Ļoti iespējams, ka Smiltenes muzikantu grupas “Apvedceļš” piecu gadu jubilejai un viņu jaunā albuma “Pēc plūdiem” klajā nākšanai veltītais šlāgerfestivāls iekļuvis Smiltenes vēsturē ar Jāņkalna brīvdabas estrādes apmeklētības rekordu.
Ļoti iespējams, ka Smiltenes muzikantu grupas “Apvedceļš” piecu gadu jubilejai un viņu jaunā albuma “Pēc plūdiem” klajā nākšanai veltītais šlāgerfestivāls iekļuvis Smiltenes vēsturē ar Jāņkalna brīvdabas estrādes apmeklētības rekordu.
Gandrīz pieci tūkstoši ļaužu, ieskaitot publiku, muzikantus un lūgtos viesus — tik milzīgs pūlis piektdien vakarā un naktī Jāņkalnā pārpildīja visas solu rindas, skatuvi un “lējās pāri”, izplešoties kalnā un tā nogāzēs. Publikas vidū bija dažāda vecuma cilvēki, sākot no klēpī turamiem bērniem, kuri vēl neprot staigāt, līdz sirmgalvjiem.
Jādod tas, ko cilvēki vēlas
Cilvēkiem ir jādod tas, ko viņi vēlas, un tad nebūs jāsūrojas par Smiltenē neapmeklētiem kultūras pasākumiem, pēc “Apvedceļa” jubilejas šlāgerfestivāla secina daudzi apvaicātie smiltenieši. Vietējie iedzīvotāji neatceras, kad vēl Jāņkalnā būtu redzējuši tik lielas ļaužu masas. Vieni, kuri pirmie nokļuva uz skatuves un tādējādi atrada brīvu vietu, dejoja. Citi šlāgerfestivālu klausījās kā koncertu, sēdot uz soliem vai zemes, vai arī stāvot kājās, vai baudot krodziņa “Raganas ķēķis” virtuvi.
Līdz šim Mēru tautas namā un Smiltenes kultūras namā savas dzimšanas dienas balli rīkojušie “Apvedceļa” muzikanti brīvdabā jubileju svinēja pirmo reizi. Šlāgerfestivāla rīkotājai — skaņu ierakstu tirdzniecības jomā strādājošai firmai “Gailītis – G” — tas bija pirmais lielais pasākums, kurā tā organizēja pilnīgi visu, atzīst firmas “Gailītis – G” izpildproducents Jānis Viduskalns.
“Kopā ar Armandu no “Apvedceļa” nospriedām, kāpēc gan neuztaisīt foršu pasākumu Jāņkalnā, lai to atdzīvinātu? Cik dzirdēju, te sen nekas nav noticis. Nu, redziet, cilvēki nāk, saka, ka patīk. Gaisotne ir pozitīva. Man tantuki stāstīja, ka ir ļoti priecīgi un atceras jaunību. Domājam nākamajā gadā šo pasākumu atkārtot,” iespaidos dalījās festivālā sastaptais J. Viduskalns.
“Augstu laimi, prieku no sirds vēlējam…”
Latvijā populārā grupa “Apvedceļš” škāgerfestivālā sapulcēja 18 grupas un duetus, kuri kāpa uz skatuves un dziedāja publikai, un klausītājus no dažādām Latvijas vietām. Par to, ka šeit sapulcējusies ģeogrāfiski raiba publika, īsās intervijās pārliecinājās “Ziemeļlatvija”.
“Ļoti daudzi mūsējie brauca uz šo pasākumu. Šoseja bija pilna ar automašīnām Smiltenes virzienā,” stāsta Māra Svārupe no Alūksnes rajona. Viņa — pēc amata Jaunlaicenes tautas nama vadītāja — ieradās “Apvedceļa” dēļ. “Grupa bieži uzstājas mūspusē un ir tur ļoti iecienīta. Viņi visi man ir draugi. Obligāti bija jābrauc uz jubilejas svinībām.”
Kad uz skatuves ap pulksten 22.30 iznāca jubilāri Jānis Krūmiņš, Andis Mincis, Armands Leimanis un Juris Paleps, publika viņus sagaidīja, dziedot: “Augstu laimi, prieku no sirds vēlējam…” Savukārt, kad uz speciāli uzceltās skatuves uzkāpa daudzskaitlīgs fanu kluba pulciņš, skatuve bīstami sašūpojās. Bija arī citi sveicēji, taču lielākā dāvana grupai jubilejā bija jūtamā publikas mīlestība.
Acīmredzot ne bez pamata J. Viduskalns velta komplimentu “Apvedceļam”, to vērtējot kā vienu no attiecīgajā rangā augstākajām grupām Latvijā. “Piecos gados “Apvedceļš” ir ļoti mainījies. Kvalitāte un līmenis ir kāpuši ļoti augstu.”
Balle ilga līdz pulksten pieciem rītā, to noslēdza Smiltenes grupa “Sestā jūdze”. No pieteiktajiem muzikantiem neieradās grupa “Credo”. Tā atcēla visus aizvadītās nedēļas nogalē plānotos koncertus solista Gunta Veita slimības dēļ.
Nākamgad — pat divas dienas?
“Smiltene sen tā nebija tusējusies”. Šī vietējā interneta portālā lasāmā atsauksme trāpīgi raksturo aizvadīto šlāgerfestivālu, kas izpelnījies cildinošas atsauksmes ar atsevišķiem iebildumiem, galvenokārt par slikto skaņu. Tam ar nožēlu piekrīt arī Armands Leimanis no grupas “Apvedceļš”. “Mūs smagi pievīla skaņu cilvēks no Rīgas. Arī mēs nebijām apmierināti, taču pasākuma laikā neko mainīt vairs nevarēja. Ideālu skaņu varētu dabūt pie fonogrammas, taču grupas uzstājās dzīvajā,” skaidro A. Leimanis.
Viņš velta labus vārdus solīdajai publikai. Neesot notikuši masu saietos vērojamie kautiņi, tāpēc nav bijusi vajadzība meklēt mediķu palīdzību. Augstu vilni situšas arī aizkulišu runas un jubilāru sveikšana Jāņkalna estrādes otrā pusē, kur pulcējās muzikanti un lūgtie viesi.
Tie, kuri neredzēja grupas “Apvedceļš” piecu gadu jubilejas festivālu, ieskatu notikušajā varēs gūt kādā no Latvijas televīzijas šlāgeraptaujas raidījumiem. Kad konkrēti tiks translēts Jāņkalnā uzfilmētais, LTV “Latvijas šlāgeraptaujas” producente Jana Segliņa piektdien vēl nevarēja pateikt.
To, kā grupa “Apvedceļš” svin savas dzimšanas dienas, nezinātāji varēs manīt arī nākamgad. Iespējams, tas būs pat divu dienu pasākums, pieļauj A. Leimanis. Arī 2006. gadā šlāgerfestivāls Smiltenē notiks brīvdabas apstākļos, tikai vēl nav konkrēti zināms, kur. Kaut arī Jāņkalns ir par šauru tik lielam pūlim un arī elektriskais apgaismojums tik lielā masu pasākumā bija skops, laukums pie autokrosa trases (tur šovasar rādīja mūziklu “Vella kalpi”) arī nav ideāla vieta līdzenā reljefa un līdz ar to sliktās pārredzamības, kā arī sēdvietu trūkuma dēļ.
“Man Jāņkalns ir tuvs un mīļš un ir grūti pieņemt citas vietas Smiltenē, kur notiek pasākumi. Taču tik lielām ļaužu masām Jāņkalns ir par mazu,” secina A. Leimanis.
