Lai nezustu prieka dzirksts!

Šī ir mana pēdējā rakstītā redakcijas sleja 2023. gadā. Kalendārs pie sienas atgādina, ka pēc nepilnām divām nedēļām jau iesoļosim 2024. gadā. Taču vēl līdz gadu mijai ir jāpaspēj savilkt šīgada bilance. Lai arī kā tur nebūtu, esmu nolēmusi atcerēties tikai labo, jo šīs pozitīvās sajūtas un mazie laimes mirkļi personīgi mani šajā laikā stiprina un spēcina.

Protams, šogad ir bijuši zaudējumi un vilšanās, bet, visu to izsāpot un pārdomājot, esmu sapratusi – ja tas ir tā noticis, tātad samierinies un dzīvo tālāk. Pārlieku liela analizēšana un domāšana par to, kā būtu, ja būtu, ne pie kā laba nenoved. Vismaz mani. Iespējams, kādam tas ir vajadzīgs, bet esmu sapratusi, ka pēc skumšanas labākās zāles ir saņemšanās un spēja turpināt dzīvot, strādāt un darīt lietas, kas sagādā prieku.

Mani joprojām iepriecina cilvēki, jo es tiešām ticu, ka lielākoties viņi tomēr ir labi. Ja tomēr iznācis vilties, tas nenozīmē, ka visiem jāvelk pāri ar melnu un treknu svītru. Iespējams, joprojām savā vecumā esmu naiva, bet labāk tā, nekā visur saskatīt ļaunumu un šaubas. Man tas galīgi neder, jo, tā dzīvojot, manī zustu prieka dzirksts. Ja tā arī uz kādu laiku pazūd, es sev totāli nepatīku. Kam man mocīt sevi un savus tuvākos cilvēkus? Ir forši, ja mums ir kāds, kuram piezvanot vari bez kauna sajūtas atzīt – un tagad es paraudāšu uz tava pleca. Tas līdz, tikai ar nosacījumu, ka tas, uz kura pleca var izraudāties, uzklausa, nevis māca dzīvot. Tas grūtos brīžos nu nekam neder, jo pats svarīgākais visā šajā ir tas, ka mums ir tādi saprotoši cilvēki ar šiem stiprajiem pleciem. Man šķiet, ka šajā laikā tas ir tik daudz. Cilvēks nav un nevar būt viens kā vientuļa sala. Ja tas tā ir, iespējams, ka vaina ir pašā. Taču tas ir maināms, mainoties pašam.

Man tiešām negribas teikt, ka šis gads ir bijis neveiksmīgs un slikts. Skatoties pasaules mērogā, jā, protams, karš Ukrainā turpinās, ir sācies jauns karš Izraēlā un Palestīnā, bet gribas no sirds cerēt, ka šie kari beigsies. Ja nebūs ticības un cerības, vai vērts vispār būt šajā pasaulē? Novēlu mums visiem jaunajā gadā ticēt vispirms sev un arī pārējiem cilvēkiem. Neļauties dusmām un naidam. Spēt uzklausīt un piedot. Vienkārši – dzīvot un būt cilvēkam!