Piektdiena, 5. decembris
Sabīne, Sarma, Klaudijs
weather-icon
+4° C, vējš 1.79 m/s, DA vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Izpētīt, kā dzīvo šamota skulptūras Lietuvā

JAUNIE 2025. gada tēli

Šo rakstu pamudināja vairāki iemesli. Pirmais – pavisam nesen, 21. augustā, pagājušā gada šamota skulptūras, kas uz paliktņiem vēroja šī gada mākslinieku darbu Pasta salā, tika pārvestas uz Valdekas parku, kur tām atrasta pastāvīga dzīvesvieta. Nākamais iemesls – atkal tas pats šamots – jelgavnieku vēlēšanās pārbaudīt, kā dzīvo šamota skulptūras Šauļos un Užventē, kur patapināta mūsu pilsētas ideja un kur tās jau ilgāku laiku tiek darinātas, turklāt autoru vidū allaž bijuši arī mūsu keramiķi. Ceturtais iemesls – 22. septembrī tiks svinēta Baltu vienības diena. Šamots abas mūsu pilsētas pēdējos gados ir cieši jo cieši vienojis.

Tagad visu pēc kārtas. Šovasar jau trīspadsmito reizi Jelgavā četri mākslinieki Pasta salā desmit dienas lipināja sleju pēc slejas, lai līdz divu metru augstumam izveidotu šamota skulptūru. Šoreiz kopējo tēmu “Līdzsvars” īstenoja Edita Righaga no Zviedrijas, Jirži Lastovička no Čehijas un Guntis Svikulis, kādreizējais jelgavnieks, kurš tagad dzīvo Lielbritānijā, un viņus vadīja un pati darināja savu darbu mūsējā prasmīgā, lietpratīgā keramiķe Ilze Emse. Šī vasara šamota tēlu veidošanai nebija visai labvēlīga – biežais lietus mitrināja gaisu un neļāva atbrīvoties no liekā slapjuma šamota masā. Bija atkal un atkal jāmīca, padarot to padevīgu roku vēlmēm. Žuva arī lēni. Tomēr šamots padevās cilvēku gribai. Un tagad pie agrāko gadu veikuma pievienojami vēl četri darbi.

Nav lieki atgādināt, ka, strādājot pie šamota lielformāta darbiem, jāievēro vairāki nosacījumi – tiem jābūt līdz diviem metriem augstiem, keramiķim jāpiemīt arī tēlnieka dotumiem, viņam jāredz un jāiecer skaidri nolasāms siluets, tāpat jāparedz atvērumi virsmā, lai vienmērīgāk tēls izdeg.

ALEKSANDRS UN MĀRĪTE DJAČENKO “Pārcēlājs”, 2020. g.

Zviedriete ar izteiksmīgu ārējo kontūru atveidojusi simbolisku tēlu – asnu vai graudu, no kura dīgst viss jaunais, tā arī nosaucot par “Cerību sēklu”. Tam samērā līdzīgs ir arīdzan Gunta Svikuļa “Mazs putniņš līdzsvaram” ar izteiktām ārējām līnijām, ar lielo un mazo kopmasu proporciju pretstatiem un vienlaikus harmoniju. Tāpat izteiksmīgs siluets ir Ilzes Emses veidojumam “Ārpus līdzsvara”, kas attēlo delfīnu, kurš metas ar purnu ūdenī. Pilnīgs pretstats pārējiem darbiem ir čeha iecere “Uz malas”, kas izceļas ar sarežģītu konstrukciju, kas savukārt asociējas ar trauslumu, ar iespēju pie neuzmanīgas kustības acumirklī sabrukt.

GUNTA SVIKUĻA darbs

Pat šīgada jaunie darbi atklāj, cik dažādi var būt šamota veidojumi, kas atkarīgi no tēmas, no autora meistarības, prasmes, iztēles un spējām īstenot iedomāto ideju. Par to var pārliecināties, aplūkojot mūsu šamota skulptūru parku gan Pasta salā, gan parkā pie Valdekas, tāpat arī Šauļos un Užventē radītajā.

Te gan jāatgādina, ka šamota skulptūru simpoziju pirmsākumi, kas ar laiku pārtapa par starptautiskiem notikumiem, meklējami Jelgavā, kad tolaik pilsētas kultūras dzīves veidotājs Mintauts Buškevics, kurš vēlējās līdztekus īslaicīgajām ledus un smilšu skulptūrām taisīt paliekošus tēlnieciskus darbus, rosināja kopā ar keramiķi Aleksandra Djačenko 2012. gadā doties uz Salacgrīvu pie Imanta Klīdzēja, kurš bija radījis pirmo lielformāta šamota skulptūru “Pārcēlājs” un to “iekomponējis” pilsētas ainavā. Šī brauciena pamatā bija doma, vai šī iniciatīva īstenojama arī pilsētā pie Lielupes.

