Lai nodrošinātu atskurbināšanas pakalpojumu, izgulēt dzērumu ved uz kaimiņu novadiem

Agrāk atskurbtuves iekārtošana vai atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšana bija nosacīti brīvprātīga vietējās varas funkcija, bet no 2024. gada tā ir obligāta. Likums nosaka, ka no šī gada 1. janvāra viena no pašvaldībām noteiktajām autonomajām funkcijām ir nodrošināt atskurbšanas pakalpojumu pieejamību. Lai noskaidrotu, kā pašvaldībām sokas ar atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem, laikraksts “Ziemeļlatvija” sadarbībā ar “Latvijas Avīzi” pēta, kāda ir situācija dažādos novados un valstī kopumā.

Jau pērn, kad Ministru kabinets izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu, tika secināts, ka atskurbināšanas pakalpojumus pašvaldības organizē dažādos veidos un sniegtie pakalpojumi ir atšķirīgi – no patversmes tipa pakalpojuma līdz ērtai palātai ar iespēju sniegt neatliekamās medicīnas palīdzību. Arī tagad “Latvijas Avīze”, aptaujājot iestādes, secināja, ka dzērāji katrā novadā var saņemt dažādu pieeju atskurbināšanas pakalpojumu saņemšanā. Dažās pašvaldībās šādas atskurbtuves telpas izveidotas pie slimnīcas, citās – pie pašvaldības policijas, citur šis pakalpojums ir sociālo dienestu vai nevalstisko organizāciju paspārnē, bet vēl daļa pašvaldību savus alkohola reibumā esošos cilvēkus izgulēt dzērumu ved uz kaimiņu novadiem.

Smiltenes un Valkas novada pašvaldības, kurās uz vietas nav iespējas nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumus, ir noslēgušas līgumus ar citām pašvaldībām par šo pakalpojumu saņemšanu.

Atskurbtuvē nenonāk bieži

Atskurbināšanas pakalpojums pamatā ietver telpu un inventāra nodrošinājumu personas uzturēšanai, kā arī personālu uzraudzīšanai līdz personas atskurbšanai no alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes.

Valkas novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts” par sociālā pakalpojuma (patversme ar atskurbināšanu) sniegšanu. Pakalpojuma sniegšanas vieta atrodas Cēsīs.

No šī gada 1. janvāra līdz šīs nedēļas sākumam atskurbtuves pakalpojumi Valkas pašvaldībai nav bijuši nepieciešami. Taču aizvadītajā gadā šāds pakalpojums Valkas novada iedzīvotājiem sniegts 12 reizes.

“Valkas pašvaldībā par patversmes ar atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanu ir noslēgts trīspusējs līgums starp Valkas novada pašvaldību, biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts” un Cēsu novada pašvaldību līdz 2025. gada beigām. 2023. gadā pakalpojums Valkas novada iedzīvotājiem sniegts divpadsmit reizes, 2024. gadā līdz šim brīdim – nevienu reizi. Jāpiebilst, ka šie skaitļi norāda uz sniegtā pakalpojuma reižu skaitu, nevis iedzīvotāju skaitu. Iespējams, ka kāds iedzīvotājs šo pakalpojumu saņēmis vairākas reizes,” skaidro Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis un atklāj, ka maksa par vienu klientu ir 34,30 eiro. Pakalpojuma maksa netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Maksimālā līguma summa ir 3900,00 eiro (bez PVN).

Pašvaldībā skaidro – Valkas novadā nav atskurbtuves, jo, ņemot vērā iepriekš minēto pakalpojuma sniegšanas reižu skaitu, tas ir nepietiekams, lai attaisnotu nepieciešamo finansiālo ieguldījumu un pakalpojumu varētu nodrošināt Valkas novadā. Turklāt Valkas novada pašvaldība ir apmierināta ar biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Cēsīs sniegto pakalpojumu. “Speciāli ieviest šādu pakalpojuma sniegšanas vietu Valkā, ņemot vērā, ka tai būtu jāatbilst stingrām valstī noteiktajām prasībām, būtu nelietderīgi un izšķērdīgi, jo gadījumu skaits, kad nepieciešams sniegt šādu pakalpojumu, nav liels. Ņemot vērā iepriekšminēto, Valkas novada pašvaldībai šobrīd nav plānu mainīt pakalpojuma sniegšanas kārtību,” pamato I. Leitis.

