Ko īsti svinēsim?

Mūsu redakcija ir radošs kolektīvs, taču savu darbu tāpat plānojam, piemēram, šo redakcijas sleju mēs, “Ziemeļlatvijas” žurnālisti, katrs rakstām pēc iepriekš sastādīta grafika. Kad grafikā ieraudzīju, ka mana kārta pienākusi tieši uz Lieldienu nedēļā iznākošo numuru, nebiju priecīga. No vienas puses, šajā redakcijas slejā būtu loģiski rakstīt par Lieldienām, ja gaidāmie svētki ir viens no nedēļas galvenajiem notikumiem, bet, no otras puses, ja jau man jāraksta par to, tad jāraksta godīgi par savām emocijām, ko izraisa Lieldienu svinēšana latviešu tradicionālajā izpratnē.

Zinu, ka ir cilvēki, kuriem tas ir vienalga, bet es kristiešu Lieldienu un pēc Saules kalendāra svinamās Lielās dienas tradīciju vienā maisā bāšanu neizprotu. Jā, nu varbūt cilvēki ikdienā vienkārši neaizdomājas, kādi svētki tad īsti svinami tad, kad kalendārā ir sarkanais datums un norāde “Pirmās Lieldienas”, “Otrās Lieldienas”.

Faktiski tie ir baznīcas svētki kristiešiem, kuros viņi svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Lieldienu zaķi, dzelteni cālīši, šūpošanās šūpolēs, olu ripināšana šajos svētkos tā īsti labi neiederas (olu krāsošanu gan ieviesa kristieši, pirmās krāsainās olas esot bijušas sarkanas – simbolizējušas Pestītāja asinis). Tomēr kopumā visādas jautras izdarības vairāk piedien Lielai dienai jeb pavasara saulgriežiem, kas jau labu laiku aiz muguras. Atbilstoši Saules kalendāram astronomiskais pavasaris Latvijā sākās 20. martā pulksten 23.24. Tas ir laiks, kad tumsa un gaisma ir līdzsvarā un dienas kļūst garākas par nakti. Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena pēc Saules kalendāra svinami trīs dienas – no 20. līdz 22. martam, un jau izskan aicinājums arī šo laiku Latvijā noteikt kā oficiāli svinamas brīvdienas. Savukārt kristīgo Lieldienu – Kristus Augšāmcelšanās svētku – svinēšanas datums tiek aprēķināts pēc Mēness kalendāra, un šos svētkus svin pirmajā pavasara svētdienā, kas ir tūlīt pēc pilnmēness.

Dažādiem rituāliem liela nozīme ir, sagaidot Lielo dienu, jo tieši pavasara saulgriežos, kad diena un nakts ir vienādā garumā, esot īstais laiks smelties dabas enerģiju. Savukārt kristieši garīgo spēku un dvēseles mieru gūst no Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkiem, kas būs gaidāmajās brīvdienās.

Kāds astrologs man kā Ūdensvīra horoskopa jeb Gaisa zīmei nesen ieteica dzīvot pēc Saules kalendāra, es redzēšot, – tas ietekmēs manu dzīvi. Ikdienā par tādām lietām vispār nebiju aizdomājusies, – diena kā diena, mēnesis kā mēnesis, ir taču viens kalendārs, tas, kas mājās pie sienas, ar 365 dienām (šogad laikam ir īsais gads). Taču astroloģijā Uguns vai Gaisa zīmēm  ieteicams dzīvot pēc Saules kalendāra, bet Ūdens vai Zemes  zīmēm – pēc Mēness kalendāra ieteikumiem.

Taču jebkurā gadījumā pavasara svētki – Lielā diena, Lieldienas – iezīmē  gaismas uzvaru pār tumsu neatkarīgi no piesaistes  kādai reliģiskajai pārliecībai vai kalendāram. Tā arī ir atbilde, ko svinēt Lieldienās – gaismu, siltumu, dzīvību.