Kopš Krievija 2022. gada februārī sāka nelikumīgu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments Ukrainu ir aktīvi atbalstījuši, nosodot Krievijas agresiju un sniedzot Ukrainai finansiālu un materiālu palīdzību. Šogad Eiropas Parlaments arī atbalstīja Ukrainas pūles iegūt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu un ir aicinājis ES dalībvalstis uzsākt sarunas par pievienošanos.

Eiropas Parlamentā ievēlētie deviņi deputāti no Latvijas, uzstājoties plenārsēdēs un publiski izklāstot savu viedokli par Krievijas agresiju, pauž atbalstu Ukrainai. Novembrī Latvijas reģionālo mediju pārstāvji viesojās Eiropas Parlamentā Briselē un tikās ar aktīvu Ukrainas atbalstītāju, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas locekli, eiroparlamentārieti Rihardu Kolu (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” ‒ “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”). “Ziemeļlatvija” aicināja par atbalstu Ukrainai izteikt viedokli arī deputātei Sandrai Kalnietei (“Jaunā Vienotība”), kas Eiropas Parlamentā darbojas Eiropas Tautas partijas grupā.

Pieprasa mērķtiecīgākas sankcijas par Krievijas “ēnu floti”

Reģionālo mediju pārstāvju sarunā ar R. Kolu, viņš stāsta, ka šogad jūnijā jaunievēlētā Eiropas Parlamenta deputāti izvēlējās jūlijā sākt savu darbu jaunajā sasaukumā tieši ar Ukrainas jautājumu. Ukraina joprojām ir Eiropas uzmanības centrā un bija būtiski apliecināt, ka pēc parlamenta maiņas nekas šajā atbalstā kara plosītajai valstij nemainīsies.

Tikšanās laikā jautājot par Eiropas Parlamenta atbalstu kara plosītajai Ukrainai, R. Kols informēja par deputātu vēlmi pieprasīt mērķtiecīgākas ES sankcijas pret Krievijas “ēnu floti”, kas ir būtisks finanšu avots Krievijas karam Ukrainā. Turklāt R. Kols no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas bija arī galvenais sarunu vedējs rezolūcijas pieņemšanā saistībā ar Krievijas “ēnu floti”.

“Krievijas “ēnu flote” ir jau izveidota trīs gadus. Ar šo floti Krievija mēģina apiet noteiktās sankcijas, piegādājot naftu pa visu pasauli. Rezolūcijā ir skaidri pateikts, kāds uzdevums ir, lai ne tikai ar šo “ēnu floti” cīnītos, bet arī to izskaustu. Neskatoties uz ES, G7 (G7 valstis jeb Lielais septītnieks ir pasaules rūpnieciski attīstītāko valstu valdību sadarbības forums. Šīs grupas sastāvā ir septiņas valstis ‒ ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda un Vācija. Kopā tās veido apmēram 40 procentus pasaules ekonomikas – redakcijas piebilde) un citām starptautiskajām sankcijām, Krievija izmanto vecus tankkuģus, lai eksportētu jēlnaftu un naftas produktus uz ārvalstīm. Šie kuģi bieži nav apdrošināti, un to īpašumtiesības ir neskaidras. Šīs darbības arī rada vides katastrofu, tostarp smagu naftas noplūžu, risku. “Ēnu flote” kā daļa no sistemātiskiem centieniem apiet noteiktās sankcijas Krievijai ir būtisks finanšu avots tās nelikumīgajā un neattaisnojamajā karā pret Ukrainu.

Gribu uzsvērt, ka pēc šogad jūnijā notikušajām vēlēšanām Eiropas Parlamentā vairāk nekā puse – 52 procenti – ir jaunievēlētie deputāti. Balsojumos par atbalstu Ukrainai, protams, ne visi balso par, bet lielākā daļa balsojumos valda vienprātība,” atzīst R. Kols.

