FOTO: NO RAUNAS BIBLIOTĒKAS UN PERSONĪGĀ ARHĪVA
Raunas bibliotēkā no 3. novembra līdz pat nākamā gada 5. janvārim ir skatāma raunēnietes Daces Megnes-Pelšes radošo darbu – miniatūru – izstāde “Mirklis”.
Viņas miniatūras ir mirkļi, sajūtas, kuras izpaužas dažādās tehnikās. Viņa uzskata, ka jebkurš materiāls, kas atstāj traipu vai plankumu uz balta vai tumša fona, ir izmantojams radošā darbā.
Dace stāsta, ka šī ir viņas pirmā izstāde, – par to ir liels prieks un gandarījums. “Tas bija mans sapnis. Pateicoties vietējai bibliotēkai, jo īpaši tās vadītājai Dignai Soboļevai, kura mani iedrošināja izveidot izstādi un parādīt savu aizraušanos plašākai publikai. Priecāšos, ka arī bibliotēkas apmeklētāji notvers kādu mirkli pārdomām un priekam par redzēto,” akcentē raunēniete.
Bez gleznošanas un zīmēšanas viņa nevar iedomāties savu ikdienas darbošanos un prieku par visu skaisto sev apkārt, jo īpaši iedvesmojoties no dabas ainavām.
“Krāsas, otas, terpentīna smarža, māla plastiskums, šamota raupjums – tas viss ir bijis bērnībā un arī pašlaik aizkustina manu dvēseli. Tāpēc izvēlējos radošuma ceļu – mūziku un mākslu Mūzikas vidusskolā un Mākslas akadēmijā. Visu dzīvi mūzika un māksla man bijusi tuva. Vārds skolotājs man ir kā liels pagodinājums. Esmu lepna, ka varu priecāties par savu audzēkņu veiksmēm, jo darba gaitas veicu kā klavierspēles skolotāja un vizuālās mākslas skolotāja,” par sevi stāsta Dace.
Viņa atklāj, ka nākusi no mākslinieku ģimenes. Interese un mīlestība pret mākslu Dacei ir bijusi jau no bērnības. Viņas tēvs ir gleznotājs Antons Megnis. A. Megnis bija latviešu (suitu) gleznotājs-ekspresionists, vairāk zināms kā akvarelists, bet daudz gleznojis arī citās tehnikās. Savukārt mamma Irēna Megne bijusi keramiķe.
Dace glezniecību pielīdzina terapeitiskai nodarbei, kas spēj tieši uzrunāt emocijas. Krāsas, formas, gaismas un ēnas rada noskaņu, kas var likt just prieku, skumjas, intrigu vai mieru. Mākslinieks ir tas, kurš spēj iedzīvināt emocijas uz audekla. Dace turpina: “Tagad esmu pensijā, bet joprojām ir sajūta, ka varu turpināt savu darbu – zīmēt un gleznot, eksperimentēt ar krāsām. Vien tagad vairāk savam priekam, izbaudot mirkļa burvību pilnībā – bez steigas, veltot saviem darbiem – miniatūrām – pietiekami daudz laika, vadoties pēc sajūtām.”