Taujāts, ja tomēr gadās situācijas, kad cilvēks ir aizvests uz atskurbtuvi Cēsīs, izgulējis dzērumu un vēlas nokļūt atpakaļ dzīvesvietā, vai viņam tas jādara saviem spēkiem vai tomēr iesaistās arī pašvaldība, I. Leitis atbild, ka situācijas mēdz būt dažādas – nereti šiem cilvēkiem atbrauc pakaļ piederīgie, bet pastāv arī iespēja, ka pakalpojuma sniedzējs (biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”) un pakalpojuma saņēmējs (Valkas novada pašvaldība) uz vienošanās pamata kopēji nodrošina klienta nokļūšanu dzīvesvietā.

Uz atskurbtuvi gan pašvaldības, gan Valsts policijas pavadībā

Arī Valkas novada pašvaldības policijā skaidro, ka ir gadījumi, kad manāmi iereibušus cilvēkus nākas nogādāt drošā vidē – viņu dzīvesvietā. “Valkas novada pašvaldības policija personas, kuras atrodas stiprā alkohola reibumā publiskā vietā, primāri nogādā dzīvesvietā. Piecu gadu laikā vidēji 20 personas gadā tiek nogādātas dzīvesvietā. Valkas novada pašvaldībai ir noslēgts līgums par atskurbšanas pakalpojumiem ar atskurbtuvi Cēsīs, taču līdz šim pašvaldības policija personas Cēsu atskurbtuvē nav nogādājusi,” stāsta Valkas novada pašvaldības policijas priekšniece Diāna Jūga un piebilst, ka uz atskurbtuvi iedzīvotājus alkohola vai narkotisko vielu reibumā nogādā gan pašvaldības policijas, gan Valsts policijas darbinieki.

Atskurbināšanas pakalpojuma pamatmērķis ir nodrošināt personas veselības un dzīvības aizsardzību no pārmērīgas alkohola lietošanas radītā apdraudējuma, kā arī sabiedrisko drošību un kārtību. Policija iespēju robežās nogādā personu dzīvesvietā vai uz atskurbtuves pakalpojuma sniegšanas vietu, ja tāda tuvumā ir, atgādina Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.

Likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 9. punktā noteikts: personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, nogādāt iestādēs, kas sniedz atskurbšanas pakalpojumus, ārstniecības iestādēs vai mājoklī.

“Atskurbināšanas pakalpojuma pieejamība pilnībā jānodrošina pašvaldībām. Mēs nogādājam uz tuvāko atskurbtuvi, ar kuru ir līgumu noslēgusi pašvaldība. Ja tur nav brīvu vietu, tad uz citu atskurbtuvi,” skaidro Z. Vaskāne un vēlas atgādināt visai sabiedrībai: “Redzot uz ielas gulošu cilvēku, nevajadzētu palikt vienaldzīgam, jo, iespējams, esat vienīgais, kurš šim cilvēkam tajā brīdī var palīdzēt. Tāpat cilvēki aicināti pienākt pie gulošā un pārliecināties, vai tiešām viņam nepieciešama palīdzība.

Ja cilvēks ir stiprā alkohola reibumā un var apdraudēt savu dzīvību vai citu drošību (piemēram, izskriet auto priekšā, ir agresīvs un citos gadījumos), tad jāizsauc policija pa tālruni 110. Ja cilvēks neatbild un nereaģē vai sūdzas par nopietnām veselības problēmām, – jāizsauc mediķi, zvanot 113. Savukārt par bezpajumtnieku pulcēšanās vietām, jo īpaši aukstajā laikā, aicinām informēt pašvaldības policiju. Esi atbildīgs, nepaej garām! Pieej klāt un uzrunā guļošo, kā arī sagaidi dienestus!”

Policija biežāk ved uz mājām nekā uz atskurbtuvi

Smiltenes novada pašvaldība šobrīd sadarbojas gan ar atskurbtuvi Cēsīs, gan Balvos.

Šī gada pirmajos mēnešos atskurbināšanas pakalpojumi bijuši nepieciešami deviņām personām – astoņas no tām tikušas nogādātas Cēsu atskurbtuvē, viena aizvesta uz Balvu novada pašvaldības policijas atskurbtuvi, kas atrodas bijušajās Valsts policijas īslaicīgas aizturēšanas vietas telpās, zina stāstīt Māris Bisenieks, Smiltenes novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks.

