No jūlija otrās puses līdz pat augusta vidum nakts debesīs ir skatāma Perseīdu meteoru plūsma.
No jūlija otrās puses līdz pat augusta vidum nakts debesīs ir skatāma Perseīdu meteoru plūsma. Tā ir visplašāk zināmā meteoru plūsma, kas novērota jau pirms vairākiem gadsimtiem. Ideāli novērošanas apstākļi ir Āzijas valstu iedzīvotājiem, bet arī Latvijā naktī no 12. uz 13. augustu Perseīdas būs labi redzamas.
“Maksimuma laikā stundā būs iespējams redzēt līdz pat 100 dažāda spožuma Perseīdu meteoru jeb “krītošo zvaigžņu”. Tiesa, aktivitāte iepriekš nav precīzi prognozējama, un ne visus meteorus izdodas ieraudzīt bez speciālas sagatavošanās,” “Ziemeļlatviju” informē Mārtiņš Gilis no Latvijas Astronomijas biedrības.
Meteors debesīs izskatās kā taisna, spoža švīka, kas uzplaiksna nepilnu sekundi. Spožu meteoru gadījumā veidojas pēdas, kas ir redzamas arī vairākas sekundes. Meteori var parādīties praktiski jebkurā debess apgabalā. Novērojumus ieteicams veikt ārpus pilsētas vietās bez mākslīgā apgaismojuma, ilgstoši pārlūkojot pēc iespējas plašāku debess apgabalu.
Meteori veidojas no materiāla, kas atdalījies no komētām. Perseīdu plūsma ir saistīta ar Svifta – Tatla komētu, kuras apriņķošanas periods ap sauli ilgst 120 gadu. Zeme ik gadu augustā šķērso šīs komētas orbītu, pa kuru izkliedēta mākoņa formā riņķo arī no komētas atdalījusies viela. Kad mākoni veidojošie sīkie akmentiņi, smilšu graudiņi vai putekļi lielā ātrumā ietriecas Zemes atmosfēras augšējos slāņos, tie sadeg un rada meteorus. Plūsma savu nosaukumu ir ieguvusi no tā, ka pie debesīm visi meteori šķietami nāk no Perseja zvaigznāja. Latvijā naktī no 12. uz 13. augustu Perseja zvaigznājs atradīsies ziemeļaustrumu austrumu pusē.
Meteoru novērojumi ļauj izzināt vielas sadalījumu komētu orbītās, pētīt Saules sistēmas vēsturi, meteoru plūsmu attīstības tendences un paredzēt to ietekmi uz kosmisko aparātu drošību. Taču meteoru novērošanai ir arī otra — romantiskā puse. “Zvaigžņu krišanu” tautā mēdz saukt par zvaigžņu lietu.
“Zvaigžņu lietus sākas brīdī, kad minūtē krīt simts un vairāk meteorītu. Tā ir meteorītu plūsma. Pie mums parasti var novērot divus trīs krišanas gadījumus minūtē. No astronomiskā viedokļa tas nav zvaigžņu lietus, bet cilvēkiem patīk iztēloties, ka zvaigznes līst. Pēdējo reizi Latvijā īstais zvaigžņu lietus bija vērojams pirms 30 gadiem,” stāsta Astronomijas attīstības fonda dalībnieks Aivis Meijers. Viņš atgādina, ka no 12. līdz 14. augustam Kocēnos notiks 1. Baltijas valstu Astronomijas festivāls “Zvaigžņu naktis Kocēnos”. Dalībnieku pulcēšanās paredzēta 12. augustā pulksten 19.00. Savukārt Latvijas Astronomu biedrība tajā pašā laikā Korģenē, Limbažu rajonā rīko saietu “Ērgļa omikrons”.
