Gada dzīvotne – mala
MALA ir pārejas zona starp divām vai vairākām ekosistēmām, un tā ir īpaši bagāta ar bioloģisko daudzveidību, piemēram, mežmala, pļavmala, laukmala. Ar ko tās nozīmīgas?
1. Bioloģiskā daudzveidība. Malās ir vieta gan sugām, kas mājo atšķirīgajās ekosistēmās, gan arī īpašām sugām, kurām nepieciešami tieši malai raksturīgie apstākļi.
2. Ekosistēmu savienošana. Malas savieno dažādas ekosistēmas, piemēram, mežmalas savieno pļavas un meža dzīvotnes, ūdensmalas savieno ūdens ekosistēmu un zālāju vai krūmāju.
3. Migrācijas koridori. Malas darbojas kā sugu migrācijas koridori, pa kuriem dažādi organismi var pārvietoties, lai izplatītos teritorijās un sastaptos ar savas sugas īpatņiem ārpus “dzimtās” teritorijas.
4. Augu sēklu izplatīšanās. Malas ir augu sēklu izplatīšanās ceļi, kas ir nozīmīgs faktors bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
5. Piesārņojuma kontrole. Malas var kontrolēt piesārņojumu, piemēram, aizturēt lauksaimniecības radītā piesārņojuma nokļūšanu mežā.
6. Ceļmalas. Ceļmalas ir svarīgas un vērtīgas malas, kurās var sastapt lielu augu daudzveidību un kas dod iespēju augt un izplatīties pļavu puķēm, kuras savukārt piesaista apputeksnētājus.
Gada gliemezis – baltais vīngliemezis
BALTAIS VĪNGLIEMEZIS (Helicella obvia) ir interesants gliemezis, kas ir pielāgojies dzīvei netipiskās vietās. Šeit ir daži interesanti fakti par šo sugu Latvijā:
1. Pielāgošanās. Baltais vīngliemezis ir pielāgojies dzīvei sausos, atklātos un saulainos biotopos ar kaļķainu augsni. Tas ir neparasti, jo lielākā daļa gliemežu dod priekšroku mitrām un ēnainām vietām.
2. Izplatība. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē balto vīngliemezi uzskatīja par Latvijā iespējamu sugu, taču tagad tas ir atrasts vairākās vietās, piemēram, uz dzelzceļa uzbērumiem, kurus parasti veido no dolomīta šķembām.
3. Invazīva suga? Lai gan arvien vairāk tiek aktualizēta informācija par invazīvo sugu kaitīgumu, baltais vīngliemezis nav uzskatāms par kaitēkli, jo tas nevar izdzīvot parastajos dārzos un tam nepieciešami specifiski biotopi.
4. Izskats. Baltais vīngliemezis ir balts ar brūnām joslām, kuras variē no ļoti smalkām līdz vairākām platām un tumšām joslām. Čaulas virsma ir gluda ar ļoti smalku un regulāru svītrojumu.
Gada bezmugurkaulnieks – dižais mājas zirneklis
DIŽAIS MĀJAS ZIRNEKLIS (Eratigena atrica) ir interesants radījums, kas dzīvo arī Latvijā. Lūk, interesanti fakti par šo zirnekli:
1. Izmērs. Dižais mājas zirneklis ir viens no lielākajiem zirnekļiem, kas sastopams mājās. Mātītes ķermenis sasniedz 1,6-1,8 cm garumu, bet kopā ar kājām tas var būt līdz 7,5 cm.
2. Dzīvesvieta. Šie zirnekļi bieži dzīvo mājās, piemēram, vannas istabās, garāžās, pagrabos un bēniņos, kur ir pietiekami silts un nemainīgs klimats.
3. Barība. Dižais mājas zirneklis barojas ar mājās dzīvojošajiem kukaiņiem, piemēram, kodēm, mušām, odiem un vabolēm. To noķeršanai tas izmanto piltuvjtīklu, kas izveidots kādā stūrī vai spraugā.
4. Tīkls. Dižā mājas zirnekļa tīkls izskatās pēc piltuves, un tas ir izveidots no nelipīgiem tīmekļa pavedieniem. Tīkla tālākajā daļā ir caurulīte, kurā paslēpies pats zirneklis.