ILZE EMSE “Žemaiši”, 2025. g.

Tur redzētais iesēja prātā ideju, ka arī mūsu pilsētā, kas savulaik bija Latvijas keramikas ražošanas centrs, šamota skulptūru izgatavošana ir iespējama. Tās sekmīga īstenošana, kā šķita, bija atkarīga no tā, vai virsvadību uzņemsies tolaik pasaulē labi pazīstamais un cienījamais latviešu keramiķis Pēteris Martinsons. Meistars šo domu atbalstīja, un 2013. gadā notika pirmais Jelgavas šamota skulptūru simpozijs, kurā piedalījās arīdzan trīs keramiķi no Jelgavas – Mārīte un Aleksandrs Djačenko un Ilze Emse. Diemžēl tovasar Pēteris Martinsons radīja un izdedzināja mūžā savu pēdējo lielformāta darbu “Sapņu vārnu patvērums”, kas tagad aplūkojams mūsu pilsētas mākslas skolā.

JIRŽI LASTOVIČKAS darbs

Nākamajā gadā pieaicinājām piedalīties mākslinieci no sadraudzības pilsētas Šauļiem Vitāliju Kurtinaitieni, tā pilsētas mēroga simpozijam kļūstot par starptautisku. Vēl pēc vairākiem gadiem tika uzaicināti divi citi šauļēnieši – Irēna un Viļus Šļužeļi. Viņu šamota tēli bija tik veiksmīgi, ka abus māksliniekus atkal un atkal uzaicināja piedalīties lielformāta šamota skulptūru veidošanā. Viņi kļuva par tuviem draugiem visiem simpozija dalībniekiem un Aleksandra Djačenko prasmju turpinātājiem.

Jelgavas šamota skulptūru simpoziji kļuva populāri arīdzan Lietuvā. Pāri Latvijas robežai šo ideju aiznesa Šauļu keramiķi Irēna un Viļus Šļužeļi. Viņi kā sadraudzības pilsētā Šauļos, tā nelielā pilsētiņā Užventē, kas atrodas tikai 10 kilometru no Ventas iztekas, ar Aleksandra un Mārītes Djačenko palīdzību iedzīvināja šamota tēlu veidošanu.

ŠAMOTA SKULPTŪRAS Šauļu Mākslas skolā.

Te jāuzsver, ka Užventē dzīvoja īsteni mākslas mecenāti Milda un Alvids Knīzeļi, kuri kopš 2009. gada ik gadus pulcina pastrādāt Lietuvas metālkalējus un akvarelistus. Tuvojoties 10 gadu jubilejai, Alvids Knīzels iecerēja ikgadējo kalēju un akvarelistu saietu papildināt ar ko nebijušu – ar šamota skulptūru darināšanu. Tādēļ viņš trīs reizes brauca uz Jelgavu izpētīt, kā tās te top, kas nepieciešams un kā iecere īstenojama. Alvids uzrunāja gan Šauļu keramiķus, gan Aleksandru un Mārīti Djačenko. Rezultātā 2019. jūlija sākumā uz nelielās saliņas Užventes dzirnavu ezerā tika darinātas pirmās divas skulptūras, kuru autori bija Irēna un Viļus Šļužeļi un Mārīte un Aleksandrs Djačenko.

Nu jau sešus gadus arīdzan Užventē top šamota tēli. Tos arī braucām apskatīt. Jāatzīmē, ka iepriekšējo gadu darbi prasmīgi izvietoti Ventas gleznainajā ielejā aiz dzirnavām, bet pēc Aleksandra Djačenko aiziešanas mūžībā viņa vietā stājusies Ilze Emse. Vēl jāpiebilst, ka Mildas un Alvida Knīzeļu mecenātisms nes krāšņus augļus – lietuviešu kalēju kalto krustu izstāde nupat aizceļojusi uz Itāliju.

Jelgavā šamota skulptūrām atrasti īpaši parki, turpretim Šauļos keramiķu veikumu var apskatīt skolas darba laikā. Bet pēdējie tēli atraduši vietu Šauļu nomalē, kur pie kultūras centra parkā tagad atrodami jaunākie darbi.

Vēl tikai jāmin, ka oktobrī Šauļi uzņem sadraudzības pilsētas māksliniekus kopējā izstādē. Jelgavu tajā pārstāvēs Raitis Junkers.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri

ZiemelLatvija.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.