KNAB nosūta Eiropas Prokuratūrai sekmīgi izmeklēto lietu par Eiropas naudas izkrāpšanu Valkas novadā

Otrdien, 20. augustā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nāca klajā ar paziņojumu, ka trīs Valkas novada pašvaldības amatpersonas kopā ar uzņēmēju, iespējams, izkrāpuši gandrīz 600 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības struktūrfonda un Latvijas valsts budžeta. Apsūdzība celta pret trim iesaistītajiem, bet vienas amatpersonas atbildību vēl izvērtē.

Latvijas Sabiedrisko mediju portāls www.lsm.lv min, ka trīs no četrām lietā iesaistītajām personām ir: bijušais novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, Ērģemes pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons un SIA “Mūrbūdu sidra darītava” valdes loceklis Krišjānis Putniņš. Jāpiebilst, ka pašlaik V. A. Krauklis ir domes deputāts un opozīcijas līderis, bet P. Pētersons – ne vairs tikai Ērģemes un Kārķu, bet arī Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagasta pārvalžu vadītājs.

KNAB pirmais sekmīgi izmeklētais kriminālprocess

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka Valkas novada pašvaldībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) 2023. gada novembra sākumā un 2024. gada martā veica kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas un nopratināšanas, vairākos objektos Valkā un citviet novadā. Lai gan skaļi neviens par to nerunā, bet pašvaldības kabinetos izskanējusi informācija, ka bijušā pašvaldības priekšsēdētāja V. A. Kraukļa nelabvēļu nenogurs­toši rakstītās sūdzības uz dažādām valsts kontrolējošām iestādēm vainagojušās ar visām šīm vizītēm.

KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “Šis ir pirmais KNAB sekmīgi izmeklētais kriminālprocess par ES fondu iespējamu izkrāpšanu, kas nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai EPPO. Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldīšanā ir jāpieiet ar tādu pašu rūpību, kā gādājot par savu individuālo, pašvaldības vai valsts budžeta efektīvu izlietojumu. Nav pieļaujami gadījumi, kad struktūrfondu piesaistē pielietotas noziedzīgas un krāpnieciskas metodes. KNAB arī turpmāk cieši sadarbosies ar EPPO, lai novērstu ES fondu izkrāpšanu.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Komunikācijas nodaļa informē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodevis Eiropas Prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka uzņēmuma, kas specializējas dzērienu ražošanā, pārstāvis kopā ar divām Valkas novada pašvaldības amatpersonām, iespējams, izkrāpa Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļus lielos apmēros. Tādā veidā personas varētu būt nodarījušas ES un Latvijai 581 709,76 eiro mantisko zaudējumu.

KNAB skaidro, ka ikviena pašvaldība drīkst piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, lai uz pašvaldības zemes uzbūvētu ražošanas objektu un tam vajadzīgās komunikācijas un publisko infrastruktūru, ko pēcāk piedāvāt nomai. Gadījumos, kad nav zināms konkrētā objekta potenciālais nomnieks un tas tiek izvēlēts atklāta konkursa rezultātā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85 procentiem ES fondu finansējuma. Ja objekta būvēšana noris konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, tad ES līdzfinansējums ir pie­ejams no 45 līdz 55 procentiem, lielāku līdzekļu apmēru ieguldot pašam uzņēmumam. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir atbildīgā iestāde, kas uzrauga, kā noris ES fondu finansējuma piešķiršana un izlietošana.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka divas Valkas novada pašvaldības amatpersonas kopā ar uzņēmuma pārstāvi maldināja CFLA atbildīgos darbiniekus par projekta īstenošanu, neatklājot informāciju par jau faktiski notikušo nomnieka izvēli. Maldinot CFLA darbiniekus, kā arī veicot citas darbības, iesaistītās personas panāca normatīvajiem aktiem neatbilstošu 558 221,36 eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un 23 488,40 eiro Latvijas valsts budžeta finansējuma piesaistīšanu.

Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosināja Eiropas Prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret divām Valkas novada pašvaldības amatpersonām un uzņēmuma pārstāvi par krāpšanu lielā apmērā. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēta Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā. Tāpat KNAB rosināja prokuratūru turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu pret uzņēmumu, kura interesēs noziedzīgais nodarījums īstenots, kā arī izvērtēt, vai vēl viena Valkas novada pašvaldības amatpersona būtu saucama pie kriminālatbildības. Par šāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa var piemērot iesaistītajām personām brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, vai probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt uzņēmumam – likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju vai naudas piedziņu. Savukārt pašvaldībai šajā gadījumā var nākties rēķināties ar nelikumīgi iegūtā finansējuma atmaksāšanu.

KNAB 19. augustā, nosūtot krimināllietas materiālus Eiropas Prokuratūrai, noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par šī Eiropas Prokuratūras 2023. gada 27. februārī uzsāktā kriminālprocesa turpmāko virzību.

KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.