Novembrī Eiropas Parlamentā pieņemtajā rezolūcijā deputāti aicina nākamajās ES sankciju paketēs paredzēt mērķtiecīgākus pasākumus pret “ēnu floti”, piemēram, identificēt visus “ēnu flotes” kuģus, kā arī to īpašniekus, operatorus, pārvaldītājus, kontus, bankas un apdrošinātājus. Parlaments arī pieprasa noteikt sistemātiskas sankcijas kuģiem, kas kuģo ES ūdeņos bez zināmas apdrošināšanas, un mudina ES uzlabot uzraudzības spējas, jo īpaši dronu un satelītnovērošanu, un veikt mērķtiecīgas pārbaudes jūrā. Deputāti vēlas, lai ES dalībvalstis identificētu ostas, kas spēj apkalpot sankcijām pakļautos kuģus, kas pārvadā jēlnaftu un sašķidrinātu dabasgāzi, un bez kompensācijas konfiscētu nelikumīgo kravu.

Krievijas aktīvu nodrošināts aizdevums Ukrainai

Tikšanās laikā ar reģionālajiem žurnālistiem R. Kols informēja arī par Krievijas aktīvu nodrošinātu aizdevumu Ukrainai līdz 35 miljardu eiro apmērā. Eiroparlamentārietis skaidroja, ka peļņa no iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem tiks izmantota aizdevuma atmaksai. Septembrī Eiropas Komisija paziņoja par 35 miljardu eiro lielu ES aizdevumu Ukrainai. Tā ir daļa no G7 partneru plāna piešķirt Ukrainai aizdevumus līdz 50 miljardu ASV dolāru (aptuveni 45 miljardu eiro) apmērā.

Aizdevumu finansēšanai tiks izmantoti nākotnes ieņēmumi no iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem. ES tiek turēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro vērtībā. Tie ir iesaldēti saskaņā ar sankcijām, kas Krievijai tika noteiktas pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. ES dalībvalstu valdības nolēma šo aktīvu radīto peļņu izmantot Ukrainas militāro pasākumu un valsts atjaunošanas atbalstam. Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānisms ir nesen izveidota sistēma, kas ļaus Ukrainai izmantot ES izvietoto Krievijas Centrālās bankas aktīvu radīto peļņu. Šie līdzekļi palīdzēs Ukrainai apkalpot un atmaksāt ES aizdevumu, kā arī citu G7 partneru aizdevumus. Lai gan mehānisma līdzekļus var izmantot aizdevumu apkalpošanai un atmaksai, aizdevuma līdzekļus Kijiva var izmantot pēc saviem ieskatiem. Aizdevums tiek piešķirts ar nosacījumu, ka Ukraina apņemas turpināt uzturēt efektīvus demokrātiskus mehānismus, ievērot cilvēktiesības un citus nosacījumus, kas tiks izklāstīti saprašanās memorandā. Turklāt šim aizdevumam tiks piemērotas Ukrainas noteiktās pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī īpaši pasākumi krāpšanas un citu pārkāpumu novēršanai. Minētā nauda palīdzēs Ukrainas valdībai nākamgad nosegt daudzas akūtas vajadzības, tostarp nodrošināt ar mājokļiem cilvēkus, kas ir palikuši bez pajumtes Krievijas uzbrukumu dēļ.

Baltijas valstu pārstāvjiem – trīs nozīmīgi komisāru amati

Tikšanās laikā R. Kols izteica gandarījumu par trīs Baltijas valstu ‒ Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – pārstāvju apstiprināšanu komisāru amatos. Septembrī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja par savu potenciālo 26 komisāru komandu – pa vienam no katras Eiropas Savienības valsts, izņemot pašu komisijas vadītāju. Šīs komisijas sastāvā vieta atradusies visu trīs Baltijas valstu pārstāvjiem, tostarp nozīmīgos amatos, kas saistīti ar ekonomiku, aizsardzību un ārlietām.

Latvijas pārstāvis Valdis Dombrovskis apstiprināts ES ekonomikas un ražīguma komisāra amatā. Viņa pārziņā būs arī jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Komisijas procedūru vienkāršošanu. Viens no viņa uzdevumiem būs arī cīnīties par birokrātijas mazināšanu. Ietekmīgus amatus ieguvuši arī pārējo Baltijas valstu pārstāvji. ES galvenās diplomātes jeb ES ārējās un drošības politikas vadītājas postenim ir izraudzīta bijusī Igaunijas premjere Kaja Kallasa. Viņa uzskata, ka Ukraina ir jāatbalsta tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un Ķīnai par tās sniegto atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu ir jāizjūt augstāka cena.

