskaidrota patiesība. Savukārt mūsu zemnieki, “visus suņus kārdami” uz ministra Rozes, nav īsti pamanījuši, ka ekonomikas ministrs Gerhards savā snaudulībā vispār nav pamanījis zemkopju eksistenci.Haļava beigusiesJau oktobrī Krievijas finanšu ministrs Kudrins paziņoja, ka haļava ar naftas dolāriem beigusies. Gluži kā pie mums bija beigusies haļava ar banku kredītiem. Bet vajadzēja pāris mēnešu, lai naudas tērētāji izprastu situācijas nopietnību. Aprēķināts, ka Krievijas oligarhi zaudējuši 260 miljardus dolāru. Šim gadam sastādītā budžeta izdevumu daļa apstiprināta 13 triljonu rubļu apjomā, cerot uz augstajām naftas cenām. Tagad eksperti lēš, ka šā gada ienākumi budžetā būs tikai 6 triljoni rubļu un starpību nāksies segt ar atlikušajiem Stabilizācijas fonda uzkrājumiem. Ekonomikas dzīvotspēju nosaka moderno tehnoloģiju īpatsvars. ASV dod 40 procentus no pasaules moderno tehnoloģiju (IT) apjoma, bet Krievija tikai 0,2 procentus. Lai modernizētu žiguļu ražošanas rūpnīcu, tika aicināti investori no Japānas. Japāņi apskatīja AutoVAZ ražotnes un secināja, ka tur esot labs poligons iesācēju buldozeristu apmācībai. Bet rūpnīca jāglābj, lai Toljati pilsēta nekļūtu par postažu, kas var novest pie Novočerkaskas notikumu atkārtojuma (domāta 1962. gada strādnieku apšaušana). Krievijā ir vismaz 400 monopilsētu, kas radītas tikai vienas rūpnīcas apkalpošanai, un novecojušie uzņēmumi gandrīz visur ir tuvu bankrotam.Katastrofas priekšnojautās nervozē varas elite. Kamēr Putins balstās uz spēka struktūrām, Kremļa polittehnologs Surkovs jau dibina jaunu liberāļu partiju, ko veido vidējā biznesa pārstāvji, par krusttēvu piesaistot nenogremdējamo Anatoliju Čubaisu. Neformāli šī grupa centrējas ap prezidentu Medvedevu.Pagaidām par elites savstarpējām cīņām ir tikai netieša informācija. Piemēram, skandāls ap mobilo telefonu firmas īpašnieku Čičvarkinu. Pirms diviem gadiem firma konstatēja lielu iztrūkumu, un ātri vien tika izskaitļots zaglis. Jaunekli, tā sacīt, sašņorēja un turēja gūstā, kamēr zudušais miljons tika atdots. Izrādījās, ka jaunekļa tēvs ir augsta ranga uzplečots vīrs, bet toreiz viss pieklusa. Nesen, kad Čičvarkins iesaistījās jaunās partijas “Pravoje ģelo” veidošanā, uzplečotie visu atcerējās un izvirzīja pret firmas vadītāju apsūdzību cilvēka nolaupīšanā. Čičvarkins steigā pārdeva uzņēmumu citam liberālim Mamutam, bet pats emigrēja uz Britāniju.Un jaunākais fakts. Prezidents Medvedevs uzaicināja pie sevis “nošauto žurnālistu” avīzes “Novaja Gazeta” redaktoru Muratovu un līdzīpašnieku Gorbačovu. Piebildīšu, ka šī avīze visu laiku bijusi opozīcijā Kremlim, tostarp Putinam personīgi. Medvedevs esot bijis ļoti labvēlīgs.Vēlreiz par GazuIzraēla militāro ofensīvu pret Hamas grupējumu pārtrauca, lai nesarežģītu jaunā ASV prezidenta inaugurācijas svinības. Bija paredzēts, ka arī Hamas pārtrauks apšaudīt Izraēlas pilsētas un kibucus, bet tas nenotiek. Un Izraēla gatava jaunai ofensīvai, jo nelegālo tuneļu bumbošana neko nedod. Paskaidroju, ka tuneļus apsaimnieko Hamas un visi, kas tos izmanto, spiesti maksāt bargu naudu. Tas ir galvenais ceļš, pa kuru Gazā ieročus nogādā Irāna.Konflikti Svētajā zemē atbalsojas Rietumu sabiedrībā, kur cilvēktiesību aizstāvji gatavi pieciest gan Londonas metro, gan Madrides vilcienu spridzināšanu, lai tikai netiktu pārkāpti humānisma un cilvēktiesību principi. Kad nelegālie un pusnelegālie ieceļotāji, kuri nevēlas ne strādāt, ne mācīties, Parīzē sarīkoja grautiņus, Sarkozī panāca pusotra tūkstoša liekēžu izraidīšanu “pie mammām”, un atrodas vaimanātāji, kuri pārmet Francijai necilvēcību.Šī savādā cilvēktiesību izpratne tagad redzama attieksmē pret notikumiem Gazā. Kamēr vairākus gadus Hamas raķetes krita Izraēlas teritorijā, tikmēr neviens pat nepīkstēja. Kad parādījās upuri palestīniešu vidū, sākās īsta protestu vētra. Karš vienmēr ir nežēlīgs, un ikviens karavīrs, kuram ir tiesības šaut, to arī dara. Tiek minēts, ka Izraēla pati zaudēja tikai 13 karavīru dzīvības. Jā, ebreji augstu vērtē savējo dzīvības, un ne jau no Hamas lodēm krita šie 13. Puse aizgāja bojā, kad izraēļu tanks kļūdas dēļ izšāva uz savējiem, bet otra puse saspridzinātajās palestīniešu mīnētajās ēkās. Tikmēr Hamas paguva nošaut 16 palestīniešus no Fatah grupējuma. Tas, ka visvairāk cieta Gazas mierīgie iedzīvotāji, bija un ir Hamas īpašā politika, jo raķetes uz Izraēlu parasti tiek izšautas no skolu un slimnīcu jumtiem. Starp citu, vienīgais pārpildītais Gazas sektora hospitālis bijis pārvērsts par Hamas politisko pretinieku spīdzināšanas vietu .