Interesējoties par šo tēmu, no vairākiem avotiem izskanēja, ka vidējie rādītāji pēdējos pāris gados Smiltenes novadā ir bijuši visai līdzīgi tiem, kādi tie ir pašreiz, – pašvaldībai šāds pakalpojums ir nepieciešams divas līdz divarpus reizes mēnesī, neizslēdzot, ka kādu mēnesi atskurbšanas vietās var nonākt vairāki cilvēki vai vispār neviens. Pērn visa gada griezumā atskurbināšanas pakalpojumi bijuši nepieciešami 30 gadījumos (šis ir pakalpojuma saņemšanas reižu skaits, jo nav izslēgts, ka kāds iedzīvotājs atskurbtuvē var nonākt atkārtoti).

“Vidēji kādas divas personas mēnesī no mūsu pašvaldības tiek nogādātas uz atskurbināšanas vietām. Šeit es runāju tikai par tiem, kuri nonāk pašvaldības policijas redzeslokā. Pamatā tā ir Cēsu atskurbtuve, ar ko pašvaldībai ir izveidojusies laba sadarbība. Pašvaldības policija primāri vērtē katru cilvēku pēc adekvātuma, tostarp viņa uzvedības, spējas atbildēt uz jautājumiem, reaģēt uz situāciju, pēc promiļu daudzuma. To visu izvērtējot, tiek pieņemts lēmums par atskurbtuvi vai cilvēka nogādāšanu dzīvesvietā. Un tieši šādu gadījumu, kad iereibušie iedzīvotāji tiek aizvesti uz mājām un nodoti piederīgo rokās, ir biežāk, varētu teikt, ka pat uz pusi vairāk nekā gadījumu, kad nākas pieņemt lēmumu par atskurbtuvi,” stāsta M. Bisenieks un piebilst, ka atsevišķos gadījumos, ja persona publiskā vietā ir tādā reibuma stāvoklī, kas traucē sabiedrisko kārtību vai drošību, tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods.

Bet vēl pagājušajā gadā un laiku iepriekš Smiltenes pašvaldība bija noslēgusi līgumu ar Valmieras pašvaldību šāda pakalpojuma saņemšanai. Vidēji šim pakalpojumam vienas personas uzturēšanās izmaksas Cēsu atskurbtuvē bijušas nepilni 27 eiro, Balvu atskurbtuvē – ap 50 eiro, Valmieras atskurbtuvē – nepilni 28 eiro.

Pērn, 2023. gadā, no pašvaldības budžeta līdzekļiem pakalpojuma nodrošināšanai izlietoti nedaudz vairāk par 1200 eiro. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem (VARAM), pašvaldības izdevumi šim pakalpojumam 2022. gadā bijuši 3124,70 eiro – tajā laikā apkalpoto personu/reižu skaits ir bijis 95.

Turpinot tēmu, cik lielu finansiālo slogu pašvaldībai uzliek tie, kas pārāk daudz aizrāvušies ar alkohola patēriņu, M. Bisenieks ar pārliecību saka: “Daudzviet tas atkarīgs ne tikai no ekonomiskās situācijas, bet arī no katra novada pašvaldības spējas un vēlmes nodrošināt resursus pašvaldības policijas darbam. Visas sabiedrības interesēs ir sociāli tīras un sabiedrībai patīkamas vides nodrošināšana. Tas, cik šajā jomā aktīvi darbojas katra pašvaldība un cik daudz enerģijas un resursu tiek ieguldīts sabiedrības labāko interešu nodrošināšanai, arī nosaka kopējās tendences. Uzskatu, ka Smiltenes novadā ļoti daudz paveikts, bet daudz arī jāpaveic. Pašvaldības policijas katra darbinieka attieksme un godprātīgs darbs tad arī veido šīs atšķirības starp pašvaldībām. Tādēļ arī saku paldies par paveikto tiem Smiltenes novada pašvaldības policijas darbiniekiem, kuri ikdienā strādā arī ar pārmērīgas alkohola lietošanas sekām.”

