Svinot Latvijas nacionālā kino simtgadi,
Nacionālā Kino centra portālā “filmas.lv” atklāj jaunu sadaļu, kurā bez maksas
pastāvīgi būs pieejama restaurēta Latvijas klasisko filmu izlase, portālu “Ziemeļlatvija”
informēja Latvijas Kino centrs.
Latvijas kino
klasikas izlases pirmajā komplektā ievietotas 13 pilnmetrāžas spēlfilmas
(1930-1991), trīs dokumentālās filmas (1961-1988) un trīs animācijas filmas
(1966-1979), tās iespējams noskatīties ŠEIT.
Filmu izlasi
papildina noderīga konteksta informācija – kinospeciālistu apraksti par
svarīgākajiem pieturpunktiem Latvijas kino vēsturē (arī atsevišķi par
aktierkino, dokumentālo kino un animāciju).
Filmu
skatīšanās iespējama tiešsaistē jebkurā laikā bez maksas visur pasaulē, kur
vien pieejams interneta pārklājums, ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī
viedtālruņos un planšetdatoros ar jaunākajām “iOS” un “Android” operētājsistēmu
versijām.
Portāla “filmas.lv”
kinoklasikas sadaļai izvēlētas filmas, kas atspoguļo būtiskus periodus vai
pagrieziena punktus Latvijas kinovēsturē – spēlfilmu izlase hronoloģiski sākas
ar mēmo filmu “Lāčplēsis” (1930, režisors Aleksandrs Rusteiķis), spilgtu
nacionālās melodrāmas un ekspresionisma stilistikas paraugu, kas iekļauts
Latvijas kultūras kanonā.
„Klasisko kino”
šajā izlasē pārstāv gan Leonīda Leimaņa temperamentīgā klasikas ekranizācija “Purva
bridējs” (1966) un spiegu trillera noskaņās veidotā Aloiza Brenča filma “Kad
lietus un vēji sitas logā” (1967), gan Rolanda Kalniņa ironiskā stilizācija “Ceplis”
(1972), klasiski romantiskā melodrāma “Ezera sonāte” (1976, Gunārs Cilinskis un
Varis Brasla), zemtekstu piesātinātā padomjlaiku satīra “Mans draugs –
nenopietns cilvēks” (1975, Jānis Streičs) un psiholoģiskā krimināldrāma “Liekam
būt” (1976, Aloizs Brenčs).
Eksperimentālu
novatorisma garu izlasei piešķir ar dokumentālā kino paņēmieniem veidotā
spēlfilma “Ābols upē” (1974, Aivars Freimanis) un melnbaltā „operatoru filma” “Motociklu
vasara” (1975, Uldis Brauns), sešdesmito gadu brīvības alkas un pasaules jauno
viļņu kontekstus atgādina Rolanda Kalniņa filma “Četri balti krekli” (1967) ar
Imanta Kalniņa dziesmām, bet 80. gadu pavisam atšķirīgo izpratni par brīvību
demonstrē režisora Arvīda Krieva populārākā un vienlaikus sirreālākā filma “Fotogrāfija
ar sievieti un mežakuili” (1987), kur kā jutīgs kinoaktieris debitē šobrīd
pasaulslavenais teātra režisors Alvis Hermanis.
Visplašāk un
daudzveidīgāk Latvijas kino klasikas izlasē šobrīd pārstāvēts režisors Jānis
Streičs – sarakstā iekļauta vēl arī pēckara gadu drāma, lietuviešu literatūras
klasikas ekranizācija “Svešās kaislības” (1983) un veltījums dzimtajai Latgalei
– “Cilvēka bērns” (1991).
Dokumentālā
kino ainu šobrīd iezīmē trīs būtiski ceļa stabiņi, visas trīs filmas iekļautas
arī Latvijas kultūras kanonā, – pats pirmais poētiskā kino paraugs “Baltie
zvani” (1961, režisors Ivars Kraulītis), Herca Franka ģeniālā īsfilma “Vecāks
par desmit minūtēm” (1978) un režisora un operatora Ivara Selecka darba metodes
esence, starptautiski augstu novērtētā Atmodas laika filma “Šķērsiela” (1988).
Animācijas
pirmā trijotne atspoguļo abus Latvijā spēcīgos animācijas virzienus, kas jau no
paša sākuma attīstījušies paralēli – gan divdimensiju aplikācija, gan
trīsdimensiju leļļu animācija. Izlasē iekļauta gan oficiāli pirmā Latvijas
animācijas filma “Ki-ke-ri-gū!” (1966), gan Kultūras kanonam izvēlētā Arnolda
Burova filma “Vanadziņš” (1978), gan, iespējams, vispopulārākā Rozes Stiebras
filma “Zaķīšu pirtiņa” (1979).
Portāls
www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama
kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar
1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas
Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras
informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.
