Inga Karpova
Latvijā notiekošā konkursa “Eiropas gada koks 2021” finālā, kurā izraudzīti tikai desmit dižkoki ar interesantāko stāstu, iekļuvusi arī Kārķu pagastā pie Strautmaļu mājām augošā Strautmaļu liepa. Uzvarētāju noteiks sabiedrības balsojums. Turklāt šajā konkursā vienlīdz svarīgs ir gan koks, gan arī stāsts. Nobalsot iespējams interneta vietnē www.eiropasgadakoks.lv.
Stāstu par šo ar senu vēsturi saistīto dižkoku konkursam pieteikusi pagasta brīvā laika organizatore Sandra Pilskalne.
Viņa atzīst, ka sākumā šaubījusies par dalību šajā aktivitātē, bet viņu iedrošinājusi saņemtā elektroniskā vēstule no ilggadējās Meža dienu dalībnieces Ingas Zotovas, kura sākotnēji piedalījās kā studente, bet tagad ir jau pasniedzēja. Viņa uzstājusi, ka kārķēniešiem šajā konkursā noteikti jāpiesaka Strautmaļu zviedru liepa. Koks atrodas apmēram četrus kilometrus Dagnijas Pēterēnas privātīpašumā no Kārķu–Rūjienas ceļa redzamās norādes – Strautmaļu liepa un Strautmaļu māja. S. Pilskalne stāsta, ka šajā vietā jau tūkstošiem gadu gulējuši lieli akmeņi, vairākus simtus gadu upītes krastā augušas liepas, kā arī daudzus gadus rūpīgi ir koptas Strautmaļu mājas. S. Pilskalne atzīst, ka šī vieta tiešām ir īpaša, jo to joprojām apmeklē dabas pētnieki, vēsturnieki un arī tūristi. Strautmaļu liepu kā dižkoku 2002. gada vasarā atrada Latvijā pazīstamais dabas pētnieks un profesors Guntis Eniņš kopā ar folkloras pētnieku Sandi Laimi. Liepas apkārtmērs ir 4,05 metri, bet koka augstums – 16 metri. Šis koks ne tikai pēc apkārtmēra ir Latvijas mēroga dižliepa, tā ir arī sena kulta vieta, kas saistīta ar zviedru laiku vēsturi.
Savulaik pensionētais vietējais mežsargs Edgars Sproģis, kurš jau ir viņsaulē, S. Pilskalnei atklājis interesantus vēsturiskos faktus par Strautmaļu liepu. Senāk šajā vietā augušas trīs liepas aptuveni desmit metru attālumā viena no otras. Tagad zaļo vairs tikai vidējā liepa. Mežsargs atcerējies teiku, kura vēstījusi: kad beidzies Zviedru karš un Mierkalnos slēgts Miera līgums pie Strautmaļiem zviedru komandieris iesitis zemē trīs liepu mietus, teikdams: “Kad liepām izaugs atvases, mēs atgriezīsimies!” Kārķēnieši saka, ka teika ir piepildījusies, jo liepai ir izaugušas divas kuplas atvases un jaunuzceltajā Kārķu baltajā dievnamā kalpoja zviedru mācītājs.
Strautmaļu mājas saimnieces D. Pēterēnas dzimta te dzīvo jau vairākās paaudzēs. Viņa no saviem senčiem dzirdējusi, ka šī liepa dzimtai bijusi kā baznīca. Ap liepas stumbru puslokā bijis izlikts neliels akmeņu krāvums, kur atstāti ziedojumi gariņiem. Padomju gados pie liepas bija sabērtas akmeņu kaudzes un metāllūžņi. 2002. gadā Pēterēnu ģimene dižliepas apkārtni sakārtoja un izveidoja akmeņu krāvumu piliena formā, domājot, ka šajā vietā vairāku simtu gadu laikā lijušas gan prieka, gan bēdu asaras.
Jāteic, ka kārķēnieši jau daudzus gadus aktīvi rosās sava pagasta vēstures un dižkoku apzināšanā. S. Pilskalne rēķina, ka aptuveni divdesmit gadu laikā izdevies atrast ap 30 dižkoku. Šis darbs turpinās, un, lai cik tas nebūtu dīvaini, katru gadu izdodas atrast pa kādam dižkokam. Daudziem no tiem ir uzliktas informatīvās norādes ar īpašo koka stāstu. Interesanti, ka vairāki dižkoki aug ceļa Valka–Rūjiena malā. S. Pilskalne priecājas, ka arī šovasar izdevies atklāt Latvijas mēroga dižkoku – bērzu, kas aug pie “Ieviņu” mājām. Pieredze liecina, ka atrast šādus bērzus Latvijā izdodas reti, jo tas ir trausls koks, kas cieš stipros vējos un vētrās. S. Pilskalne brīnās, kā vēl līdz šim nebija izdevies ieraudzīt šo diženo koku, jo arī bērzs atrodas ceļa malā.
“Kokam ir īpašas spējas tikt nepamanītam. To var ieraudzīt tikai, ejot klāt. Arī šim bērzam ir savs īpašais stāsts, ko cenšamies atšķetināt. Izrādās, ka Otrā pasaules kara laikā uzlidojumā bērzam ir nedaudz nošķelta galotne. Taču koks nav gājis bojā, jo tam ir stipras saknes. Tāpat kā cilvēks dzīvo, ja tam ir saknes,” secina S. Pilskalne.
Viņa aicina novada iedzīvotājus nobalsot par Strautmaļu dižliepu, jo tas ir nozīmīgs kultūrvēsturisks ieguvums visam novadam.
Reklāma