Temps, kādā Latvijas iedzīvotāji aizņemas naudu, pērn bijis visstraujākais Eiropas Savienībā, bet hipotekārās kreditēšanas jomā izsniegto aizdevumu apjoms ir pat dubultojies, ik mēnesi kredītu veidā ekonomikā ieplūstot apmēram 200 miljoniem latu.
Temps, kādā Latvijas iedzīvotāji aizņemas naudu, pērn bijis visstraujākais Eiropas Savienībā, bet hipotekārās kreditēšanas jomā izsniegto aizdevumu apjoms ir pat dubultojies, ik mēnesi kredītu veidā ekonomikā ieplūstot apmēram 200 miljoniem latu.
Lielākoties cilvēki aizņemas naudu mājokļa iegādei — 2006. gada marta beigās šādam mērķim izsniegtie aizdevumi veidoja vairāk nekā divus miljardus latu jeb 73 procentus no visiem mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, bet, piemēram, 2000. gada nogalē, pirms sākās kreditēšanas bums, šādiem mērķiem tika izsniegts gandrīz trīsdesmit reizes mazāk naudas. Arī patēriņa kredīti šajos gados palielinājušies vairāk nekā astoņas reizes (no Ls 48,2 milj. līdz Ls 394,7 milj.), bet to īpatsvars blakus mājokļu un citiem kredītiem ir sarucis no 30,2 līdz 14,3 procentiem.
Ļoti strauja ekonomikas attīstība, Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un lata kursa piesaiste eiro — tas viss veicinājis cilvēkos optimismu, vērtējot turpmāko attīstību un iedrošinot aizvien lielāku iedzīvotāju daļu aizņemties bankās naudu. Arī kredītu tirgū valda liels optimisms un izskan prognozes, ka Latvija nedaudzu gadu laikā sasniegs kreditēšanas apjomus, kādi ir Ziemeļvalstīs, dažreiz piemirstot, ka tās uz šādiem līmeņiem ir gājušas gadu desmitus.
Zemes un dzīvojamā fonda privatizācija, īpašuma lietu sakārtošana ir vēl viens priekšnoteikums kredītu izaugsmei, taču izšķiroši svarīgas noteikti bijušas krītošās un salīdzinoši zemās procentu likmes. Divi galvenie iemesli — tās bija zemas citviet pasaulē un Latvijā ir ļoti sīva banku konkurence. Turklāt zemais ASV dolāru un eiro procentu likmju līmenis pasaules tirgos lielākajām Latvijas kredītiestādēm deva pieeju lētiem naudas resursiem gan savās mātes bankās Skandināvijā, gan pasaules finanšu tirgos. Rezultātā arī Latvijā kredītu procentu likmes, īpaši aizdevumiem eiro, bija rekordzemas.
Kad procentu likmes aug
Tautsaimniecība attīstās viļņveidīgi, arī procentu likmes piedzīvo kāpumus un kritumus. Šobrīd nākas konstatēt — lata, eiro un dolāra likmes drīzāk palielināsies nekā kritīs, jo ASV, ES un citas centrālās bankas, rūpēdamās par līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā un mērenu cenu kāpumu, padara aizņemšanos dārgāku.
Pats par sevi tas nav nekāds pasaules gals, taču ikvienam kredīta kārotājam ir vērts lieku reizi visu kārtīgi apsvērt. Jā, pašlaik cilvēki ļoti labi kārto savas saistības ar bankām, un, kā saka baņķieri, kredītu kvalitāte ir laba. Taču līdz šim procentu likmes bija salīdzinoši zemas, turpretim tagad ieejam citā ekonomiskā cikla daļā, kur tās palielinās. Uzņemoties saistības uz ļoti ilgu laiku — 20 – 30 gadiem —, vispirms precīzi jāizlasa visi kredītnosacījumi, arī ar mazajiem burtiņiem rakstītie, un jāņem rokās kalkulators, lai visu ļoti rūpīgi izrēķinātu. Jāņem vērā, ka lielākā daļa Latvijā izsniegto kredītu ir ar “peldošām” likmēm, tas nozīmē — ar laiku maksājamās summas lielums var mainīties.
Samērā reāls ir scenārijs, ka procentu likmes tuvāko gadu laikā varētu palielināties apmēram par 2 – 2.5 procentu punktiem (salīdzinājumam — ASV likmes pieaugušas no 1 līdz gandrīz 5 procentiem pāris gadu laikā). Tādā gadījumā kopējo procentu maksājumu pieaugums (par visu kredīta periodu, tas ir, par 20 gadiem) var sasniegt 50 – 70 procentus, kaut ikmēneša maksājumu pieaugums var nemaz tik liels nelikties. Taču, ja kredīta summa ir 20 000 eiro un atmaksas termiņš ir 20 gadi, tad, piemēram, pie likmes 4 procenti gadā kopējie procentu maksājumi par 20 gadiem sasniegs 9087 eiro (to var aprēķināt ar banku interneta lapās pieejamajiem kredītu kalkulatoriem). Procentu likmei pieaugot par vienu procentu punktu, tas ir, līdz 5 procentiem gadā, kopējo procentu maksājumu summa pieaugs līdz 11 678 eiro, tātad par 29 procentiem. Procentu likmei pieaugot par 2 procentu punktiem, tas ir, līdz 6 procenti, kopējo procentu maksājumu summa pieaugs līdz 14 389 eiro, tas ir, par 58 procentiem, bet likmei pieaugot līdz 6,5 procentiem gadā, kopējie procentu maksājumi pieaugtu līdz 15 788 eiro jeb par 74 procentiem. Katram pašam atliek novērtēt, vai šādus izdevumus varēs atļauties, vai atliek naudas rezervīte un pie kāda likmju kāpuma to jaudās nomaksāt arī pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem.
Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs
