Sestdienas rītā, izbraucot no Valkas, “Ziemeļlatvijas” abonentus, kuri devās Latgales virzienā, pavadīja mākoņainas debesis un lietus.
Pirmajā pieturvietā – Gulbenē, “Kantes krogā” jau spīdēja saule. Tuvojoties Lubānas ezeram, ceļotājus mīļoja saule un veldzēja spirgts Lubānas ezera vējš. Tas gan neko daudz neatšķiras no jūras vēja.
“Ziemeļlatvijas” abonentiem bija izdevība apskatīt Tīrumnieku purvu pašā skaistākajā laikā, kad baltiem un smaržīgiem ziediem zied vaivariņi. Pirmo reizi dzīvē apskatījām rozā ziediem ziedošu aizsargājamo augu – andromedu. Pabijām pie dziļā Tīraines ezera, kura krastā aug Latvijā indīgākais augs – velna rutks. Paši savām acīm redzējām, kāds izskatās Latvijas lielākais ezers – Lubāns un Lubānas ezera mitrājs. Viesojāmies tipiskā latgaļu sētā, kuras saimnieks no Lubāna ezera niedrēm prot uzmeistarot izturīgus un stiprus jumtus.
Lai nobaudītu īstu latgaliešu zivju zupu, viesojāmies viesmīlīgo Annas un Jāņa Macānu sētā “Zvejnieki”. Saimnieka stāstītie makšķernieku stāsti reizēm izklausījās kā paša lielākā meļa Minhauzena izdomāti, taču tie pārliecināja, ka Īdeņas ciematā dzīvo stipri, rūdīti, viesmīlīgi un čakli ļaudis. Kā punkts uz i bija saimnieka Jāņa kūpinātās un bezgala garšīgās karpas, kuras varējām nobaudīt pavisam siltas. Redzētais un piedzīvotais kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu pašu Latvija ir skaista un bagāta zeme.
