Pārpildītā Valkas kultūras nama zālē bijusī valcēniete, operdziedātāja, Parīzes Bastīlijas Nacionālās operas māksliniece Silga Tīruma kopā ar dzīvesbiedru Pjēru Soldāno, pianisti Lieni Henkel un akordeonisti Initu Āboliņu svētdien sniedza koncertu “Zem Parīzes debesīm”.
Skatītāju rindās bija daudz valcēniešu, kā arī tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāji – valmierieši, smiltenieši un kaimiņi no Valgas. Skaista mūzika un profesionāls sniegums ir liela vērtība, tā piesaista. Mākslinieki programmā bija iekļāvuši skanīgas operas ārijas, franču šansonu un skaistākās franču mīlas dziesmas. Ar mūzikas palīdzību klausītāji tika aizvesti ceļojumā uz Parīzi, kur valda mīlestība.
Koncertu skatītāji uzņēma ar skaļiem aplausiem un sajūsmu. Mākslinieki tika apdāvināti ar ziediem pateicībā par baudījumu, ko tie sagādāja skatītājiem.
Pēc koncerta Silga “Ziemeļlatvijai” atzina, ka uzstāties savā dzimtajā pilsētā ir grūti, bijis arī lielāks uztraukums kā citos koncertos. “Mēs esam tik aizkustināti par publikas atsaucību. Tie ir mani cilvēki, draugi, paziņas. Bet tas nav viegli te uzstāties, jo šie cilvēki zālē zina mani no mazuma, zina par izaugsmi, zina kritienus. Bet esam ļoti laimīgi, ka mums bija šī iespēja uzstāties savējiem, ka mūs tik silti un sirsnīgi uzņēma,” teic Silga Tīruma. Viņa ar vīru rēķina, ka pēdējo reizi Valkā uzstājusies ar koncertu pirms deviņiem gadiem. Šobrīd abi ir ļoti noslogoti savā darbā Parīzes operā, ir arī daudz koncertu un uzstāšanās.
Starp skatītājiem zālē bija arī Silgas mamma, ilggadējā diriģente Tatjana Tīruma un Silgas un Pjēra abi bērni ‒ dēls un meita. Gabrielam tieši svētdien vecāku koncerta dienā bija dzimšanas diena. Silgas mamma lepojas ar meitas panākumiem, kā arī priecājas par mazbērniem, jo arī tie ir muzikāli. Viņa ir gandarīta, ka abi mazbērni, kaut dzīvo Parīzē, brīvi pārvalda latviešu valodu. “Gabriels zina visas dziesmas, kuras skanēja un varētu tās dziedāt kopā ar vecākiem, vienīgi tagad ir tāds vecums, ka sāk kautrēties,” atklāj Silgas mamma. “Man ļoti patika koncerta atmosfēra, tā aura, kas bija jūtama. Manuprāt, ļoti pieņemoša,” secina T. Tīruma.
