Lai riepas var kalpot kā resurss, tās atbilstoši jānodod

Kā pareizi atbrīvoties no nolietotajām riepām?

No vienas puses, šobrīd nav alternatīva risinājuma, kas varētu aizstāt ierastās auto riepas, bet, no otras, tās nav mūžam kalpojošs materiāls; riepas nolietojas, tāpēc paša, pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošības dēļ tās laiku pa laikam ir jānomaina. Tādējādi ikviens autovadītājs periodiski var saskarties ar jautājumu – kur likt vecās riepas?

Svarīgi, lai autovadītājs pret lietām, kas vairs nekalpo, izturas atbildīgi, lai nolietotās un vairs nederīgas riepas tiktu atbilstoši utilizētas, lai gumija un kvēpi, kas no tām rodas, var tikt pārstrādāti videi draudzīgā veidā.

Tā vietā, lai piesārņotu vidi, izmetot automobiļa riepas mežā, pļavā vai ilgstoši tās krātu savā pagalmā, iedzīvotājiem ir iespēja no tām atbrīvoties legāli un bez maksas, piemēram, reizi gadā nododot četras vieglā automobiļa riepas kādā no atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” šķirošanas laukumiem Rīgā un Pierīgā.

Tās var nodot arī kādā no 68 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko nolietoto riepu pieņemšanas vietu ērti noskaidrot vietnē skiroviegli.lv.

Turklāt ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” un “CleanR” vismaz reizi gadā organizē akciju, aicinot ikvienu nodot vieglā automobiļa riepas neierobežotā daudzumā bez maksas. Arī šogad jūnija izskaņā iedzīvotāji šādā akcijā nodeva vairāk nekā 587 tonnas riepu.

Šī ir iespēja automobiļu īpašniekiem atbrīvoties no nolietotām un nevajadzīgām riepām bez maksas un likumīgi, turklāt pie licencēta atkritumu apsaimniekotāja, kas ir papildu garants tam, ka materiāls tiks atbilstoši pārstrādāts.

“Daļa iedzīvotāju, nododot riepas akcijā, norādīja, ka viņi tās ir speciāli savākuši no tuvējiem mežiem un grāvmalām, tādējādi padarot apkārtējo vidi tīrāku. Tas ļauj secināt, ka tad, ja tiek nodrošinātas pieejamas un ērtas opcijas atbrīvoties no riepām, iedzīvotāji tās labprāt izmanto,” saka “Zaļās jostas” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Būtiski, lai, nododot riepas, tās būtu bez diskiem vai citiem aksesuāriem. Tāpat, vedot riepas uz kādu no šķirošanas laukumiem, iedzīvotāji tiek aicināti pārliecināties, lai tajās nav palicis nekas lieks, piemēram, melnzeme, betons vai kas tamlīdzīgs. Tas varētu būt gadījumos, kad tās ir izmantotas citiem mērķiem kā braukšanai.

Licencēts apsaimniekotājs riepas utilizēs atbilstošā un videi draudzīgā veidā. Turklāt tās var gan pārstrādāt tālākai lietošanai, gan izmantot enerģijas ieguvei.

“Ja vēlamies rīkoties atbildīgi, tad, nododot riepas jebkur citur, ir vērts pārliecināties, vai attiecīgajam uzņēmumam ir tiesības apsaimniekot šo videi kaitīgo materiālu,” norāda Eglīte.

Nolietotās riepas kā resurss

Automobiļa riepu izgatavošanā pamatā izmanto naftas produktus, tekstilu un metālu. Šīs sastāvdaļas var pārstrādāt otrreizējās izejvielās, iegūstot vērtīgus resursus jaunu produktu ražošanai, piemēram, gumijas granulas.

Mūsdienās pasaulē arvien vairāk tiek meklēti praktiski un videi draudzīgi paņēmieni, kā riepas izmantot atkārtoti. Piemēram, tās var pārstrādāt, samaļot dažādu izmēru frakcijās līdz pat pulverim, ko pēc tam izmanto sporta vai bērnu laukumu seguma veidošanā, tīrītāju slotiņu ražošanā, skaņu un vibrāciju absorbēšanā, jaunu riepu un asfalta plastifikatora ražošanā, ko piejauc asfalta segumam, lai padarītu to mazāk drūpošu, no riepām iegūtajiem kvēpiem un silīcija dioksīda var ražot printeru tintes un tonerus, u.c.

Savukārt, ja riepas gadiem atrodas zem klajas debess, materiāls laika gaitā noveco, kļūst trauslāks, sastāvā esošie naftas produkti izgaro un riepas kļūt nederīgas pārstrādei, tāpēc tās, visticamāk, būs izmantojamas tikai enerģijas ieguvei. Daļa automobiļu riepu, ko nevar izmantot pārstrādē, tiek reģenerēta. Tas nozīmē, ka tās tiek dedzinātas speciālās, videi draudzīgās iekārtās, rezultātā ražojot enerģiju.

Riepas kā vides piesārņojums

Pērn Latvijā tika saņemts 69 izsaukumi, ziņojot par ugunsgrēkiem, kuros dega atkritumi, tai skaitā automobiļu riepas, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati. Savukārt šogad saņemts 31 izsaukums, ziņojot par atkritumu degšanu. Riepas pašas par sevi ir liels vides piesārņotājs, bet vielas, kas izdalās to degšanas rezultātā, rada nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai.