5. Aktivitāte. Zirneklis ir aktīvs diennakts tumšajā laikā, bet, ja tiek iztraucēts dienas laikā, tas var pārvietoties, lai sameklētu jaunu slēptuvi.
6. Dzīves ilgums. Dižais mājas zirneklis dzīvo divus līdz trīs gadus, bet ir dokumentēts gadījums, kad zirneklis nodzīvojis sešus gadus.
Gada sēne – zaļā jeb papagaiļu stiklene
ZAĻĀ JEB PAPAGAIĻU STIKLENE (Gliophorus psittacinus) ir krāšņa un interesanta sēne. Turpinājumā daži interesanti fakti par šo sēni:
1. Izskats. Jauna sēne ir zaļa ar spīdīgu, gļotainu cepurīti, kas laika gaitā kļūst dzeltenāka, izņemot kātiņa augšgalu, kas vienmēr saglabājas zaļgans.
2. Izmērs. Cepurītes diametrs ir no 1 cm līdz 3,5 cm, bet kātiņa garums ir 2–7 cm.
3. Dzīvesvieta. Šī sēne aug nabadzīgās augsnēs, īpaši zālājos un parkos. Tā ir sastopama vasarā un rudenī, līdz pat salnām.
4. Izplatība.Gliophorus psittacinus ir plaši izplatīta Eiropā, bet Latvijā tā ir reta suga. Pirmo reizi Latvijā tā tika pamanīta 1951. gadā Lielplatones apkārtnē.
5. Ēdama vai ne? Lai gan šī sēne nav indīga, tā nav arī īpaši ēdama, jo ir ļoti maza un gļotaina.
Gada koks – parastā goba
PARASTĀ GOBA (Ulmus glabra) ir majestātisks koks, kas ir izplatīts visā Latvijas teritorijā. Ko mēs par to zinām?
1. Izskats. Parastajai gobai ir pelēkbrūna, gareniski saplaisājusi miza un iegarenas, zāģzobainas lapas ar viegli asimetrisku pamatu un nosmailotu galu. Lapas abas puses klātas raupjiem matiņiem.
2. Dzīvesvieta. Šis koks aug auglīgos, vidēji mitros lapu koku un jauktajos mežos, biežāk upju nogāzēs un palienēs. Gobas bieži sastopamas arī parkos un apdzīvotu vietu apstādījumos.
3. Ziedēšana un augļi. Parastā goba zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas ar neuzkrītošiem sārti violetiem ziediem, kurus apputeksnē vējš. Augļi ir nelieli iegareni riekstiņi, ko vienā plaknē aptver plāns spārns, kas nodrošina sēklu tālāku izplatību.
4. Holandes slimība. Diemžēl parastā goba ir apdraudēta ar gobu Holandes slimību, ko izraisa sēnes Ophiostoma novo-ulmi un Ophiostoma ulmi. Šī slimība izraisa koka vadaudu aizaugšanu, samazinot pievadītā ūdens daudzumu un izraisot zaru lapu dzeltēšanu un kalšanu.
Gada sūna – spurainā dzīparene
SPURAINĀ DZĪPARENE (Paludella squarrosa) ir sūna, kas ir izplatīta arī Latvijā. Uzziniet interesantākos faktus!
1. Izskats. Spurainā dzīparene izskatās pēc dzijas pavediena, un tās atliektās lapiņas piedod spurainumu. Augi ir gaiši zaļi līdz dzeltenīgi, 3 – 15 cm gari.
2. Dzīvesvieta. Šī sūna aug zāļu un pārejas purvos, avotainās vietās strautu un upju malās, pļavu nogāzēs, sūnu purvos pie sēravotiem un piedalās ezeru aizaugšanā.
3. Izplatība. Spurainā dzīparene ir Ziemeļu puslodes suga, un Eiropā tās populācija samazinās, jo tās dzīvotnes izzūd.
4. Aizsardzība. Latvijā spurainā dzīparene ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un to sugu sarakstā, kam veidojami mikroliegumi. Tā ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā2.
5. Sugas aizsardzība. Lai gan lielākajai daļai zināmo sugas atradņu ir nodrošināts aizsardzības režīms, suga parasti ir sastopama nelielos daudzumos starp citām sūnām un neveido sporas, līdz ar to tās izplatība ir ierobežota.
Sandra Apine
Reklāma