Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Kārķi – maģiska vieta, kas apbur ar varēšanu un viesmīlību

Meža dienu vadītājs Gustavs Terzens (no kreisās) pēc koka auto gonkām ikvienu dalībnieku uzskata par nedaudz dullu un azartisku cilvēku. Tāds ir arī vijciemietis Valdis Šaicāns. Foto: Inga Karpova

Aizvadītajās brīvdienās notikušajās Kārķu pagasta 18. Meža dienās varēja izbaudīt visu, ko tikai sirds vēlas – čaklu talkošanu, koncertus, atrakcijas, interesantas sarunas, kopīgu pusdienošanu un, protams, neiztrūkstošās koka auto sacensības, jau desmitās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ieskandinot 18. Meža dienas, aizvadītajā piektdienā, 28. aprīlī,   “Stimperu” lauku māju plašajā un stilīgajā šķūnī notika gruzīnu kantri mūziķa Šotas Adamašvili koncerts. Daudzi pasākuma apmeklētāji no tuvām un tālām vietām atzina, ka neko tik pārsteidzošu nebija gaidījuši. Cilvēki brīnījās, cik atraktīvi un ar radošo izdomu itin veiksmīgi lauku šķūni var pielāgot pasākumu rīkošanai. Gruzīnu kantri dziedātājs izpelnījās atzinīgus vārdus un skaļus aplausus.

Š. Adamašvili pirms diviem gadiem ieradies Latvijā. Mūziķis pašlaik dzīvo Liepājā. Turklāt Šota ir perfekti apguvis latviešu valodu. Savā repertuārā mūziķis iekļāvis, viņaprāt, latviešu skaistākās kantri dziesmas “Kurtizāņu ugunskurs”, kuru izpilda grupa “Dakota”, kā arī grupas “Apvedceļš” dziesmu “Zemenes” un vairākas citas. Izskanēja arī populārā dziesma “Mamma man teica”, kas  ir grupas “Musiq” un mūziķa Jāņa Krūmiņa kopdarbs. Koncertā atskaņoja arī kantri dziesmas gruzīnu un angļu valodā.

Uzzinot, ka Kārķos būs kantri mūzikas koncerts, to apmeklēja līnijdejotājas no Smiltenes. Pasākuma apmeklētājiem gruzīnu vīnu un gruzīnu virtuves gardumus piedāvāja “Walk Cafe”. Pats Šota atzina, ka viņš pirmo reizi savā karjeras laikā koncertē šķūnī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Kantri mūzika bez līnijdejām – kā putukrējums bez zemenēm. Koncertā īsto gaisotni radīja Smiltenes līnijdejotājas.

Meža dienu dvēsele un organizācijas komandas vadītāja Sandra Pilskalne “Ziemeļlatvijai” atzina, ka nebija domājusi, ka koncerts izdosies tik lielisks. Viņai par Šotu izstāstījis dēls Mārtiņš, un kopā nolēmuši šo interesanto personību aicināt uz Kārķiem.

“Ziemeļlatvija” interesējās, kā viņš tik salīdzinoši ātrā laikā apguvis latviešu valodu. Atklājās, ka gruzīnu mūziķi uz Latviju atvedusi mīlestība uz skaistu latvju meiteni. Tas arī bijis galvenais dzinulis apgūt latviešu valodu.

Kā katras Meža dienas, tā arī šogad vadītāja lomā iejutās kāds no populāriem cilvēkiem. Šogad tā bija TV un radio personība Gustavs Terzens. Viņš stāsta, ka Kārķos ir pirmo reizi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Kārķi – tas ir maģisks portāls, nevis lauku pagasts Ziemeļvidzemē. Kārķos ir arī maģisks šķūnis, kur dzied un dejo. Nakti no piektdienas uz sestdienu pavadīju pagastveča Pētera maģiskajā mājā. Manu stāstu par Kārķiem varētu salīdzināt ar vilciena sastāvu, kuram visu laiku tiek pievienots jauns vagons jeb mans stāsts vai iespaidi par Kārķiem. Diennakts laikā man jau sanākusi vesela grāmata par šo unikālo vietu,” savos iespaidos dalās pasākuma vadītājs G. Terzens.

Kārķu spēkavīri pie ieejas Lustiņdruvas dabas takā uzslēja jaunas un pamatīgas šūpoles.

Līdz šim viņš nekad nebija vadījis šādas koka auto gonkas, kā pats tās nosauca. Nervi bijuši beigti un no spriedzes uzvilkti. Jāatzīst, ka šogad sacensības noritēja spraigā atmosfērā, jo autiņi pagasta centrā gonkoja pa jauno, pērn uzlieto asfaltu. Tas bija viens no priekšnoteikumiem, ka koka auto ripoja kā pa sviestu. Tālākais aizripoja pat 101 metru. Līdzjutēju atzinību un cieņu izpelnījās koka auto meistars, ilggadējais sacensību dalībnieks un uzvarētājs valcēnietis Aivars Magone. Viņš sacensībās piedalījās ar diviem paša meistarotiem autiņiem – “Retro 1” un “Retro 2”.