Viņš arī atgādina – ja garāmgājējiem nākas sastapt uz ielas cilvēku bezspēcīgā stāvoklī, ar kuru nav iespējams kontaktēties, tad primāri ir pārliecināties par viņa veselības stāvokli. “Protams, lai vispār saprastu, kas cilvēkam kaiš, vai viņu drīkst pārvietot un kaut kur vest, vai tā būtu Valsts, pašvaldības policija vai kāds cits, ir vajadzīgs mediķu slēdziens. Tātad šādos gadījumos var zvanīt gan mediķiem, gan policijai. Mums pilsētā ir ierasta prakse – par šādiem gadījumiem iedzīvotāji informē pašvaldības policiju, kas atbrauc uz notikuma vietu, atbilstoši situācijai nodod cilvēku mediķu rokās, nogādā mājās vai pats pēdējais risinājums – ved uz atskurbtuvi. Tātad atskurbtuve ir risinājums tādā gadījumā, kad atkrīt pārējie varianti,” pamato M. Bisenieks un uzsver, ka pašvaldības policijā tiek reaģēts pilnīgi uz katru šādu gadījumu/izsaukumu un tam seko attiecīga rīcība. Mēdz gadīties arī tādas situācijas, ka uz konkrēto brīdi visas policijas ekipāžas ir noslogotas, tad par izsaukumu tiek ziņots tuvējiem policijas iecirkņiem, no kuriem tad tiek pieaicināti kārtībsargi, kuri uz to brīdi ir brīvi pieejami.

Atskurbtuve un naktspatversme zem viena jumta

Zinot, ka gan no Smiltenes, gan Valkas novada iedzīvotāji atskurbšanas nepieciešamības gadījumā tiek vesti uz Cēsīm, noskaidrojam, ko ietver atskurbšanas pakalpojums un ar kādiem apstākļiem ir jārēķinās tur izmitināmajiem.

Kopš 2017. gada 3. oktobra Cēsīs, Slimnīcas ielā 9, biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” nodrošina naktspatversmes un atskurbināšanas pakalpojumus sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, Cēsu novada sociālo dienestu, Cēsu novada pašvaldības policiju un SIA “Cēsu Klīnika”.

Iestādes mērķis ir nodrošināt īslaicīgu patvērumu pilngadīgām personām bez pastāvīgas dzīvesvietas un bezpajumtniekiem un sniegt sociālā darbinieka konsultācijas.

2023. gadā Cēsu atskurbināšanas pakalpojumu izmantoja 229 dažādas personas, kas kopā bija 540 gadījumi.

Naktspatversmes un atskurbināšanas pakalpojumi ir pieprasīti, kopš Cēsīs tika atklāts šis pakalpojums jaunās telpās “Sarkanā Krusta” paspārnē. Ātri vien ir saprasts, ka iestādes kapacitāte dod iespēju šos pakalpojumus izmantot ne vien Cēsu novada iedzīvotājiem, bet arīdzan kaimiņu pašvaldībām. “Nodrošinām naktspatversmes pakalpojumus personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām pilngadīgām personām un atskurbināšanas pakalpojumu pilngadīgām personām alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibumā. Ir noslēgti līgumi ar trīs novadu pašvaldībām – Smiltenes, Valkas un Siguldas – par alkohola reibumā esošu klientu nogādāšanu uz atskurbināšanu,” stāsta biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Cēsu naktspatversmes – atskurbtuves vadītāja Ilona Luste. “Statistika ir teju nemainīga, no Smiltenes novada mēneša griezumā tiek atvestas vidēji divas personas, no Valkas novada šajā gadā vēl neviens nav pabijis,” norāda I. Luste un atklāj, ka izmitināto personu skaits atskurbtuvē mēdz būt atšķirīgs, tas nav prognozējami. Ir dienas, kad atskurbtuvē nav neviena klienta, un ir dienas, kad atved reizē piecus, sešus.

Pēc viņas stāstītā, iestādes klientiem tiek nodrošināta klientu nepārtraukta uzraudzīšana, personu drošība, pirmās palīdzības sniegšana nepieciešamības gadījumā, operatīvo dienestu izsaukšana, drēbju nomaiņa. Izgulēšanās ir uz porolona matrača ar dermatīna pārklājumu, kas ir viegli kopjami pēc katra klienta izguldīšanas. Uz vietas visu laiku atrodas viens darbinieks, kurš novērtē situāciju, nepieciešamības gadījumā izsaucot medicīnisko palīdzību vai policiju. Tādi gadījumi ir, jo nereti šiem cilvēkiem nākas novērot gan akūtus veselības traucējumus, gan brīžiem kādu savaldīt agresīvas uzvedības vai neadekvātas rīcības gadījumos.

