Mūsdienās sabiedrībā arvien biežāk dzird kādu sakām: man pret to vai citu produktu ir alerģija.
Mūsdienās sabiedrībā arvien biežāk dzird kādu sakām: man pret to vai citu produktu ir alerģija. Tā nav tikai pļāpāšana. Ja pirms daudziem gadiem ar alerģiju slimoja salīdzinoši maz cilvēku, tad šodien to uzskata gandrīz jau par modes slimību.
Alerģiski jutīgi ir kļuvuši daudzi cilvēki. Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs ārsts dermatologs Jānis Batalauskis skaidro, ka alerģija ir organisma reakcija uz kaut ko, kas tam nav pieņemams. “Tā var būt jebkāda lieta vai produkts apkārtējā vidē. Arī piesārņots gaiss vai temperatūras maiņa var izsaukt alerģisku reakciju. Ēdiens, ķīmiski izgarojumi, organismam nepatīkamas smaržas, aukstums vai karstums, dažādi koki, puķes, audumi — tas viss var izraisīt saslimšanu,” saka J. Batalauskis.
Veļas pulveris var ne tikai palīdzēt, bet arī kaitēt
Viņš piebilst, ka vienīgi maziem bērniem ir diezgan viegli noteikt alerģijas cēloņus, jo viņiem tie lielākoties saistās ar pārtikas produktiem. “Mazuļiem gremošanas sistēma vēl nav pilnīgi nostabilizējusies, tādēļ parasti viņiem alerģija rodas no kāda organismam nepieņemama pārtikas produkta lietošanas. Pieaugušajiem šie cēloņi var būt ļoti dažādi. Esmu novērojis, ka sievietēm alerģija visbiežāk rodas no dārgiem veļas pulveriem, jo tajos aktīvo vielu koncentrācija ir lielāka. Lai izsargātos no saslimšanas, veļu mazgājot, vajag pamainīt mazgāšanas līdzekļus. Jāievēro arī ražotāju norādītās instrukcijas. Nav noslēpums, ka nereti pulveri ūdenī ber pēc acumēra. Pirmkārt, berot to no iepakojuma, paceļas šīs ķīmiskās vielas putekļi, kuri nokļūst elpvados. Jau tas vien var izraisīt alerģisku reakciju. Savukārt pārlieku stipra veļas pulvera koncentrācija ūdenī nelabvēlīgi iedarbojas uz mazgātājas roku ādu. Ieteicams mazgāšanas līdzekļus tomēr pievienot ūdenim ar šim nolūkam paredzēt kausiņu,” iesaka ārsts.
Tas, ka pasaule kļuvusi indīgāka, redzams uz ādas
Alerģijas izplatīšanos mūsdienās J. Batalauskis skaidro ar rūpniecisko tehnoloģiju un ķimizācijas ietekmi uz apkārtējo vidi. Tai kļūstot arvien piesārņotākai un uzturā lietojot aizvien ķimizētākus produktus, palielinās organisma atbildes reakcija. Ar to arī izskaidrojams kāpēc mūsdienās alerģija parādās pat tiem cilvēkiem, kuri līdz pusmūžam ar to nav slimojuši. “Organisma imunitātes mehānisms ir ļoti sarežģīts, un grūti paredzēt, kādu apstākļu ietekmē un kad tajā kaut kas nojuks. Īpaši tagad, kad vides nelabvēlīgā ietekme ir palielinājusies. Ne jau bez iemesla Eiropas Savienība ir nolēmusi kardināli pārveidot visu ķīmisko rūpniecību, lai samazinātu piesārņojuma līmeni. Patiesībā šodien mēs no ķīmijas ietekmes nekur nevaram paglābties. Pat mūsu drēbēs ir ķīmisko vielu savienojumi. Turklāt pārtika ir pilna konservantu, kādu tajā nebija agrāk. Kādreiz cilvēki dārzāju vagas ravēja ar kapli, bet tagad ir neskaitāmi daudz līdzekļu pret nezālēm un augu slimībām. Viss, kas nokļūst mūsos, ir ķīmija. Skaidrs, ka organisms šīs pārmaiņas jūt un attiecīgi reaģē. Bieži tas izpaužas alerģijas formā,” apliecina J. Batalauskis.
Slimībai ir raksturīga ādas nieze
Alerģijas vieglākā forma ir nelielu pumpu parādīšanās uz ādas. Tās sāk niezēt. “Šīs slimības galvenais sindroms ir ādas nieze, taču alerģija var izpausties arī tā saucamā siena drudža veidā. Ir iespējams, ka bieži asaro acis vai, nokļūstot organismam nepieņemamu ziedu tuvumā, uznāk šķavas. Smagākā alerģijas forma ir nātrene. To var izraisīt jebkas apkārtējā vidē. Manā praksē bija gadījums, kad mežstrādniekam nātrene parādījās no priedes. Tiklīdz viņš šo koku zāģēja, uzmetās nātrene. Savukārt citu koku apstrāde nekādas alerģiskas reakcijas neizsauca. Nātrene rodas arī no aukstuma. Ja cilvēkam ir šādas formas alerģija, nevajag nemaz lielu salu. Lai tā parādītos, pietiek, ja gaiss ir tikai divus grādus silts un mitrs. Meitenēm nātrene uz ādas dažkārt parādās no džinsu metāla pogām un siksnas sprādzes. Ir arī cilvēki, kuru organisms nepanes zeltu vai sudrabu. Nātrene var rasties arī organisma iekšienē. Tad ārstēšanās process ir ļoti sarežģīts. Tiklīdz uz ādas parādās izsitumi, kas niez, nevajag gaidīt, kamēr tie pazūd, bet jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem, jo slimība var ātri attīstīties. Turklāt alerģijas ārstēšana neilgst tikai dažas dienas. Pēc laika slimība atkal var parādīties. Visgrūtākais tās ārstēšanā ir cēloņu noskaidrošana. Pacientam pašam jāseko līdzi savai darbībai un jācenšas uzzināt, no kā viņam rodas alerģija, jo to veicina kontakts ar organismam kaut ko nepieņemamu. Piemēram, alerģiju var izraisīt pat jauni paklāji istabā,” stāsta J. Batalauskis.
Pašārstēšanās izveseļošanos var tikai apgrūtināt
Viņš neuzskata, ka cilvēki organisma aizsardzības spējas var nostiprināt ar uztura bagātinājiem. “Tos ļoti iecienījuši amerikāņi, bet es neteiktu, ka tā vizuāli atgādinātu veselīgāko nāciju,” saka J. Batalauskis. Pēc viņa domām, organismam visveselīgākie ir pašu dārzos bez ķīmijas izaudzētie loki, bietes un citi dārzeņi ar dabiskiem vitamīniem.
Profilaksei pret saslimšanu ar alerģiju var lietot antihistamīna līdzekļus. Tie gan jālieto diezgan ilgi, lai organismam samazinātos atbildes reakcija.
J. Batalauskis jebkādu ādas iekaisumu neiesaka ārstēt pašiem bez konsultēšanās ar ārstu. “Labāk atnākt uz poliklīniku, jo katra ziede vairāk vai mazāk izmaina iekaisuma krāsu, un tad dažreiz nav viegli konstatēt, kas tieši noticis,” saka ārsts.
Ir arī vairākas ādas slimības, kurām sākuma sindromi ir līdzīgi alerģijai. Nopietna slimība ir ādas ekzēma. Arī tai raksturīga stipra ādas nieze. Visos gadījumos ieteicams nekavējoties doties pie ārsta, jo ielaistas ādas slimības ārstēt ir ļoti grūti.
