Skolās tuvojas pēdējā zvana diena, kurā iezvanīs ne tikai pēdējo mācību stundu, bet arī eksāmenu laika sākumu.
Skolās tuvojas pēdējā zvana diena, kurā iezvanīs ne tikai pēdējo mācību stundu, bet arī eksāmenu laika sākumu. Valkas pamatskolas pedagogi un pilsētas pašvaldības izglītības speciālisti uzskata, ka 9. klašu audzēkņiem attieksme pret mācībām ir dažāda.
Valkas domes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Līga Veinberga informē, ka pēdējā laikā liela daļa devītklasnieku kļuvusi apzinīgāka un sākusi saprast izglītības nozīmi, bet vēl pirms mēneša vairāki pret pārbaudījumiem mācību gada beigās izturējušies diezgan vienaldzīgi. “Domāju, ka daudz darījuši skolotāji, pārliecinot pusaudžus par nepieciešamību iegūt labu izglītību. Arī es esmu runājusi ar vairākiem skolēniem un viņu vecākiem, lai pārliecinātu būt atbildīgākiem pret mācību darbu. Diemžēl gan daži vecāki, gan viņu bērni pret izglītību izturas diezgan vieglprātīgi un tās nozīmi novērtē tikai vēlāk. Tad jaunie iestājas vakarskolā, bet ne vienmēr nokavēto var atgūt,” saka L. Veinberga.
Notiks pirmais izlaidums
Valkas pamatskolā četrās 9. klasēs mācās 83 skolēni, no tiem 58 audzēkņi ir latviešu mācību valodas plūsmā. Mācību iestādē šogad notiks pirmais 9. klašu izlaidums. Pamatskolas mācību daļas vadītāja Ruta Žubule uzskata, ka tikai skolotāji labas zināšanas nevar garantēt, arī vecākiem un pašiem bērniem jāapzinās un jāpilda savi pienākumi. “Skolotāji par eksāmenu laiku jau ir domājuši no mācību gada sākuma. Gan rudenī, gan pavasarī esam organizējuši tikšanos ar vecākiem, informējuši viņus par bērnu sekmību. Skolēniem ir pieejamas konsultācijas, arī Valkas rajona Izglītības pārvalde ir radījusi mums iespēju papildu stundu organizēšanai eksāmenu priekšmetu labākai apguvei. Jāsaprot, ka mācību vielu nevar pilnībā apgūt tikai pirms eksāmeniem. Domāju, ka gala pārbaudījumos iegūtās atzīmes skolēniem būs atbilstošas tam, kā viņi mācījušies visus deviņus gadus,” saka R. Žubule.
Vairākiem nav motivācijas mācīties
Viņa atzīst, ka daļai devītklasnieku trūkst ieinteresētības labi mācīties. Tāda situācija ir visā valstī. Pēc skolotāju domām, daļa jauniešu augstāk par labu izglītību vērtē labus sakarus dzīvē un naudas pelnīšanu ārzemēs. Mācību daļas vadītāja Inese Varesa ir pārliecināta, ka attieksmi pret izglītību lielā mērā veido vecāki. Ja viņiem nav motivācijas iegūt zināšanas, tādas nebūs arī bērniem. “Pēdējā laikā daudzi gan ir sasparojušies un sākuši apzinīgi gatavoties eksāmeniem. Tas ir audzinātāju un mācību priekšmetu pasniedzēju nopelns. Klašu audzinātājas pastāvīgi apkopo audzēkņu sekmju rezultātus, runā par tiem ar bērnu vecākiem, aicina skolēnus strādāt papildus, lai izlabotu nepietiekamos vērtējumus. Iepriecina, ka tagad situācija mainās uz labo pusi. Šķiet, daudzi jaunieši paši sapratuši, ka neviens viņiem par neko labas atzīmes neliks un izglītību neiedos, bet tā jāiegūst rūpīgā mācību darbā,” stāsta I. Varesa. Viņa piebilst, ka dažiem mācības padodas labi, viņi pārbaudījumos spēj iegūt pat sešnieku, bet apmierinās ar četrinieku. Ka tikai nokārtots.
Tā kā pamatskolā šogad devītklasniekiem būs pirmais izlaidums, pedagogi nevar salīdzināt pamatizglītības ieguvēju sekmju līmeni ar mācību rezultātiem iepriekšējos gados. I. Varesa atzīst, ka mācību gada noslēguma rezultātus grūti prognozēt. “Absolvents saņem apliecību par pamatizglītības iegūšanu arī tad, ja viņš ir nesekmīgs trijos mācību priekšmetos, bet nokārto eksāmenus. Savukārt, ja skolēns kādā eksāmenā izkrīt, viņš apliecību neiegūst. Ir, protams, arī mūsu skolā audzēkņi, kuriem mācības sagādā grūtības, bet, kā jau minēju, pēdējā laikā situācija ir ievērojami uzlabojusies,” skaidro I. Varesa.
Pēdējā laikā apzinīgums palielinājies
Skolotājas uzskata, ka vieglprātīga attieksme pret mācību darbu bērnos nav izveidojusies viena gada laikā. “Bija laiks, kad skolēnu, kaut arī viņš bija nesekmīgs, uz nākamo klasi varēja pārcelt ar vecāku piekrišanu. Daudzas mammas nevēlējās, ka viņu bērni paliek uz otru gadu. Bērnus pārcēla, bet tādēļ jau viņu sekmes neuzlabojās, jo vairākos priekšmetos nebija kārtīgi apgūtas pamatzināšanas. Bija gan tādi, kuri saņēmās un dažos priekšmetos kļuva sekmīgi. To mums palīdz noskaidrot par katru audzēkni izveidotā datu bāze. Tajā redzams, ka dažiem skolēniem gadu gaitā ir samazinājies nepietiekamo novērtējumu skaits. Tas nozīmē, ka viņi gan nav teicamnieki, bet viņu apzinīgums ir palielinājies. Tā arī ir personības izaugsme,” stāsta R. Žubule.
To, ka devītklasnieki sākuši rūpīgāk gatavoties eksāmeniem un ir apņēmības pilni to labi nokārtot, apliecina arī 9.b klases audzinātāja Ināra Vītola.
“Jūtu, ka audzēkņi ir satraukušies un grib sekmīgi nokārtot pārbaudījumus. Tagad vairāki apmeklē konsultācijas, un ceru, ka viss būs labi,” saka I. Vītola.
Devītklasniece Elīna atzīstas, ka sajūta ir diezgan dīvaina, bet nepametot cerība, ka pārbaudījumos izdosies parādīt labas zināšanas. Viņas klasesbiedrs Sergejs jūtas drošāk: “Ar sekmēm man ir normāli. Esmu gatavs nokārtot eksāmenus.”
R. Žubule atzīst, ka problēmu būtu mazāk, ja vecāki pievērstu ielāku vērību bērnu izglītībai. “Šomēnes ieskaites darbi būs arī 3. un 6. klašu skolēniem. Tas bērniem ir vecums, kad par viņu mācībām visvairāk atbildīgi ir vecāki. Ieskaites darbi ir tādi, kurus katrs bērns var izpildīt, ja ir kārtīgi apmeklējis skolu un centies ievērot, ko skolotāji māca. Mācību iestādē organizētās vecāku dienas varētu būt vairāk apmeklētas. Pagaidām tās rāda, ka ne visās ģimenēs ir pietiekama interese par bērnu izglītību. Izglītības likumā pareizi norādīts, ka pienākumi ir visiem trijiem — bērniem, vecākiem un skolotājiem. Laba sadarbība viņu vidū veicinās labas sekmes,” apliecina R. Žubule.