“Kad cilvēks jau ir pie apzinātas saprašanas, šeit var nomazgāties un pārģērbties, jo šādiem gadījumiem mums ir sarūpēts atbilstoši sezonai piemērots apģērbs dažādos izmēros, kas ir biedrības nopelns,” stāsta I. Luste un dara zināmu, ka visbiežāk no atskurbtuves – nakts patversmes cilvēki dodas prom saviem spēkiem. “Parasti cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk tikt prom no šejienes, lai varētu atgriezties savās ikdienas gaitās. Lielai daļai līdzi ir arī personīgās mantas, tostarp naudas maciņš. Uz atrašanās laiku šeit tas viss tiek uzglabāts slēgtā vietā. Kad cilvēks ir pamodies un atžirdzis, visa viņa mantība tiek atdota īpašniekam, kā teikt, ar parakstu, ka viņš visu ir saņēmis. Tad arī darbinieks izstāsta, kur viņš atrodas. Izstāsta, kur atrodas autoosta vai dzelzceļa stacija. Bieži vien viņiem ir, kas atbrauc pakaļ,” viņa norāda.

Citās vietās gan glaunāki, gan pieticīgāki izmitināšanas apstākļi

“Latvijas Avīzes” pētījumā “Latvijas Sarkanā Krusta” ģenerālsekretārs Uldis Līkops par atskurbtuvju klientiem runā, no vienas puses, ciniski, no otras – līdzjūtīgi. “Sabiedrībai jāsaprot, ka atskurbtuve nav soda vieta, bet nav arī ārstniecības vieta. Tā ir palīdzības vieta tiem, kas nokļuvuši bezpalīdzības stāvoklī. Ik gadu daži cilvēki pie mums arī nomirst. Protams, ja redzam, ka cilvēkam nepieciešama mediķu palīdzība, tie tiek arī saukti. Bet atskurbtuve nav slimnīca. Ja cilvēkam vajag slimnīcu, tad viņš uz turieni arī jāved. Daugavpilī atskurbtuve iekārtota slimnīcā, kur viņiem veic analīzes, sonogrāfijas un citas dārgas procedūras. Labi, ka šie dzērāji vēl intīmpakalpojumus nevar pieprasīt,” ironizē U. Līkops. “Manuprāt, tas ir nepareizi. Lai guļ uz dermatīna matračiem kā pie mums! Starp citu, šie dzērāji arī guļot čurā, kakā un vemj. Vienīgais, ko mēs iedodam, ir tīras apakšbikses,” “Latvijas Avīzei” stāstījis U. Līkops.

Žurnālists Artis Drēziņš izpētījis, cik atšķirīgi apstākļi var sagaidīt tos, kuri nonākuši atskurbtuvēs. Piemēram, kā skaidrojis Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļas pilngadīgām personām vadītāja vietnieks Aldis Strapcāns, pašvaldība izdevumus no atskurbtuves klientiem nepiedzen, jo tas būtu pārāk liels administratīvais slogs. Tiesa, ja pašvaldības policija cilvēku sodījusi ar administratīvo sodu par atrašanos reibumā sabiedriskā vietā, tad gan sods piedzenams, bet ar to nodarbojas pašvaldības policija.

Rīdzinieki atskurbtuves “priekus” var izbaudīt par brīvu un pat tikt pie tīrām bezmaksas apakšbiksēm, bet, piemēram, līdzās galvaspilsētai dzīvojošajiem ķekaviešiem nav tā paveicies. Ķekaviešus uz Rīgu nogādā vietējā pašvaldības policija, atskurbšanas pakalpojums maksā 20 eiro, ko sākotnēji sedz pašvaldība, bet vēlāk nauda tiek piedzīta no konkrētās personas.

Daugavpils un apkārtējo novadu dzērājpilsoņi jau daudzus gadus varēja un arī turpmāk varēs paļauties, ka tiks nogādāti Daugavpils reģionālajā slimnīcā, tiesa, narkoloģijas nodaļā, bet vienalga – gultās ar tīriem palagiem, atsevišķā telpā, ko uzrauga pašvaldības policists. Šos cilvēkus aprūpē narkoloģijas nodaļas personāls, kurš, ja redz, ka apskurbušajam ir kāda slimība vai komplikācijas, to garām nelaiž, ārstē un pārbauda. Vidēji viens apskurbušais pagājušajā gadā slimnīcai izmaksājis 59 eiro. Ikdienā slimnīcā atskurbstot 10 līdz 15 cilvēki. Rēķini tiek nosūtīti konkrētām pašvaldībām.

