Ziemas saulgriežos saule pārveļas debesu kalnam, un katra nākamā diena kļūst par par gaismas kripatiņu bagātāka. Teju, teju klāt jaunais gads, bet palikušas vēl dažas dienas, kas ļauj ieklausīties slēptākajās domās.
Ziemassvētku laiks ir dots, lai rimti ieklausītos savā sirdsbalsī, lai saklausītu tuvo cilvēku vārdos nepaustās domas, sasildītu tās sveču liesmiņās, un līdz ar dabas atmodu ļautu uzplaukt visskaistākajam ziedam – mīlestībai.
Ja jums šķiet, ka šajā laikmetā pietrūkst labestības, sniedziet to apkārtējiem. Ja šķiet, ka pelēkā ikdiena neļauj pacelt augšup acis, pasmaidiet, jo smaids spēj atkausēt vissaltāko sirdi.
Katrs gada sākums mums ikvienam ir kā balts, sniegots klajums. Pārslas snieg un snieg, un aizsedz iemītos ceļus un takas. Jaungada rītā viss sāksies pirmo reizi. Pirmie soļi un pirmie pēdu nospiedumi vizuļojošajā pārslu kupenā.
Vēl jūsu sniegotajā laukā nav pēdu. Vēl tas gaida un aicina. Ceļš nebūs viegls, un noteikti vajadzēs ne mazums pūļu, lai plaukstas sajustu cerību zvaigznes siltumu. Paņemiet līdzi ticību un mīlestību, tad ceļš vedīs kalnup…