Taču starp trim labākajiem un veiksmīgākajiem sacensību uzvarētājiem eiroparlamentārietes Ineses Vaideres pasniegto balvu – braucienu uz Briseli – izlozē vinnēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pasniedzējs Jānis Krūmiņš. Jāteic, ka lielākā daļa no 46 sacensību dalībniekiem bija RTU studenti. Viņiem ieskaites darbs ir koka auto meistarošana un piedalīšanās šajās bijušā kārķēnieša un patrona – RTU pasniedzēja, amatnieka ar zelta rokām, interesantas un aizraujošas personības Vilņa Kazāka – izlolotajā iecerē. Visi sacensību dalībnieki saņēma goda meistara parakstītu diplomu. Pats viņš bija klātesošs sacensībās, sniedzot padomus un vēlot labu ceļavēju visiem dalībniekiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jāpiemin arī šo sacensību dalībnieks vijciemietis Emīls Krūmiņš. Puisis jau vairākus gadus daudzsološi piedalās šajā izaicinājumā un izgriež pogas pārējiem. Savā grupā Emīls ieguva 1. vietu un saņēma vairākas godalgas. Arī Vijciema pagasta pārvaldes vadītājam Valdim Šaicānam, kurš ar šo lietu aizrāvis vairākus Vijciema jauniešus, šogad starts bija itin veiksmīgs – savā grupā iegūta 2. vieta.

Meža dienu viens no galvenajiem vēstījumiem ir talkošana, lai sakoptu savu dzimto vietu un apkārtni. Šopavasar talkošanas vietu ģeogrāfija bija daudz plašāka, jo Meža dienu dalībnieki, tostarp lielā skaitā Ērģemes pamatskolas skolēni un pedagogi, sakopa ne tikai Kārķu pagasta centru, bet arī Vēverus un Ērģemes pagasta centru. Daudzviet talcinieki iesēja puķu pļavas.

Tā jau ir tradīcija, ka pēc darba talciniekus priecē pazīstami mūziķi, šajā reizē Gatis Mūrnieks un Nikolajs Puzikovs.

Aizvadītajā sestdienā aktīva rosīšanās notika ne tikai Kārķu pagasta centrā, bet arī vietējās baznīcas apkārtnē un kārķēniešu lepnumā – Lustiņdruvas dabas takā. Izstaigājot šo interesanto pastaigu labirintu, kurā sastopami daudz un dažādi aizraujoši dabas objekti, nonācām meža vingrotavā. Tur aktīvi rosāmies sastapām skaļu un nebēdnīgu draugu un radinieku kompāniju. Tās līdere Zane Tobīsa stāsta, ka viņi katru gadu ar nepacietību un degsmi gaida Meža dienas, jo šajā dienā viņiem ir lielā talkas diena. Viņi ir tie, kuri pirms vairākiem gadiem savām rokām radīja šo meža vingrotavu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Bijām jauniešu kompānija, kas kopā devās vingrot un nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. Izdomājām, kāpēc gan mēs nevarētu paši uztaisīt āra trenažieru zāli tepat Lustiņdruvā. Jau vismaz sešus gadus Meža dienu ietvaros meža vingrotavā kaut ko pielabojam un uzlabojam,” stāsta Zane.

Savukārt pagasta centrā visu sestdienu motorzāģus rūcināja un ar tiem meistarīgi un veikli darbojās trīs braši vīri. Viņi no milzīgiem kokiem radīja vairākus jaunus vides objektus – grāmatu, sēdošu pūci, kā arī gliemezi un ķirzaku.

Rezumējot pasākumu, S. Pilskalne pateicās visiem vairāk nekā 400 Meža dienu dalībniekiem, kuri bija piereģistrējušies sarakstā. Kā allaž neiztika arī bez pārsteiguma balvām. Kārķēniešu galvenais viesmīlības nosacījums ir, ka nevienu, kurš ieradies Kārķos, nevar mājās palaist neēdušu, kaut nepiedāvājot siltas un sātīgas zupas šķīvi. Tas tiek ievērots vienmēr bez ierunām, tāpēc šī vieta  ir ne tikai maģiska ar īpašu auru, bet arī bezgala viesmīlīga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

GALERIJA: Aizvadītas Kārķu pagasta 18.Meža dienas

GALERIJA: Šotas Adamašvili kantri mūzikas koncerts Stimperu šķūnī Kārķos

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.