Vēl citāda pieeja ir Jēkabpilī, kur šogad 1. aprīlī darbu sāka pavisam jauna atskurbtuve. Tā atrodas Jēkabpils reģionālās slimnīcas teritorijā telpās, kurās agrāk atradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Jēkabpils brigāžu atbalsta centrs. Remonts izmaksājis vairāk nekā 160 tūkstošus eiro. Atskurbtuves telpas ir kā dzīvoklis, tikai bez mēbelēm, ir tikai dermatīna matrači uz grīdas. Krēsls un galds ir tikai uzraugiem, kuri ir četri un strādā maiņās visu cauru diennakti. Viņu pienākums ir pieņemt klientus un viņus uzraudzīt. Ja nepieciešama mediķa palīdzība, tas tiekot izsaukts no turpat līdzās esošās slimnīcas. Klients jebkurā brīdī var doties projām. Lai kontrolētu, kas notiek atskurbšanas telpās, tajās ir izvietotas videonovērošanas kameras. Tajās notiekošo uzraugs redz datorā. Divās telpās vienlaikus var uzturēties līdz desmit klientiem. Viena telpa ir bez logiem un slēdzama – ja gadās agresīvs klients.

Netrūkst arī piemēru, kur rūpi par atskurbtuvēm tur nevalstiskās, sabiedriskā labuma organizācijas. Piemēram, Ventspilī atskurbtuve iekārtota Latvijas Samariešu apvienības telpās, Liepājā atskurbtuve kopš 2020. gada darbojas fonda “Agape” (šis fonds veic arī sociālo rehabilitāciju, uztur zupas virtuvi) paspārnē un tiek uzturēta ar pašvaldības atbalstu.

Kā atskurbtuves nonāca līdz pašvaldībām
(Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”)

Latvijas valstij atgūstot neatkarību, atskurbtuvju problēmas, protams, ne tuvu nebija galvenais risināmais jautājums, taču civilizētu kārtību ieviest vajadzēja. Atstāt iepriekšējo kārtību, kad milicija ar to tika galā pēc saviem ieskatiem, visbiežāk iemetot apskurbušo personu kamerā aiz restēm izgulēties – nereti līdzās par noziegumiem aizturētiem –, vairs īsti nebija labi. Tā nu 1991. gadā Augstākā Padome uzdeva valdībai noteikt kārtību un termiņus, kādos veselības aizsardzības iestādēm nododama funkcija – alkoholiķu, toksikomānu un narkomānu atskurbināšana. Praksē gan tas tik raiti nesekmējās, jo tam vajadzēja naudu telpu iekārtošanai un personālam. Slimnīcas nebija sajūsmā par cilvēkiem, kas mēdza uzvesties arī agresīvi, tāpēc šo funkciju neuzņēmās vai mēģināja no tās tikt vaļā. Paralēli atskurbtuvju telpas turpināja uzturēt Valsts policijas iecirkņi, tās izveidoja jaundibinātās pašvaldību policijas u. tml. Vairākus gadus notikušas dažādas spriešanas par to, ka jāsakārto atskurbtuvju tiesiskais statuss, normatīvie akti un atbildība. 2014. gadā valdībā vienojās, ka par atskurbtuvju pakalpojumiem atbildīgā iestāde priekšlikumu sagatavošanai turpmākai rīcībai atskurbšanas pakalpojumu sniegšanā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, caur kuru no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldībām kā līdzfinansējums par katru atskurbšanas telpā ievietotu personu būtu samaksājami 15 eiro. Tas tika ievērots līdz pat pagājušā gada beigām. Ja konkrētā pašvaldība ar atskurbināšanu nenodarbojās, tā slēdza līgumus ar citu pašvaldību. Tās pašvaldības, kas atskurbināja, meklēja sev piemērotāko risinājumu, piesaistot policiju, slimnīcu, patversmi. Valsts kontrole revīzijā 2018. gadā konstatēja, ka no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” naudu tērēt par atskurbināšanu nedrīkst, jo nav atbilstoša regulējuma, atbildīgās institūcijas, pakalpojums netiek nodrošināts vienādi, tā izmaksas ir dažādas, kompensācija – 15 eiro – nav pamatota ar aprēķiniem. Vēlāk VARAM piedāvāja, ka no 2024. gada 1. janvāra nauda no budžeta pašvaldībām vairs nav dodama un pašvaldībām pašām ir pienākums par savu naudu nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, kas, starp citu, kā pašvaldības autonomā funkcija ir arī iekļauta Pašvaldību likumā. VARAM priekšlikums, ka daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkohola tirdzniecības varētu novirzīt pašvaldībām atskurbināšanas izdevumiem, netika atbalstīts, tāpēc tie tagad sedzami tikai no pašvaldību budžeta. Tomēr ministrija uzskata, ka valstij arī turpmāk vajadzētu šajā jomā atbalstīt pašvaldības. Bet pagaidām par to nekādas skaidrības nav.

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Ziemeļlatvija”.