Valmieras muzeja Izstāžu
nama foajē skatlogos no 19. janvāra līdz 13. februārim skatāma ekspresizstāde
“Cimds kā pasaule”, informē Valmieras muzeja interneta mājas lapa.
Latviešu rakstainie cimdi no seniem laikiem ir ne tikai
praktiski lietojams apģērba gabals, bet arī dāvana, velte, zieds ar dziļi
simbolisku jēgu. Cimds ir kā pasaules daļa, tas iepazīstina ar valkātāju, ir
rokas ietērps aukstam laikam un ļauj lepoties dižos godos. Latviešu rakstainie
cimdi savos rakstos ietver senas aizsardzības zīmes, stāsta par rituālu
tradīcijām krustabu, vedību un bedībugodos. Cimdi ir viena no skaistākajām
latviskās identitātes izpausmēm.
Pasaulē senākie cimdi ir atrasti Ēģiptes valdnieka
Tutanhamona kapā. Faraona cimdiem bija atdalīti visi pirksti. Senajā Romā
cimdus no zīda vai liniem valkāja gandrīz visi. No 12.gs. cimdi ieņēma svarīgu
vietu sieviešu garderobē, tie tika rotāti ar izšuvumiem, pērlēm, dārgakmeņiem.
Īpaši cimdi bija nepieciešami medībās ar piekūnu. Karotāji izmantoja bruņu
cimdus. Cimdi bija augstdzimušo piederums. Bruņinieku vidē cimdiem bija plaša
simboliska nozīme – bruņinieks sniedza cimdu kā zīmi vasalitātes pieņemšanai,
bet cimda mešana zem kājām vai sejā nozīmēja izaicinājumu divkaujai. Daiļās
dāmas dāvināja cimdus kā labvēlības zīmi. Napoleona kolekcijā bijuši ap 240
cimdu pāri. No 1807. gada, līdz ar mašīnas ādas pirkstaiņu pagatavošanai
izgudrošanu, tie kļuva plaši pieejami un labais tonis paredzēja vīriešiem
mainīt cimdus sešas reizes dienā.20.gs. sākumā cimdi bija eleganto dāmu
neiztrūkstošs aksesuārs, savukārt cimdus bez pirkstiem visbiežāk nēsāja baikeri,
panki un metālisti, tie kļuva par savdabīgu “slikto” meiteņu un zēnu atšķirības
zīmi.
