Kļūt par aprūpētāju aicināja sirdsbalss un personīgā pieredze

Ne tikai palīdzēt ikdienas vajadzībās, bet nereti arī cilvēcīgi nākt talkā ikdienišķās situācijās – sanest malku, ienest ūdeni un sagādāt pārtiku. Tāds ir aprūpētāju ikdienas darbs. Pieņemot izaicinājumu kļūt par aprūpētāju, Līga Beļēviča teic, ka palīdzēt vientuļiem senioriem un cilvēkiem ar veselības likstām ir sabiedrībai vajadzīgs un nozīmīgs darbs.

Par aprūpētāju viņa strādā jau otro gadu vienā no lielākajām nevalstiskajām organizācijām valstī – Latvijas Samariešu apvienībā. Vēlme palīdzēt nākusi dabiski. Visas dzīves garumā Līgai ir bijusi saistība ar pašreizējo profesiju, bet vairāk pastarpināti. Savā laikā palīdzēts kaimiņieni aizvest pie ārsta, bijis laiks, kad aprūpējusi vīra māti. “Šādu gadījumu ir bijis daudz. Ik pa laikam uzrunājuši cilvēki gados, kuriem ir nepieciešama kāda palīdzība. Jau pirms dažiem gadiem man piedāvāja sākt strādāt Latvijas Samariešu apvienībā, bet tajā brīdī atteicos, jo tobrīd strādāju citu algotu darbu. Kādu brīdi paliku pārdomās un beigās tomēr nolēmu pamēģināt. Sapratu, ka man patīk palīdzēt cilvēkiem. Tā es paliku šeit strādāt,” atklāj Līga un atzīst, ka visu var iemācīties prakses ceļā. Lai kļūtu par aprūpētāju, viņa nav stājusies kādā izglītības iestādē, bet apguvusi pašu samariešu piedāvātos apmācību kursus.

Ikdienā pie klientiem Līga dodas kopā ar kolēģi Aiju Ģederti. “Kopā vieglāk. Viena parunā ar cilvēku, otra pastrādā un tā uz maiņām. Arī smagākie darbi tiek veikti divreiz ātrāk, jo klientu ir daudz.  Bet reizēm sarunājam, kura pie kura klienta dosies. Esam tik veiksmīgi sastrādājušās, ka viena otru saprotam no pusvārda. Zinām, kas katram klientam ir nepieciešams, lai viņš justos labi gan emocionāli, gan fiziski pēc mūsu apmeklējuma. Tas ir ļoti svarīgi mūsu darbā,” papildina Aija, kura par aprūpētāju strādā vairākus gadus. Kā pati saka, ar vairākiem pārtraukumiem. “Uzskatu, ka ne katrs var veikt šādu darbu. Var emocionāli ātri salūzt. Man dzīve tā iegrozījusies, ka aprūpēju arī savu bērnu, kurš ir ar īpašām vajadzībām. Tas nozīmē, ka visas zināšanas un prasmes esmu apguvusi no savas dzīves pieredzes. Papildu tam ir arī daudz dažādu izzinošu semināru un kursu, bez kā mūsu darbā nemaz nevar iztikt. Mums ir ļoti paveicies ar vadītāju Karīnu (Vidzemes nodaļas vadītāja Karīna Vecā – redakcijas piezīme). Viņa mūs atbalsta it visā, ir pretimnākoša, prot motivēt, tas ir ļoti svarīgi katrā darbā. Arī pašvaldība un citas organizācijas, pildot darba pienākumus, ir ļoti atsaucīgas un pretimnākošas mums, ikdienas darbā,” uzsver Aiga.

Aprūpētājas piekrīt tam, ka profesija Latvijā ir pieprasīta, taču bieži vien ne pietiekami labi novērtēta, tas jau valsts līmenī.  Taču detaļās par šo tēmu neieslīgst, jo sociālā darba veicēju vidū arī citos amatos ar augstu atalgojumu nevar dižoties.

