FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Jau rakstījām, ka ar devīzi “Dzeja svin” šomēnes Latvijā notiek Dzejas dienas un šī ir 60. Dzejas dienu gadskārta.
Sestdien, 20. septembrī, Grundzāles kultūras nama mazajā zālē gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem no citām tuvākām un tālākām vietām bija īpaša tikšanās – dzejas un mūzikas iedvesmota pēcpusdiena ar Ingu Lazdiņu, ar savējo, kuru šogad dzīves ceļi pavisam aizveduši uz Pierīgu.
“Ziemeļlatvija” jau vēstīja, ka šogad 20. janvārī Ingai Lazdiņai bija pēdējā darba diena Grundzāles kultūras namā, ko viņa vadīja 14 gadus. Pēc Grundzālē nodzīvotiem 40 gadiem Inga nolēma kardināli mainīt dzīvi – gan dzīvesvietu, gan nodarbošanos, kas nu ir saistīta ar viņas pamatprofesiju. Tagad Inga Lazdiņa strādā par mūzikas skolotāju Ādažu novada Kadagas pirmsskolas izglītības iestādē, dzīvo turpat, Ādažu novadā, netālu no jūras.
Uzstāties Dzejas dienās Grundzālē Ingu kā joprojām tik un tā savējo uzaicināja Grundzāles bibliotēkas vadītāja Ilona Briede. Bibliotēka arī sadarbībā ar Grundzāles kultūras namu sarīkoja šo pasākumu, uz kuru apmeklētājiem ieeja bija bez maksas.
Inga Lazdiņa bija sagatavojusi programmu ar saviem dzejoļiem un savām dziesmām, kas tapušas, viņai dzīvojot Grundzālē, tai skaitā tādām, ko līdz šim nebija publiskojusi. “Neviena dziesma ārpus Grundzāles man arī nav radusies, neskaitot pašas pirmās, ko sacerēju jaunībā,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic Inga Lazdiņa.
Taujāta par savu tagadējo radošo darbību, viņa atteic, ka arī citviet Latvijā sniedz koncertus, piemēram, šajā sestdienā, 27. septembrī, pulksten 15 uzstāsies Vijciema tautas namā koncertā kopā ar māsām Gundegu un Aiju Legzdiņām. Taču jaunas dziesmas pagaidām nerakstoties.
“Dzīves pārmaiņa bijusi tāda, kas liek man nostabilizēties un sakārtot domas. Bieži negadās tā, ka dzīvē visu radikāli maini, kad jau esi pāri pusmūžam,” atzīst Inga Lazdiņa.
