Jelgavā, pilsētā pie lielās upes – Lielupes notiks lieli svētki: 23. „Latvijas novadu Siera diena” un 25. „Piena. Maizes un medus svētki”. Siera svētkus organizē „Siera klubs”. Atbalsta Zemkopības ministrija, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde „Kultūra” un piena pārstrādes uzņēmumi. Ģenerālsponsors: PKS „Straupe”.
Latvijā ražoto 80 sieru šķirņu un veidu pīni, – to varat saukt arī par platēm vai „kalniem”, – pildinās Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales novadu Kulinārie mantojumi ar 65 aukstajām uzkodām un vairāk nekā 15 siltajiem ēdieniem un dzērieniem.
Biedrībai „Siera klubs”- svētku organizētājam patīk meklēt un izdodas atrast idejas, ar kurām lepoties, paziņojot: pirmo reizi Latvijā. Šā gada ideja ir Siera svētku būšana kopā ar novadu Kulinārajiem mantojumiem. Tas nozīmē. Ka piena pārstrādes uzņēmumi svinēs kopbaudīšanu, kopdziedāšanu ar četru novadu senatnīgiem raksturīgiem gardumiem, kopdziedāšanu un dejošanu ar novadu folkloras grupām.
„Siera klubs” ir gan Eiropas Reģionālā Kulinārā tīkla, gan biedrības „Latgales Kulinārā mantojuma biedrība” biedrs, un katrā novadā kir mums līdzīgi kolēģi: Kurzemē – Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Vidzemē –
AS „Lazdonas piensaimnieks” un amatnieku biedrība „Rūzele”, Zemgalē – Ogres tehnikums, galvaspilsētā – Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, Latgalē – Kulinārā mantojuma biedrība. Visi esam Eiropas Reģionālā Kulinārā tīkla sastāvdaļa, bet pārsvarā darbojamies katrs atsevišķi.
Stāsta „Siera kluba” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova:
„Mēs, latvieši, varam, lepoties, ka esam bagāti ar Kulinārā mantojuma dārgumiem, kas slēpjas Godu saimnieču atmiņās un pieredzē, receptēs, tradīcijās un ir daļa no mūsu zemes vēstures un senču gudrībām un spēka. Kulinārā mantojuma koncepcijā iederas gan mazo saimniecību ražojumi, gan lielo ražotāju produkcija. Kopumā tie ir produkti, kuri zināmi un garšo paaudzēs. „Jāņu siers”, Baltais biezpiena siers, kūpinātie sieri, „Latvijas siers”, Pakša siers un biezpiens, sviests un „Straupes sviests ar kaņepēm”, paniņas un rūgušpiens, – tie ir piena bagātība, svarīga, neaizstājama daļa lieliskajā latviešu virtuvē, un tā Siera svētkos sadosies rokās ar citiem labumiem. Ēdieni, kuri būs Jelgavā, it kā lab i pazīstami, taču daudzus mulsinās un interesēs nosaukumi. Tāpēc, saglabājot daļēji zūdošo, to atkal atklāsim un izbaudīsim, stiprinot saites starp paaudzēm. Mūsu mērķis: ja zinām, kas ir vecmāmiņas pīrāgi, Jāņu siers, rupjmaize, iepazīsim studzini, palandricu, kunkulīni, leiti… Kulinārais mantojums nenosūbē, tas ir dzīvs un mainās, senās receptes tiek uzlabotas, pasniegtas jaunā kvalitātē.”
PKS „Straupe” valdes priekšsēdētāja Imanta Baloža viedoklis:
„Latvijā ir zīmolu „Zaļā karotīte” un „Bordo karotīte”, ES Aizsargāto īpašo Latvijas produktu grupa, kuriem atvēlēts valsts atbalsts. Diemžēl publiski neviens nav aizdomājies, ka šo produktu lielākā daļa ir nozīmīgais senatnes mantojums, gadu desmitiem, pat simtiem bijis un joprojām iecienīts un pieprasīts. Tie joprojām tiek loloti un auklēti ar mūsu piensaimnieku, lauksaimnieku, Godu saimnieču rokām. Siera svētkus papildinot ar reģionu Kulinārā mantojuma produktu un ēdienu izcilo garšu buķeti, visi būsim ieguvēji. Mūsu ikdiena ir strauja un stresaina, bet Siera svētki nāk ar patiesām un stabilām vērtībām, un centīsimies tās nodot no paaudze paaudzei.”