Uzticēti dažādi pienākumi

Līga dzīvo Launkalnes pagastā. Viņas klientu loks galvenokārt ir Smiltenē, bet pie dažiem klientiem jādodas arī uz Grundzāles, Launkalnes un Bilskas pagastiem. Darbs ar cilvēkiem Līgai patīk. Par tā pievienoto vērtību viņa min gandarījuma sajūtu par to, ka esi kādam palīdzējis atvieglot ikdienas soli un tavs darbs ir bijis vajadzīgs. Līga saka: “Pat ja kādreiz dienas beigās esi noguris, senioru prieks un emocijas ir tas, kā vērts ir šo darīt. Protams, cilvēki ir dažādi, ar visādiem raksturiem, bet es pie viņiem eju kā pie savējiem, ar godīgu un atklātu attieksmi. Ja viņi to redz, tad atgriezeniskā saite ir neizbēgama. Vienmēr paturu prātā, ka katram no mums agrāk vai vēlāk pienāks vecumdienas un mēs nezinām, kādā fiziskajā stāvoklī tad būsim un vai mums būs blakus tuvinieki vai nebūs neviena.”

Līga dodas pie klientiem piecas dienas nedēļā. Raksturojot sava darba ikdienu, viņa stāsta, ka otrdienas un piektdienas ir tā saucamās zupas virtuves dienas. Tad Līga dodas uz Smiltenes baptistu draudzes zupas virtuvi pēc porcijām, kas sagatavotas maznodrošinātajiem un vientuļajiem senioriem, kuriem pašiem ir grūtības to saņemt.

Pavisam kopā Samariešu apvienības darbinieki dodas pie 30 senioriem Smiltenes novadā, no tiem 11 cilvēkiem divas reizes nedēļā piegādā siltu zupu. Pie šī brīža pārtikas dārdzības tas daudziem ir būtisks atslogs.

“Galvenokārt dodamies pie cilvēkiem, kuri dzīvo vieni un kuriem ir grūtības pārvietoties. Ne visos gadījumos tie ir veci cilvēki. Daži mūsu klienti ir arī ap 30 gadiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, kādam tie ir kustību ierobežojumi, citam dzirdes, redzes traucējumi. Viņi dzīvo vieni, saprotams, ar daudzām lietām nespēj tikt paši galā. Protams, citiem ir radinieki, bērni, bet viņi dzīvo tālu prom vai vispār ir ārzemēs. Tad cilvēkam īsti vairs nav uz ko paļauties, tāpēc mūsu darbinieku vizītes ļoti gaida. Un, kas būtiski, arī uzticas. Kad atnākam, izstāsta, kā iet, visu, kas uz sirds sakrājies. Kad dodos prom, pajautā, kad nākšu atkal. Emocionāli ir grūti, kad seniors izplūst asarās, kad eju prom. To var saprast, jo cilvēkam atkal būs jāpaliek vienam četrās sienās un nebūs ar ko aprunāties. Ir reizes, ka piezvana brīvdienās. Ja godīgi, šajā profesijā nav divu vienādu darba dienu. Lai gan svarīgākos katrai dienai veicamos uzdevumus plānoju vismaz nedēļu uz priekšu, – kad kurš pie kā jāaizved, vai tā izvērsīsies par īsu vai garu dienu, nevar paredzēt. Viss atkarīgs, kas ir ieplānots. Ja cilvēks ir jāved pie ārsta uz Valmieru, Siguldu vai Rīgu, tad tas aizņems visu dienu,” pastāsta aprūpētāja.

Sniegtās palīdzības loks ir atkarīgs no cilvēku vajadzībām. Ziemā kādam ir jāpalīdz sanest istabā malku, nereti jāuzkopj māja, pavasarī tā būs logu mazgāšana. “Ir cilvēki, kuri praktiski neiziet laukā no mājas. Viņu vietā tad sagādājam pārtiku reizi nedēļā. Lai viss raitāk iet uz priekšu, dienas sākumā piezvanu saviem klientiem, kas kuram nepieciešams no veikala. Sapērkos un tad dodos pa mājām. Ziemā tiešām ir vairāk darbiņu. Ir klienti, kuriem reizi mēnesī jāpalīdz nokļūt uz pastu pēc pensijas vai pabalsta. Nereti jāpavada uz poliklīniku vai pie ģimenes ārsta. Tiem, kuri dzīvo laukos, palīdzam sanest malku, ūdeni mājās, kā arī tīrām sniegu pagalmos, lai vismaz nedaudz atvieglotu viņu ikdienu,” norāda Līga.

Piedalās izglītojošos projektos

Pirms pāris nedēļām Līga kopā ar kolēģiem viesojusies Smiltenes vidusskolā, kur “Senioru akadēmijas” (kas, kā daudzi zina, ir Smiltenes novada pašvaldības finansēts senioru izglītošanas projekts) ietvaros tika aizvadīta nodarbība par tēmu – veselība.

