Jau nākamajā nedēļas nogalē, 10. un 11. jūlijā, lauku mājās “Kalbakas” notiks neatkarīgās mūzikas festivāls “Rupjmaize”, ko rīko jauniešu komanda “Smiltene Alternative”.
Festivālā kopumā uzstāsies 27 mākslinieki ne tikai no Latvijas, bet arī Vācijas un Igaunijas.
Šī jau ir ceturtā reize, kad Smiltenes pusē notiek neatkarīgās mūzikas festivāls. Pirmsākumos tā nosaukums bija “Tepat ir labi”, un to rīkoja citu cilvēku komanda. Otro gadu ar gana asprātīgu nosaukumu “Rupjmaize” to organizē Smiltenē dzimuši, auguši un skolojošies jaunieši, kuru aizraušanās un kaislība ir dzīvā mūzika – Daniēls Groza, Dāvids Groza, Jānis Špats, Mārtiņš Kokars un Roberts Vanags. “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja gaidāmā festivāla galveno organizatoru Daniēlu Grozu.
Kāpēc jums ir svarīgi rīkot šādus pasākumus?
Cik esam pamanījuši, Latvijā neatkarīgās mūzikas mākslinieki nepārstāv kādu konkrētu ierakstu kompāniju, bet cīnās pašu spēkiem, izdodot ierakstus, rīkojot koncertus. Šķiet, katrs daudz dara savā pilsētā un lauciņā, bet maz ir tādu, kas aicinātu visus kopā. Tad radās sajūta, ka vajag rūpēties par to, lai būtu viena tāda vieta, kur visi var sanākt kopā, kur šī mūzika ir gaidīta. Tāpēc jau no 2009. gada rīkojam neatkarīgās mūzikas pasākumus. Ziemas mēnešos tie ir koncerti Smiltenes pilsētas kultūras centrā vai jauniešu centrā “Miteklis”, bet vasarā – festivāli.
Kāds šovasar solās būt jūsu rīkotais festivāls?
Esam apvienojuši 27 māksliniekus, kas ir diezgan daudz. Festivāla ciemiņi, kas ieņems hedlaineru statusu, būs posthārdroka grupa “Chuck Bass” no Vācijas, postmetāla mūzikas grupa “Tesa” no Rīgas, kas savu atpazīstamību guvusi Eiropā un Krievijā, un divas igauņu grupas “Sociasylum” un “Of Roofs, Genes And Stolen Meanings”. Vēl uzstāsies tādi mākslinieki, kā “Kapakmens”, “Retrace My Life”, “GhettoZloba”, “Cacophonics”, “Age Of Stones”, “Līdz Pēdējam”, “ILLa” un citas.
Jāpiebilst, ka festivāls nenoritēs tikai smagās mūzikas toņos, pa vidu būs arī kas cits. Festivāla ietvaros būs arī nedaudz sportisko aktivitāšu, iespēja apskatīt Arnitas Bērziņas darbu izstāde, kas iepriekš bija kultūras centrā, kā arī Smiltenes mākslas skolas lielas daļas beidzēju darbus. Būsim parūpējušies, lai bez ēdināšanas iespējām būtu arī čila stūrītis, kur būs iespēja pazvilnēt un atpūsties.
Kāda ir festivāla auditorija?
Tā ir plaša un raiba. Pie mums brauc jaunieši, sākot no 13 gadu vecuma, un ir arī pieaugušie, kam šī mūzika ir sirdij tuva. Ja skatās pēc iepriekšējiem gadiem, tad uz festivālu sabrauc ap četrsimt cilvēku, kuri klausās mūziķu uzstāšanos un izbauda kopējo atmosfēru. Praktiski šie cilvēki ar savu apmeklējumu nosedz festivāla nākotni. Protams, darbs pie organizēšanas nav viegls, tā ir liela nasta vismaz pusgada garumā, bet tas viss ir tā vērts.