Savukārt bijušais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus būs ES aizsardzības un kosmosa komisārs. R. Kols skaidro, ka viņš strādās pie Eiropas Aizsardzības savienības attīstības un investīciju un rūpnieciskās jaudas palielināšanas. Tiek gaidīts, ka A. Kubiļus simt dienu laikā pēc stāšanās amatā izstrādās aizsardzības stratēģijas plānu, kurā būtu ietverts Eiropas pretgaisa aizsardzības vairogs, kā arī kiberaizsardzības sistēma.

Starp pirmajiem jaunās Eiropas komisijas darbiem būs arī aizsardzības nozares prioritātes. Šogad Krievija aizsardzībai tērē līdz pat 9 procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet Eiropa tērē vidēji tikai 1,9 procentus.

“Skaidrs, ka Eiropai ir jāpalielina savi izdevumi aizsardzībai,” ir pārliecināts R. Kols.

VIEDOKLIS

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas frakcija:

– Mēs apzināmies, ka karš Ukrainā ir arī mūsu karš. Mērot pret valsts IKP, mūsu valsts ir starp Ukrainas lielākajām atbalstītājām. Atbalsts un ziedojumi Ukrainai, ko sniedz cilvēki un uzņēmumi, ir plašākā pilsoniskās sabiedrības pašiniciatīvas kustība pēc Atmodas. Daudzi jūtas līdzatbildīgi, iesaistās savu spēju un iespēju mērogā. To dara arī Igaunija, Lietuva un Polija. Ukraiņi cīnās pret milzīgu pārspēku. Krievija savas valsts ekonomiku ir pakļāvusi kara vajadzībām, Kremlis plāno nākamgad audzēt savu militāro budžetu vēl par 27 procentiem, paredzot kara vajadzībām 130 miljardus eiro jeb par 28 miljardiem vairāk nekā šogad. Ukrainā ir sākusies kara trešā ziema. Līdz šim visgrūtākā, jo Krievija ir izpostījusi vairāk nekā pusi valsts enerģijas resursu.

Kopš kara sākuma Eiropas Savienība un tās dalībvalstis Ukrainai ir sniegušas 118 miljardu eiro palīdzību. Pirms dažām nedēļām ES un ASV piešķīra Ukrainai papildus vēl 50 miljardu eiro aizdevumu, kura atdošana tiks finansēta no Krievijas iesaldēto aktīvu uzkrātās peļņas.

Izklausās labi, taču demokrātisko valstu sniegtā palīdzība nāk pārāk lēni, nav pietiekama un bieži ir par vēlu. Būtībā ukraiņi cīnās ar aiz muguras piesaitētu vienu roku, jo sabiedrotie pārāk ilgi vilcinās pieņemt lēmumus par militāro palīdzību, kas var mainīt situāciju frontē. Diemžēl Kremļa šantāža ar kodolkara draudiem darbojas. Arī ASV prezidenta Džo Baidena piekrišana beidzot atļaut izmantot tālā rādiusa raķetes, lai iznīcinātu militāros objektus Krievijas teritorijā, nāk vēlu. Tas dod Ukrainai iespēju iznīcināt degvielas, munīcijas, tehnikas noliktavas un samazināt raķešu un dronu daudzumu, kas apdraud Ukrainas enerģijas objektus un nogalina civiliedzīvotājus, taču tas vairs būtiski neizmainīs situāciju frontē.

Vēl arvien nav sasniegta vienošanās par 300 miljardu lielo Krievijas aktīvu atbloķēšanu un to izmantošanu militārajai palīdzībai Ukrainai. Tādējādi karš paildzinās un Putina karapūļiem tiek dots laiks, kaut ar milzīgiem zaudējumiem, bet metru pēc metra spiesties iekšā tālāk Ukrainas austrumu apgabalos.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.