FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Drustu bibliotēkā no 2. līdz 31. oktobrim apskatāma drustēnietes Elitas Hofmanes gleznu izstāde. Viņas gleznas ir tapušas, iedvesmojoties no dabas tuvuma un tās mainīgā skaistuma. Tās izceļas ar spilgtām krāsām un dzīvīgumu.
Elitas gleznās vērojamas ainavas, kurās notverti mirkļi dažādos gadalaikos. Visbiežāk viņai sanāk gleznot dabas skatus, kas ir mājas pagalmā vai tuvējā apkaimē. Gleznas top brīvā manierē ar akrila krāsu triepieniem uz kartona vai audekla.
Kā stāsta Elita, mākslas pasaulē viņa ir iesācēja. Gleznošanai pievērsusies pavisam nejauši un pašai bijis atklājums, ka viss sanāk un padodas.
Drustēniete ir pārliecināta, ka katram būtu jāmeklē iespēja, kā attīstīt savus varbūt pašus slēptākos talantus.
“Droši vien gandrīz katram ir kāds vaļasprieks, hobijs, kam pievēršas brīvajā laikā. Nebūt nav jākautrējas, bet varbūt vajag parādīt arī pārējiem, lai iedvesmotu un vairotu labās domas. Ar bibliotēkas vadītāju Aiju Ciguzi esam sen pazīstamas. Viņa ir par visām idejām, lai parādītu arvien plašākai publikai to, ko dara mūsu pašu cilvēki. Starp citu, septembrī bibliotēkā bija mana dēla Rolanda fotogrāfiju izstāde. Prieks, ka bibliotēkas apmeklētājiem tā patika. Tagad tur ir mani darbiņi. Gan jau tuvākajā laikā dzirdēšu arī atsauksmes,” saka Elita.
Viņa atklāj, ka ne skolas laikā, ne kādā citā brīdī par sevi nav varējusi teikt, ka būtu ļoti aizrāvusies ar gleznošanu. Bet pēdējos gados tomēr radusies interese un azarts par šīm lietām. Gribējusi pamēģināt, pamācīties kaut ko sev.
“Kādu brīdi pirms dažiem gadiem aizrāvos ar neirografiku. Tādā nelielā kompānijā pulcējāmies vairākas dāmas un ļāvām vaļu zīmēšanai un emocijām, ko uzlikām uz papīra. Kā zināms, tā ir grafiska metode domu organizēšanai, attieksmes un sajūtu transformēšanai. Tie jau nebija nekādi nopietni darbiņi, bet tomēr sava veida krāsu, sajūtu terapija tā bija. Šīs nodarbības, visticamāk, arī zemapziņā nospēlēja lielu lomu, ka man gribas un vajag gleznot. Šo ideju bija dzirdējuši bērni. Dēli bija tie, kuri man uzdāvināja audeklus un krāsas. Tad nu nebija vairāk citu variantu, kā ķerties pie darba. Pirmās gleznas tapa ar tādu domu, lai pārliecinātos, vai es vispār ko tādu protu. Izrādās, ka kaut kas sanāk. To visvairāk dzirdēju sakām no saviem bērniem. Viņi arī iedrošināja izlikt darbus izstādē,” neviļus teic Elita, kura šobrīd vairāk nodevusies mājas solim. Ikdienā palīdz auklēt mazbērnus. Bet savā laikā 28 gadus nostrādājusi Latvijas Pastā, bijusi Drustu pasta nodaļas priekšniece līdz brīdim, kad to likvidēja.
Elitu aizrauj arī dārza darbi. Ap mājām viņai ir daudz košumkrūmu, kā arī iekoptas puķu dobes, kas priecē līdz vēlam rudenim. Viņu saista arī rokdarbi, bet lielākais vaļasprieks ir līnijdejas. Jau trešo gadu viņa dejo kolektīvā “Jestrie soļi”, kas apvieno dažas vietējās dāmas. Viņām patīk izkustēties, atslēgt domas no ikdienas un labi pavadīt laiku. Elita gan teic, ka agrāk kolektīvs bija lielāks, tagad viņas palikušas vien piecas, ieskaitot vadītāju.
E. Hofmanes gleznu izstāde apskatāma bibliotēkas darbalaikā.
Drustu bibliotēkā rudens laikā netrūkst dažādu pasākumu. Jau šajā piektdienā, 10. oktobrī, pulksten 17 tur norisināsies muzikāli dzejisks pasākumu “Kad dzeja dzied” kopā ar dziesminieku Timu Auzu.