Tur Līga kopā ar kolēģi Aiju stāstīja par aprūpes darba ikdienu, plānošanu un dažādām situācijām, kuras aprūpētāji palīdz risināt, bet Samariešu Vidzemes nodaļas vadītāja Karīna Vecā pastāstīja par aprūpes mājās saņemšanas iespējām un pakalpojumu daudzveidību – palīdzību ikdienas higiēnas veikšanā un mājas solī, drošības pogu, mobilo dušu. Notika arī mobilās dušas paraugdemonstrējums – senioriem par prieku pie loga piebrauca lielā mobilās aprūpes automašīna. “Seniori ar interesei klausījās par samariešu aktivitātēm. Man bija pārsteigums, ka daži pat nebija par mums iepriekš dzirdējuši, nenojauta par mūsu pakalpojumiem, kaut gan organizācijas darbojas jau ilgus gadus, arī Smiltenē,” pauž Līga.

Novērtē aprūpētāja darbu

Smilteniete Ruta Janeviča atklāj, ka aprūpētāju apciemojumu vienmēr gaida ar lielu nepacietību. “Dzīvoju viena pati daudzdzīvokļu nama ceturtajā stāvā, esmu vājredzīga. Praktiski no mājas neizeju. Kad pirms dažiem gadiem tiku slimnīcā, dakteri man izrakstīja stipru dokumentu ar aprakstu par dažādām kaitēm, iesakot, ka man būtu vajadzīga aprūpe mājās. Tad vēlāk ar Sociālā dienesta palīdzību arī saņēmu atzinumu, ka manā gadījumā noteikti jāpiesaista asistents. Bez palīdzības būtu pavisam grūti. Iepriekš esmu sadarbojusies ar citām aprūpētājām. Tagad pie manis nāk divas aprūpētājas. Viņas sagādā pārtiku, iznes atkritumus, arī apjautājas, kā man iet, vai nevajag doties pie ārsta. Rudenī, pavasarī palīdz nomazgāt logus. Piedāvāja izmazgāt grīdu, bet teicu, ka pati tieku galā, kā nu varu. Abas vienmēr laipnas, izpalīdzīgas un atsaucīgas, par to esmu pateicīga un saku paldies,” teic pensionāre.

Daudzi brīnoties, kā kundze var dzīvot viena, vai neesot garlaicīgi. No radiniekiem visbiežāk sazinoties ar krustmeitu un brāļa ģimeni. Krustmeita dzīvo citur, brālis krietni gados, tam arī savas rūpes ģimenē. “Kad var, tad mani apciemo. Bet esmu jau pieradusi. Televizoru neredzu, bet klausos. Visgrūtāk iet ar telefonu. Kad uzspiežu uz nepareizās pogas, tad sanāk piezvanīt ne tam, kuram vēlējos. Vispār man ir palaimējies, ka ceļā gadās atsaucīgi cilvēki, tie ir gan Samariešu apvienības darbinieki, gan ģimenes ārsts ar māsiņu, kā arī sociālie darbinieki,” saka Rutas kundze.

Pakalpojumi ir dažādi

Tikmēr Latvijas Samariešu apvienības Vidzemes nodaļas vadītāja Karīna Vecā stāsta, ka Smiltenes novadā darbojas aprūpētāju brigāde (Līga un Aija), mobilās aprūpes kompleksa pakalpojumu sniedz Sanita un Sergejs. Zīmīgi, ka liels īpatsvars – gandrīz puse no Smiltenes aprūpējamajiem senioriem – ik mēnesi izmanto dušas pakalpojumu. Nozīmīgs un pieprasīts pakalpojums ir arī pēdu kopšana, ko nodrošina Sanita ne tikai dušas mašīnā, bet arī pie klienta mājās. “Vēl bez šiem aprūpētājiem mums darbojas pieci individuālie aprūpētāji, kas veic palīga mājas darbos pienākumus pie viena konkrēta klienta, tur palīdzība nepieciešama biežāk, tāpēc tiek piesaistīts cilvēks, kas ir tuvāk un var palīdzēt,” min K. Vecā un atgādina, ka Smiltenes novadā ir arī uzstādītas trīs drošības pogas, kas senioram nodrošina 24/7 palīdzības saņemšanas iespējas.