14.oktobrī norisinājās UNESCO Latvijas Nacionālās
komisijas (UNESCO LNK) Asamblejas jubilejas sēde, kas veltīta Latvijas
trīsdesmitgadei UNESCO. Tās laikā tika pieņemts lēmums par UNESCO programmas
“Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra papildināšanu ar jaunām
dokumentārā mantojuma nominācijām. Sēdes laikā tika pieņemts lēmums iekļaut
UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā arī Latvijas
Fotogrāfijas muzeja nomināciju “Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija”.
Tāpat lēmums pieņemts par Latvijas Nacionālā arhīva
nomināciju “Rīgas rātes protokoli, 1603–1890”, kā arī papildināt Latvijas
Nacionālās bibliotēkas nomināciju “Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18.–20.
gadsimts” ar jauniegūtiem rokrakstiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un
Rakstniecības un mūzikas muzeja un Tukuma muzeja nomināciju “Sibīrijā rakstītas
vēstules uz bērza tāss” papildināt ar vēl 7 vēstulēm no Okupācijas muzeja,
Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja, Tukuma muzeja un Rīgas Ebreju kopienas
muzeja “Ebreji Latvijā”.
Muzeji, arhīvi, bibliotēkas un citas atmiņu institūcijas un
krātuves tika aicinātas apzināt dokumentu oriģinālus vai oriģinālu kolekcijas,
kas liecina par kādu nozīmīgu vēsturisku pavērsienu, norisi vai ietver būtiskus
faktus par kādu notikumu, īpaši Latvijas vēsturē, un izvirzīt tos programmas
“Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram. Programma ir vērsta ne tikai
uz mantojuma saglabāšanu, bet arī uz zināšanu pieejamības veicināšanu.
Dokumentārā mantojuma liecību piederība UNESCO “Pasaules
atmiņas” Latvijas nacionālajam reģistram ir priekšnosacījums pretendēšanai uz
pieteikumu starptautiskajam reģistram, kas nozīmē ne tikai dokumentārā
mantojuma vienības augstu novērtējumu un starptautisku atzinību, bet arī valsts
pausto atbildību šo mantojumu saglabāt un darīt to pieejamu ikvienam pasaules
iedzīvotājam. UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā no
Latvijas iekļauts: Dainu skapis, Baltijas valstu kopīgā nominācija – Baltijas
Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības, kā arī Polijas
sagatavotā nominācija par Ļubļinas ūnijas noslēgšanas akta dokumentu.
2021.gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija pievienojusies
starptautiskajām organizācijām – ANO un UNESCO –, kuru darbība vērsta uz miera
un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu,
veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā. Asambleja ir UNESCO LNK
augstākā institūcija, kas sanāk kopā vismaz divas reizes gadā. Savukārt
komisijas ikdienas darbu organizē UNESCO LNK ģenerālsekretārs.
Kā informē Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Strenču
fotodarbnīcas arhīvu veido gandrīz 13 tūkstoši stikla plašu negatīvu, kuri
atklāj vairāk nekā 40 gadus no vētrainās Strenču vēstures. Negatīvi no
fotodarbnīcas arhīviem ilgu laiku glabājās aizmirsti Strenču darbnīcas bēniņos,
līdz 2004.gadā ar Mārča Bendika un nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” gādību
darbnīcas mantinieks fotogrāfijas nodeva Latvijas Fotogrāfijas muzejam. Strenču
fotodarbnīca durvis vēra 1909.gadā, lai gan šo radošās darbības centru Latvijas
provincē ir grūti nosaukt par parastu salonu. Fotodarbnīcas dibinātāja Dāvja
Spundes un viņa pēcteču, Kraukļu ģimenes pārstāvju, fotouzņēmumi stāsta par
apbrīnojamajiem nācijas veidošanās laikiem un tehnikas progresu. Strenči –
vieta, kur unikālā kombinācijā apvienojās tā laika tendences fotogrāfijas
mākslā, turklāt pilsētas iedzīvotāji aktīvi piedalījās fotoarhīva radīšanā.
