Ķēķa stāsti

Tītara maltās gaļas kotletītes ar dārzeņiem

1 kilograms tītara maltās gaļas, 1 baltais sīpols, 4 ķiploka daiviņas, 1 mazs kabacītis, 1 tomāts, sāls, svaigi malti pipari, 1 tējkarote cukura, 1 ēdamkarote kumīna vai ķimeņu, buntīte pētersīļu, piparmētras, augu eļļa.

Sastāvdaļu daudzumu samazinot uz pusi, izmantoju par pamatu šo kebabu grilēšanai paredzēto recepti un pannā uz plīts izcepu gardas kotletītes.

Sīpolu nomizoju un sīki sagriezu, ķiploku sasmalcināju spiedē. Ja izmantojam ķimenes, tās vajadzētu saberzt piestiņā. Sīki sakapāju pētersīļu zaļumus, tiem pievienoju ķiplokus, piparmētru gan tobrīd nebija. Tomāta mīkstumu norīvēju uz rupjās rīves, gabalu kabacīša sarīvēju smalkākās skaidiņās.

Maltajai gaļai bļodā pievienoju sīpolus, ķiplokus ar zaļumiem, rīvēto tomāta mīkstumu un kabacīti, kā arī kumīnu, sāli, cukuru un piparus. Mīcīju, līdz masa kļuva viendabīga. No tās izveidoju garenas kotletītes un cepu no abām pusēm pannā ar uzkarsētu augu eļļu līdz brūnganai garoziņai. Izdevās sulīgas un gardas.

Ātri pagatavojami mazsālītie gurķīši

500 gramu svaigu gurķu, 1 ēdamkarote sāls, 4 ķiploka daiviņas, 500 mililitru gāzēta minerālūdens, saišķītis diļļu.

Cik daudz dažādu gurķu sālīšanas un marinēšanas recepšu mūsdienās varam atrast! Šoreiz, lai baudītu kraukšķīgus un aromātiskus mazsālītos gurķīšus, parastā dzeramā ūdens vietā izmantoju gāzēto minerālūdeni. Sagatavošana bija pavisam vienkārša un ātra.

Gurķus nomazgāju un apgriezu tiem galiņus. Trauka, kurā gurķi sālīsies, apakšā izliku dilles, virs tām – notīrītas un plānās plēksnītēs sagrieztas ķiploka daiviņas. Tad virsū izkārtoju gurķus. Tā kā tie bija iegādāti samērā lieli, nācās dažus pārgriezt, lai tie satilptu izraudzītajā traukā.

Atsevišķi sajaucu sāli ar 100 mililitriem gāzētā minerālūdens. Ar šo maisījumu pārlēju gurķus. Pēc tam pielēju arī atlikušo gāzēto ūdeni tā, lai gurķi būtu pilnībā pārklāti ar šķidrumu. Uz diennakti ievietoju trauku ar gurķiem ledusskapī.

Mīkstās alus mīklas pankūkas

2 olas, 1 glāze alus, 1 glāze piena, 1 glāze miltu, 2 ēdamkarotes cukura, ½ tējkarotes sodas, 4 ēdamkarotes augu eļļas, sāls pēc garšas.

Neesmu alus cienītāja, tāpēc meklēju kāda ēdiena recepti, ko varētu izmantot, lai izlietotu “skārdenē” atlikušo gaišo alu – apmēram glāzi. Neliešu taču ārā, jo tas satur vērtīgas uzturvielas. Rezultātā – arī no televīzijā nesen skatītās izrādes “Skroderdienas Silmačos” iedvesmojusies, – izcepu mīkstus un gardus “pankokus”.

Olas iesitu bļodā un ar putojamo slotiņu sakūlu, piekaisīju sāli un, pastāvīgi maisot, pielēju alu un pienu. Pakāpeniski piekaisīju miltus, līdz mīkla sabiezēja. Pievienoju arī cukuru, augu eļļu un sodu. Visu labi samaisīju, lai nav kunkuļu. Mīkla iznāca pašķidra, taču miltus vairāk klāt neliku. Uzkarsēju pannu, ko mazliet ietaukoju ar eļļu, un ar kausiņu ielēju tajā mīklu. Cepu dažas minūtes no abām pusēm, līdz pankūka kļuva zeltaini brūna. Un tā, līdz visa mīkla tika izcepta. Labi garšoja bez piedevām, taču tās varam baudīt arī ar medu, kādu ievārījumu vai skābo krējumu.

Zemeņu, rabarberu un piena kokteilis

70 – 100 gramu zemeņu, 1 rabarbera kāts, 200 mililitru piena, 1 ēdamkarote medus.

Šo recepti biju atlikusi kā šajā sezonā izmantojamu, jo ledusskapī noglabātie daži rabarberu kāti vēl gaidīja savu “uznācienu”. Mazliet gan šaubījos, kā kokteilī sadzīvos skābie, termiski neapstrādātie rabarberi ar svaigu pienu. Iegādājos arī zemenes un riskēju tomēr to pagatavot.

Rabarbera kātu nomizoju un sagriezu gabaliņos. Liku tos blendera krūzē, pievienoju arī noskalotas, apsusinātas un sagrieztas zemenes un šķidru medu. To visu pārlēju ar pienu un sablendēju, lai kokteilis būtu viendabīgas konsistences. Vēl uz brīdi ievietoju pagatavoto maisījumu ledusskapī un pēc laika salēju glāzēs. Nu jau varu teikt – gardumu. Spirdzinošs, ar nelielu skābumiņu. Arī vēderam pēc tā baudīšanas nekas nekaitēja. Iesaku, ja vien ir noglabāts kāds skābais kātiņš. Rabarberus, kā arī zemenes te varam izmantot arī no saldētajiem krājumiem.