Sadarbojoties ar Latvijas vides ekspertiem īstenots inovatīvs projekts „Liec upē akmeni!”. Kopumā projekta ietvaros Ķivuļurgā tika stratēģiski izvietoti aptuveni 100 laukakmeņi, kuru radītās straujteces veicinās papildus skābekļa piesaisti, tādējādi palielinot upes pašattīrīšanās spējas un bioloģiskās daudzveidības palielināšanos.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas mazo upju un strautiņu dzidruma un tīrības saglabāšanai, Latvijas mērogā tiks īstenoti vairāki „Liec upē akmeni!” projekti.
„Liec upē akmeni” – dabīga pašattīrīšanās iekārta
Projekts „Liec upē akmeni!” paredz stratēģisku akmeņu izvietošanu upēs, radot straujteces un palielinot upju pašattīrīšanās spējas. Tas ir arī mehānisms, kā cilvēks, uzlabojot upju dabiskās funkcijas, spēj palīdzēt upēm pašattīrīties, saglabāt to dzidrumu un nodrošināt lielāku bioloģisko daudzveidību tajās.Ūdensteces posms, kurā pēc „Liec upē akmeni!” principiem izveidota straujtece 10 m2 platībā ir līdzvērtīga attīrīšanas iekārtai, nodrošinot viena cilvēka radītā piesārņojuma pilnīgu pārstrādi.
Lai veicinātu upju pašattīrīšanās spējas, nepieciešams pamatoties uz pieciem pamatprincipiem.
STRATĒĢIJA akmeņu izvietošanai upē
1.Upē ievietojamie akmeņi jāizvēlas pietiekoši lieli, lai tos nepārvietotu pavasara palu straumes. Vēlamais akmeņu diametrs ir vismaz 25 – 30 cm. Tie jānovieto upes centrālajā daļā tā, lai nenosprostotu vairāk nekā 1/3 upes platuma.
2. Akmeņi ievietojami gultnes centrālajā daļā tā, lai tie neveicinātu straumes nesto koku aizķeršanos un turpmāku upes nosprostošanos, kā arī – lai nenovirzītu ūdens plūdumu pret krastiem un neveidotu to eroziju.
3. Lejpus akmeņu veidojumiem krastā ir jāizvieto lielāki akmeņi (diametrā > 30cm), lai novērstu krasta izskalošanu.
4. Lokveida akmeņu izvietojums var būt potenciālā zivju nārsta vieta.
5. Atsevišķos gadījumos nepieciešams veidot arī spārnveida akmeņu salikumu, kas novirza galvenās straumes virzienu, tā pasargājot pretējā krasta aizskalošanos.
Jāņem vērā, ka akmeņu ievietošanai un straujteču veidošanai vispiemērotākie ir tie upju posmi, kuros straumes plūdums ir manāms un upē ievietots priekšmets izraisa ūdens virmošanos. Tie ir upju posmi, kuros straumes ātrums ir vismaz 10 cm sekundē. Proti, lēnos posmos, kur upes gultne klāta ar biezu dūņu slāni, upē ievietots akmens „nogrims” un nespēs nodrošināt ūdens virsmas uzmutuļošanu un gaisā esošā skābekļa izšķīdināšanu ūdenī.
Akmeņu nozīme un funkcijas upēs
Akmeņiem upēs ir dažādas funkcijas un vitāla nozīme, kas saistāma ar zemūdens dabiskās augu un dzīvnieku valsts izplatību un spēju uzmutuļot pāri plūstošo ūdeni, tādējādi radot upju straujteces un apgādājot ūdenstilpnes ar skābekli.
Šādos ar skābekli bagātinātos upes posmos ūdens daudz straujāk attīrās un akmeņi kļūst par mājvietu dažādām sugām, kurām nepieciešams skābeklis. Palielinoties ūdens temperatūrai, skābekļa šķīšana ūdenī samazinās, tādēļ karstās vasarās upēs var sākties zivju un citu ūdens organismu slāpšana. Savukārt upē ievietotie akmeņi nodrošina upes ūdeņu mehānisku bagātināšanos ar skābekli un veicina ūdens organismu izdzīvošanu.