Riepu dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo tā rada ļoti indīgus dūmus, kas var nodarīt kaitējumu apkārt esošo cilvēku veselībai, savukārt dūmgāzes periodiski spēcīgi uzliesmo un kopā ar spēcīgu karstumu var aizdedzināt netālu esošus priekšmetus un ēkas. Tādējādi pat viena degoša riepa var novest pie ilgstošas ārstēšanās un lieliem finansiāliem izdevumiem, kas jāiegulda ēku atjaunošanā.

Pieaug ne tikai auto, bet arī riepu skaits

Latvijā arvien turpina palielināties transportlīdzekļu skaits, piemēram, kā liecina Auto asociācijas dati, 2023. gadā tika reģistrēti 21 146 jauni vieglie automobiļi, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2022. gadā. Savukārt Valsts vides dienesta dati liecina, ka palielinās arī katru gadu tirgū laisto riepu apjoms – 2022. gadā tās bija 20 00 tonnas jaunu riepu, no kurām nedaudz vairāk nekā 16 000 tonnas tika savāktas un nodotas pārstrādei.

Sākot ar 2021. gada otro pusgadu, atkritumu apsaimniekotājiem ir palielināta nolietotu riepu savākšanas norma no 65% uz 85% 2023. gadā. Pērn nolietotās riepas savāktas un pārstrādātas 86% apmērā no realizētā riepu apjoma. Tas darīts ar mērķi savākt arī vēsturiski uzkrātās riepas visā valsts teritorijā. Tomēr, ņemot vērā, ka riepu apjomi pieaug un nolietotu riepu savākšanas normas tiek paaugstinātas, pastāv risks noteikto normu nesasniegšanai, ja nolietotās riepas netiks atbilstoši apsaimniekotas.

Pareiza riepu utilizācija un to pārstrāde ir problēma, kuru nevar ignorēt. Automobiļu skaits uz ceļa katru gadu pieaug, kas palielina riepu ražošanu un pārdošanu. Rūpējoties par dabisko vidi un klimatu, mums jācenšas maksimāli palielināt riepu atkārtotu izmantošanu.

Automobiļa riepas kā atkritumi dabā sadalīsies vairāk nekā 100 gadus,

izdalot apkārtējai videi kaitīgas vielas. Turpretī, nododot tās licencētam apsaimniekotājam, riepas kalpos kā resurss jaunu materiālu ražošanai. Tāpēc ir sevišķi svarīgi riepas neizmest mežā vai grāvmalā, kas diemžēl Latvijā arvien ir novērojams skats, bet atbrīvoties no tām atbilstoši, turklāt to var izdarīt arī bez maksas.

Autors: Mārtiņš Eglīte, SIA “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs

Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”

#zaļājosta #apritesekonomika

Riepas nav jākrāj, bet jānodod pārstrādei

Tehniskā sporta kluba “Smiltene” valdes priekšsēdētājs Vairis Tralla:

– Ar problēmu, ka cilvēki nolietotās automašīnu riepas nevis nodod pārstrādei, bet izmet nelegāli, saskaros bieži. Blakus mūsu tehniskā sporta kluba “Smiltene” apsaimniekotajai kartinga trasei atpūtas un sporta kompleksā “Teperis”, Smiltenē, ir visu diennakti atvērts, publiski pieejams stāvlaukums. Cilvēki atved uz šejieni savas vecās riepas, izkrauj un uzliek virsū riepām, no kurām esam izveidojuši drošības barjeru jeb joslu, kas atdala kartinga trasi no stāvlaukuma. Taču mums viņu riepas nav vajadzīgas. Drošības joslai izmantojam tikai noteikta, vienāda izmēra riepas, lai būtu skaisti, lai nav tā, ka vienas ir lielākas, bet citas – mazākas. Kad sākām īstenot šo ideju, atjaunojot kartinga trasi, sazinājos ar Kartinga komisiju, noskaidroju, kāda izmēra riepas būtu labākās. Pēc tam palīgā nāca uzņēmums “8CBR”. Viņu darbinieki apbraukāja Smiltenes un apkārtnes autoservisus, meklējot un atlasot mums vajadzīgo izmēru riepas, no kurām tad arī izveidojām kartinga trases drošības joslu. Kad cilvēki uz šejieni atved savas nolietotās, mums nevajadzīgās automašīnu riepas, kur es tās lai lieku? Par naudu vest nodot citu izmestās riepas?

Cilvēkiem ir iespēja no nolietotajām riepām tikt vaļā legāli. Ir uzņēmumi, kuri gada laikā no viena iedzīvotāja bez maksas pieņem vienu četru nolietotu vieglās automašīnas riepu komplektu. Varbūt informācijas cilvēkiem par to ir par maz. Varbūt kāds ir sakrājis vairāk, es arī katru gadu neesmu nodevis, bet varu savas riepas iestrādāt kartinga trases drošības joslā, jo izmēri atbilst.

Jā, un tad sanāk, – ja cilvēks sakrājis, piemēram, divus veco riepu komplektus, tad par vienu viņam, to nododot, būs jāmaksā. Nezinu, kāda riepas pieņemošajos uzņēmumos ir uzskaite, bet būtu labi tā – ja cilvēks divu gadu laikā nav nodevis nevienu riepu, tad viņš vienā gadā varētu aizvest un nodot astoņas. Tas būtu labs variants. Tad ir cerība, ka cilvēki varbūt neizmestu nelegāli sava auto vecās riepas, kur pagadās, piegružojot vidi.

Turklāt, nododot vecās riepas legāli – pārstrādei, tās samaļot tiek izmantotas lietderīgi. Lasīju, ka pārstrādātas riepas var izmantot, piemēram, kā kurināmo materiālu vai ceļu un veloceliņu seguma būvē.

— Sandra Pētersone