Valmieras pašdarbības kolektīvu vadītāji ir pieņēmuši
lēmumu nepiedalīties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos,
aģentūru LETA informēja Valmieras Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītāja Kristīne Melece.
Valmieras pilsētas pašvaldība, noskaidrojot pilsētas skolu
koru diriģentu, deju kolektīvu vadītāju un skolu vadības viedokli, rosināja
šogad pieņemt atbildīgu lēmumu – atcelt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un
deju svētkus un gatavoties svētkiem 2025.gadā, informēja Melece.
Pēc Meleces teiktā, kolektīvu vadītāji rosinājuši ļaut
pašvaldībām lemt un rīkot vietējas nozīmes pasākumus, ja vien tie būs iespējami
atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī un ar to saistītajiem
ierobežojumiem, iekļaujot bērnu un jauniešu sagatavoto repertuāru.
Apzinoties Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmīgumu
Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras telpā, Valmieras pilsētas pašvaldība
vienmēr sniegusi stratēģisku un stabilu atbalstu mākslinieciskās pašdarbības
jomai bērnu, jauniešu un pieaugušo līmenī. Tādējādi pašvaldība ir nodrošinājusi
un piedalījusies Dziesmu un deju svētku kā nemateriālā kultūras mantojuma
tradīcijas saglabāšanā un pārnesē no paaudzes paaudzē.
“Arī patlaban, pandēmijas laikā, Valmieras pilsētas
pašvaldība atbalsta Dziesmu un deju svētku tradīciju, nodrošinot visus
apstākļus un priekšnoteikumus kolektīvu darbībai, proti, kolektīvu vadītāju un
atbalsta personāla atalgojumu, kolektīvu materiāltehniskās bāzes pilnveidošanu,
atbilstošas infrastruktūra mēģinājumu procesam un koncertdarbībai
nodrošināšanu,” sacīja Melece.
“Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki neapšaubāmi ir
būtiska Dziesmu un deju svētku tradīcijas daļa, tomēr mēs nesaskatām reālu
iespēju svētkus noorganizēt centralizētā veidā Rīgā šī gada vasarā nevienā no
Valsts izglītības un satura centra piedāvātajiem scenārijiem,” aptaujā
atzinuši kolektīvu vadītāji.
Viņi norādīja, ka svētki neiekļauj tikai to norisi, bet arī
sagatavošanās procesu, kuru patlaban nevar nosaukt par veiksmīgu un produktīvu.
Ja normālā situācijā svētku repertuāru apgūst vismaz divus gadus, tad šopavasar
to rosina apgūt maijā, jūnijā. Neuzskatām, ka dalībnieki un viņu pedagogi būtu
jāpakļauj šādam stresam, norāda Valmieras bērnu pašdarbības kolektīvu vadītāji.
“Ir pagājis gandrīz gads, kopš kolektīvs pēdējo reizi
izdejoja, izdziedāja obligāto repertuāru un vispār mēģināja pilnā slodzē.
Dalībnieku sastāvs ir nomainījies. Tik ilgi neatkārtojot repertuāru, nevar
atsaukties uz pagājušā mācību gadā apgūto,” kā argumentu “pret”
svētku rīkošanu minēja pedagogi.
Turklāt vasaras otra puse svētku norisei nav piemērots
laiks, jo lielākā daļa vidusskolēnu, kas ir svētku dalībnieki, vasarā strādā,
savukārt jaunāko klašu skolēni ir laukos pie vecvecākiem.
Svētku organizēšana un norise, vērtējot to arī no
epidemioloģiskās situācijas valstī, iecerētās iedzīvotāju vakcinācijas plāna,
attālinātā izglītības procesa aspekta, arī nešķiet reāli izpildāms mērķis,
norāda Valmieras pedagogi.
Melece informēja, ka līdz maija beigām Valmieras un topošā
Valmieras novadu kolektīvi gatavo video sveicienu.
Aprīļa beigās valdībā tika skatīts jautājums par XII
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanu šā gada vasarā.
Ņemot vērā, ka ministriem bija atšķirīgi viedokļi par svētku organizēšanu
Covid-19 pandēmijas laikā, lēmuma pieņemšana tika atlikta līdz 27.maijam.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegto
informāciju, šī gada svētku mērķis ir nodrošināt tradīcijas pēctecību, atrast
visdrošāko veidu, kā noslēgt šo svētku ciklu un iesākt nākamo, kā arī būtiski
nepārtraukt tradīciju un stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labsajūtu.
IZM uzsvēra, ka šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
akcents ir “Svētki ir tur, kur esam mēs! Svētki ir tādi, kādi esam
mēs!”.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs
scenāriji – “A”, “B” un “C”. Pirmais jeb
“A” scenārijs nosaka, ka svētki norisinās tradicionāli un kā ierasts.
Šo scenāriju Covid-19 pandēmijā neizskata. “B” scenārijs paredz, ka
svētku svinēšana notiek Rīgā un reģionā svaigā gaisā, savukārt saskaņā ar
“C” scenāriju pasākumi noritētu tikai epidemioloģiski drošajos
reģionos svaigā gaisā – sporta laukumos, skolu pagalmos un estrādēs.