* * *
Svētku laukumā Jelgavā, aiz Kultūras nama darbosies piecas „svētku” iekārtotas lielās teltis. Vēsturiskie sieri un jaunie sieri, krāšņas plates, sieri karvinga tehnikas ziedos, arī citi piena produkti gaidīs apmeklētājus.
Vidzemes Kjulinārā mantojuma sētā saimniekos atraktīvā Brantu muižas kundzene Ilze Briede. Viņa cels galdā vidzemnieku galdam raksturīgāko, un to ne tikai redzēsiet, bet baudīsiet, kā Ilze ziņoja: uz balti klāta galda porcelāna traukos būs izcili gardumi, arī kūpinātas kotletes un Mērnieku laiku vēžu zupa.
Droši vien, gribēsiet uzzināt, kas ir bērzu sulu balzams. Ilzei palīgos būs „Purmaļu” saimnieks Zintis ar kūpinājumiem, no kuriem kārdinošākās varētu būt kūpinātas cūkas austiņas, šņukurīši un astītes.
Latgales Kulinārā mantojuma pagātni par realitāti pārvērtīs Aglonas puses slavenās „Mežinieku mājas” īpašniece Mārīte Mežiniece ar palīgu kuplo pulku četrās paaudzēs . Goda viešņa būs Lilija Maija Mežiniece, kura ir pirmsākums šai unikālajai ģimenei. Latgales galdā būs putraimdesas, guļbišnīki, kļockas, kakorka, rolādes, salāti ar linsēklu eļļu, cepumi: rozītes, sēnītes, vāverītes, riekstiņi.
Latgales sētā rosīsies „Kolnasātas” izslavētā alus darītājs Dainis Rakstiņš. Viņš savu amatu prot un dara īstu Latgales miestiņu. Pie alus lieliski smēķēs Rušonas pagasta zemnieku saimniecības „Juri” Jāņu un Pakša sieri, Lidijas un Jura Lubānu sietie.
Kurzemes Kulinārais mantojums spoži uzspķidēs Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktores Katrīnas Spulenieces-Aišpures un skolotāju Daces Šinkevicas un Ausmas Štāles, viņas arī Godu saimnieces, rosīgā darbībā. Kopā ar dāmām būs skolotājs, zemnieku saimniecības „Ēmužas” īpašnieks un šefpavārs Aivars Varņeckis. Kurzdemnieki piedāvš galvenokāfrt zivju un medījumu ēdienus.
Zemgales Kulināro mantojumu no senajiem apcirkņiem icels Ogres tehnikuma prasmju „enciklopēdija”, skolotāja un Godu saimniece Zinaida Bāra kopā ar direktore vietnieci Armandu Auziņu, administratīvi saimnieciskās nodaļas vadītāju Ainu Murāni un kafejnīcas vadītāju Anitu Lapsu. Kā jau Zemgales „maizes klēts” atslēgu glabātājas viņa galdā kārtos medus plāceņus, ūdens kliņģerus, žagariņus, cukura cvībakus, krējuma cepumus, meža raušus. Dūšas stiprināšanai būs cpti cūkas stilbi, ruletes, rasols, senais zemgaliešu gardums zirņu biezputra ar ceptu cauraudzi, sutināta skābā krējumā. Ogres tehnikuma sētā varēsiet iegādāties medu un gardas tortes, kuras ceps Aija.
Ēšana ir svarīga, taču ne mazāk būtisks būs dziesmu un deju prieks. Sadziedāšanās un apdziedāšanās, dziesmas mīsies ar raitiem deju soļiem. Svētku apmeklētāji baudīs vidzemnieces – dziedātājas un akordeonistes Indra Kumsāres, Latgales – Andrupenes” folkloras kopas „Sovvaļnīki”, Kurzemes Kuldīgas novada folkloras apvienības „Rika” koncertus un Ogres tehnikuma deju kolektīva sniegumu.
Kuri vēlēsies, viņus ar nākotnes pareģojumiem izklaidēs zīlniece. Gan piensaimnieki, gan Godu saimnieces sacentīsies konkursos, rādot dažādas prasmes. Kā „odziņa” būs lielais konkurss
„Slavens siers + slavens vietvārds = slaveni salāti”. Kas to lai zina, varbūt tiks radīti jauni Latvijas un Talsu salāti, Smiltenes un Jaunpils salāti, kas kļūs tikpat slaveni kā Grieķu salāti.
Svētku noslēgumā muzicēs grupa „Duets Sandra”, turpinot dziedāt par pasākuma tēmu – gardiem produktiem. Koncerta nosaukums „Labu apetīti!” Pēc tam sacīsim: „Uz redzēšanos, Jelgava!”
