Ievērojot epidemioloģiskās prasības, Latvijā durvis
apmeklētājiem var vērt arhīvi, bibliotēkas, muzeji un tiem radniecīgas mākslas
un vēstures eksponēšanas vietas. Stāmerienas pils un Alūksnes stacijas bagāžas
šķūnis, kurā ierīkota multimediāla ekspozīcija, ciemiņus gaidīs sākot no šīs
sestdienas, 5. jūnija. Šie ir divi no 60
objektiem, kas šovasar iekļauti Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā
“Atrastā Latvija”.
Kampaņas ietvaros Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti
epidemioloģiski drošā veidā apmeklēt no jauna izveidotos un atjaunotos objektus
– muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzejus, dabas takas, dārzus estrādes,
torņus tiltus, promenādes, pludmales un citus. Visi objekti sarindoti septiņos
kultūras un dabas mantojuma ceļos, tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdzot
ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu – Gaismas ceļā apvienoti objekti Alūksnē,
Smiltenē, Stāmerienā un Cesvainē. Vairāk par objektiem un tajos veiktajiem
ieguldījumiem var uzzināt, ieskatoties mājas lapā “atrastalatvija.lv”.
Lai motivētu Latvijas iedzīvotājus aktīvāk apmeklēt
objektus, visi ir aicināti piedalīties Latvijas atrašanas spēlē. Spēles
ietvaros, atzīmējot savu apmeklējumu, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz
testa jautājumiem, būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām, piemēram, iespējas
nakšņot un baudīt maltīti Šlokenbekas muižā vai Ungurmuižā vai lidot ar
“Zērgli” Siguldā.
Alūksnes stacijas šķūņa ēka projekta ietvaros atjaunota tajā
apjomā, kādu tā bija ieguvusi vairāk nekā 100 gadu garajā mūžā. Lai radītu
apkurināmu telpu, vēsturiskajai ēkai tika izveidots dublējošs – jauns karkass
uz ārpusi. Orģinālā pieeja ēkas atjaunošanā ļāva iegūt siltumnoturīgu ēku,
vienlaikus dodot iespēju eksponēt maksimāli daudz kvalitatīvo oriģinālo
konstrukciju un oriģinālā apšuvuma materiāla. Projektā veikta pieguļošās
teritorijas labiekārtošana un vēsturiskā perona atjaunošana.
Atjaunotajā bagāžas šķūnī ierīkota laikmetīga kas veltīta
Gulbenes-Alūksnes šaursliežu līnijai. Ekspozīcijā stilizētos 10 staciju logos
garām slīd vietējā ainava, gluži kā braucot vilciena vagonā. Apskatāmi dažādi
interesanti priekšmeti, grīdas vitrīna ar četru veidu sliežu platumiem. Ikviens
ir aicināts digitāli ieraudzīt un sajust, kā pasauli redz vilciena mašīnists.
Ekspozīcijas stāsti ir balstīti gan personīgās atmiņās par vietu, gan atspoguļo
tehniskas detaļas par vilcieniem un dzelzceļa kustību.
Stāmerienas pilij veikta jumta un fasādes atjaunošana un
restaurācija vairāk nekā 1200 kvadrātmetru platībā. Nostiprinātas un pārbūvētas
pamatu un pagrabstāva bojātās daļas, veikta ēkas pamatu vertikālā
hidroizolācija, fasādes restaurācijas darbi – mūrēšana, 99 vēsturisko logu restaurācija,
atjaunotas fasādes skulptūras, kā arī no jauna izgatavotas pergolas-kolonnas,
restaurēti ciļņi un pils ieejas pakāpieni. Atjaunotas jumta koka konstrukcijas
un segums, kā arī jumtā izbūvēts vēsturiskais virsgaismas logs ar jumta izbūvi
piramīdas formā. Jumta konstrukciju atjaunošanas laikā maksimāli saglabātas
oriģinālās konstrukcijas, restaurējot un protezējot bojātās vietas. Tāpat
atjaunoti un papildināti inženiertīkli – lietus ūdens kanalizācija,
apgaismojuma, elektroapgādes, video, audio un sakaru kabeļi.
Pirmie, novērtējot Latvijas tūrisma jaunieguvumus, septiņus
kultūras un dabas mantojuma ceļus iepazina Latvijas ceļotāji un blogeri.
Gaismas ceļā devās populārā ceļojumu bloga “sapnumedniece.lv” veidotāji Alīna
un Jēkabs Andrušaiti. “Gaismas ceļš ir
patiesi izgaismojoša iespēja iepazīt atjaunotus un atdzimušus objektus reģionā.
Alūksnes stacijas bagāžas šķūnis un Stāmerienas pils bija mūsu favorīti, kurus
iesākām apmeklēt ikvienam,” atzina Alīna un Jēkabs Andrušaiti pēc Gaismas ceļa
iepazīšanas.
Kampaņas ietvaros līdztekus Alūksnes stacijas šķūnim un
Stāmerienas pilij Gaismas ceļā vēl apskatāmi sekojoši objekti un tajos veiktās
pārmaiņas – Alūksnes pilsdrupas, Tempļa kalna paviljons-rotonda, Fītinghofu
dzimtas mauzolejs, Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca un Cesvaines pils.
Atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada
divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus
40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma
pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā
pabeigti 2022. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 68 miljoniem eiro, 34,9
miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, bet 33
miljoni eiro ir valsts un pašvaldību ieguldījumi.