Pie izmeklētājas – vienu reizi liecības sniegšanai

Šonedēļ “Ziemeļlatvija” sazinājās ar V. A. Kraukli, kura vārds jau vairākkārt izskanējis publiski vairākos medijos saistībā ar šo lietu. Viņš uzskata: “Tas, kādā veidā virzās viss šis process, norāda, ka man nav sajūtas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs grib noskaidrot patiesību. Skarbā realitāte ir tāda, ka kopš aizvadītā 2023. gada 7. novembra neviens KNAB darbinieks mani nav iztaujājis. Es pats divas reizes izmeklētājai jautāju, vai man nevajadzētu sniegt liecību. Viņa man teica – nu tad janvārī, pēc tam – jūlijā. Tā arī man neviens neko vairāk nav jautājis. Man arī neviens nevienu dokumentu nav atsūtījis vai teicis, ka lieta ir pabeigta un tiks sūtīta uz prokuratūru. Visu šo informāciju uzzināju otrdien, skatoties un klausoties ziņas. Vairāki juristi man teikuši, ka šis ir būtisks juridiskas dabas pārkāpums. No morāles viedokļa skatoties, ir skaidrs, kurš tad ir nopludinājis šo informāciju ar visiem uzvārdiem. Protams, ka pats KNAB. Mediji ne jau nez kur to uzzināja. Visu šo laiku, protams, cenšos publiski stāstīt, nevairoties no žurnālistiem, par to, ka pati ideja par šīm lietām ir absolūti greiza. Tiek iztēlota krāpšana, kur nekāda krāpšana vienkārši nav iespējama. Šī uzņēmējdarbības atbalsta pro­gramma bija tā uzbūvēta, ka pašv­aldības faktiski varēja pretendēt tikai uz 85 procentu Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šo prasību, ka pašvaldībai jākonsultējas ar uzņēmējiem un jāatrod viens, kas ir stabils potenciālais nomnieks, atcēla beidzamajā brīdī. Procesa gaitā vienmēr visos semināros tika uzsvērts, ka pašvaldība nedrīkst neko darīt, kamēr nav pārliecības, ka kāds uzņēmējs jauno ražošanas ēku īrēs. Pēc tam mums teica, ka jāatrod vēl kāds potenciālais nomnieks, un mums bija pat veseli divi tādi. Viens no tiem tiešām bija nopietns. Tagad jebkuram cilvēkam šķiet, ka Krauklis, Pētersons un trešā, publiski nenosauktā persona, ir kaut ko piesavinājušies, to naudu esam izkrāpuši. Tas ir briesmīgi! Šo jau nekad nenodzēsīs, jo publiski faktiski ir pateikts, un cilvēki to tā arī uztver, ka esmu nozadzis Eiropas Savienības naudu un iebāzis savā kabatā. Šajā un arī citos Eiropas Savienības fondu atbalstītajos projektos ne santīms nav ienācis manā kabatā. Šie pārmetumi faktiski ir par procedūru. Jā, es nojaušu, un tā var saprast, ka varbūt pašvaldības darbinieki pārāk centīgi komunicēja ar potenciālo nomnieku. Viņi baidījās, ka nomnieks, nobīstoties no ļoti augstajām prasībām par jaunu darba vietu izveidošanu un savu investīciju ieguldīšanu, var pārdomāt. Tas nebija ar mērķi, ka šī ražošanas ēka Ērģemes pagastā tiks uzbūvēta tikai viņam. No mana un pašvaldības viedokļa ir pilnīgi vienalga, kurš rada šīs jaunās darba vietas un kurš iegulda investīcijas. Tiešām ir tāda sajūta, ka šo patiesību neviens negrib un nav gribējis noskaidrot. Gribas skaļu lietu, kurā no paša sākuma bija izdomāts, ka kāds būs vainīgs. Krāpšana noteikti ir jāatrod, kaut nekādas krāpšanas tur nav. Lai arī Valkas novada pašvaldībā ir cita vadība, tās uzdevums būtu arī visos iespējamos veidos skaidrot, ka pašvaldība ir darījusi visu, kā ieteikusi CFLA un tagadējā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, un šīs konsultācijas ar abu institūciju darbiniekiem notika. Tagad, protams, visi izliekas, ka neko nezināja, jo ir sabijušies. Te nav nekas noziedzīgs grupā noticis. Tas ir visu kopīgs – gan to, kuri tagad ir apsūdzēti, gan arī pašvaldības uzdevums – par savu taisnību cīnīties līdz galam. Pretējā gadījumā tās būs sliktas sekas arī pašai pašvaldībai.”

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka, lai aicinātu KNAB uz aktīvāku rīcību izbeigt kriminālprocesus un līdz ar to atjaunot sagrauto reputāciju iesaistītajām amatpersonām un pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtīja garu un skaidrojošu atklātu vēstuli Eiropas Prokuratūrai (EPPO), Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai (BUDG) un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam (REGIO). Tādējādi Latvijas Pašvaldību savienība ar atklāto vēstuli centās aizstāvēt vietējo pašvaldību politiķus, kas ierauti skandālos par KNAB skaļām izmeklēšanām.

KOMENTĀRS

V. A. Krauklis trešdienas pēcpusdienā sociālajos tīklos izplatīja video ziņojumu, kurā izskaidroja savu redzējumu par šo lietu. Arī tur viņš norādīja, ka KNAB nav pie viņa vēl vērsies un viņu iztaujājis.

Ceturtdienas rīta TV ziņu raidījumā “900 sekundes” KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atbildēja: “Sniegt komentāru par KNAB darbībām nevēlētos, tāpat kā par Kraukļa kunga teikto. Tas ir izmeklētāja ziņā un izmeklēšanas taktikas ziņā. Kādā raidījumā publiski arī izskanēja saistībā ar šo lietu šīs personas vārds. KNAB ne pie kādiem apstākļiem nemin personu vārdus, jo mēs stingri ievērojam nevainīguma prezumpciju. Kamēr persona nebūs atzīta par vainīgu, mēs publiski nesakām, kuru personu, iespējams, turam aizdomās vai apsūdzam. Tas ir jāprasa jūsu kolēģiem (mediju pārstāvjiem – redakcijas piebilde), no kurienes tāda informācija iegūta un cik tā ir patiesa, ja tā tiek publiski paziņota.”

APTAUJA: https://poll.app.do/ka-vertejat-lietu-par-eiropas-savienibas-fondu-lidzeklu

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.