Ir sākusies peldēšanās sezona, tāpēc aktuāls ir jautājums par ūdenstilpju tīrību. Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti Smiltenes un Valkas ūdenstilpēs par valsts budžeta līdzekļiem ūdens kvalitātes mērījumus neveiks, tie ir pašvaldību ziņā. Madara MūrnieceSamazinoties valsts finansējumam, 2008. gadā tika apstiprināts lēmums ūdens kvalitātes monitoringu veikt tikai oficiālajās peldvietās. Šogad Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti ūdens kvalitātes mērījumus veica 46 Latvijas peldvietās, kuru starpā nebija ne Valkas, ne Smiltenes peldvietu. Pašvaldību un peldvietu īpašniekiem, kuru teritorijā esošo pieldvietu ūdens kvalitātes pārbaude netiks veikta no valsts budžeta līdzekļiem, ir iespējams veikt analīzes, maksājot no savas kabatas. Smiltenes attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš norādīja, ka ūdens kvalitātes mērījumus nav plānots veikt. Normatīvajos dokumentos no pašvaldības puses paredzēta dzeramā ūdens pārbaude, taču, ja tiks saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem, analīzes veiks. Šobrīd sūdzību neesot. Valkas Zāģezera ūdens tīrības rezultāti tiks saņemti tuvāko dienu laikā, ziņo Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inguna Medne. Zāģezers peldsezonai ir gatavs: ir nopļauta zāle, uzstādītas divas koka tualetes, drīzumā tiks uzlikts volejbola tīkls un sakārtotas ugunskura vietas.Pie Klievezera Smiltenē satiktā Mudīte stāsta, ka ūdens kvalitātes analīzes viņai šķiet ļoti svarīgas, tomēr rezultāti neietekmētu viņas izvēli peldēties vienā vai otrā ezerā. Mudīte peldas jau no 15. aprīļa, turklāt katru dienu. Viņa atceras, ka pirms pāris gadiem tieši Klievezers atzīts par tīrāko. Smiltenes iedzīvotāja Līga piebilst, ka Klievezers par tīrāko Smiltenes ezeru atzīts vairākas reizes. Mudīte uzskata, ka ūdens kvalitāte laba ir visos Smiltenes ezeros, tomēr Klievi pievilcīgāku padara apkārt esošais mežs, valdošā atmosfēra. „Ūdensrozes zied, dzeguze kūko, vardītes kurkst,” priecājas Mudīte.Smiltenietis Edijs ir iecienījis Niedrāja ezera kompleksu. „Ļoti patīk ap ezeru esošo ceļu kvalitāte, turklāt viss ir ļoti sakopts. Labi, ka arī Teperī ir izbūvēti jauni tilti,” viņš stāsta. Arī Edijam svarīgi ir zināt peldvietu ūdens kvalitāti. Ūdens kvalitāte tiek mērīta gan laboratoriski, gan vizuāli, lasāms Veselības inspekcijas mājaslapā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tādiem aspektiem kā netipiska ūdens krāsa, noturīgas putas, peldoši un citi atkirumi ūdenī, naftas produkti, zilaļģu vai zaļaļģu masveida savairošanās jeb ūdens ziedēšana. Pēc laboratorisko mērījumu veikšanas rezultātus izvērtē un slēdzienu dod speciālists. Ūdens kvalitāte ir ļoti svarīgs rādītājs, jo peldēšanās netīrā ūdenī var apdraudēt cilvēku veselību. Smiltenē praktizējošā ārste Maruta Bindre pavēstīja, ka sekas peldēm netīrā ūdenī var būt dažādas. Ja uz miesas ir brūces, var veidoties sastrutojumi, ja ūdens nokļūst mutē, var rasties gremošanas traucējumi, caureja, vemšana. Kopumā sekas ir atkarīgas no katra cilvēka organisma un piesārņojuma veida. Piesārņojums var būt gan ķīmisks, gan bakteriāls. Ķīmiska piesārņojuma gadījumā veselības problēmas var parādīties ilgāku laiku pēc saindēšanās. „Es domāju, ka mūsu apkārtne ir diezgan droša. Mums ir labi ezeri ar tīru ūdeni,” saka ārste. Viņa aicina nebūt vienaldzīgiem un attiecīgi reaģēt, redzot, ka ūdens tiek piesārņots.
