Kāds Smiltenes novadā būs 2023.gads? “Ziemeļlatvija” iztaujā pašvaldības vadītāju Edgaru Avotiņu

“Ziemeļlatvija” turpina tradīciju, gada sākumā uz interviju aicinot mūsu novadu pašvaldību domju priekšsēdētājus.

Jau publicējām interviju ar Valkas novada domes pašvaldības vadītāju Ventu Armandu Kraukli.

Tagad “Ziemeļlatvija” par aktualitātēm Smiltenes novadā un par pašvaldības iecerēm šim gada izvaicā Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”).

– Ko Smiltenes novada pašvaldība plānojusi 2023. gadā? Uz ko var cerēt novada iedzīvotāji, tostarp pagastos? 

–  Konkrēti to varēs pateikt februāra beigās. Šobrīd Smiltenes pašvaldības 2023. gada budžeta plānošana, sabalansēšana un veidošana vēl ir procesā. Kad Saeima apstiprinās jauno valsts budžetu, tad arī mēs nekavēsimies un apstiprināsim mūsu pašvaldības budžetu. Taču viennozīmīgi  turpināsim un novedīsim līdz galam iesāktos projektus, piemēram, par sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstību Smiltenes novadā, kas jāpabeidz līdz šī gada beigām.

Šajā projektā SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” teritorijā tiek būvēts daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs, kurā atradīsies dienas aprūpes centrs un specializētas darbnīcas   personām ar garīga rakstura traucējumiem un grupu dzīvokļu ēka. Manuprāt, tas ir svarīgs projekts. Mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuriem nepieciešama šāda veida palīdzība. Caur šo centru mēs plānojam viņus atgriezt aktīvā ekonomikā, iemācot vieglus darbus, un viņi varētu tālāk meklēt iespējas strādāt pie mūsu uzņēmējiem. Nekur nav arī pazuduši iesāktie darbi pie Smiltenes centra pārbūves.

– Tieši par šo tēmu saņēmām arī mūsu lasītāju vaicājumu, kas noticis ar jaunās autoostas projektu Smiltenē (laukumā starp Marijas ielu un Baznīcas laukumu)? Vai tas ir apturēts, jo būvdarbi nenotiek?

– Šis projekts ir  plānā, un mēs to īstenosim, vienīgi termiņi mazliet tiek pavirzīti uz priekšu. Izsludinātais iepirkums par būvdarbiem rezultējās ar pārāk lielām izmaksām, kuras mēs kā pašvaldība tobrīd nevarējām atļauties. Tāpēc kopā ar kolēģiem nolēmām, ka nevaram iet uz priekšu ar autoostas būvniecību pie šādām būvniecības izmaksām.

– Pašvaldība iepirkumu izsludinās vēlreiz?

–  Jā. Vēlamies sagaidīt valsts budžetu, lai redzētu programmas, caur kurām būs iespējams vai nu aizņemties, vai ar līdzfinansējumu īstenot šo projektu. Gaidām arī Eiropas Savienības struktūrfondu iespējas. Tad liksim visu kopā un skatīsimies, kā varam šo objektu realizēt. Šogad  plānojam, kā minimums, demontēt veco ēku (tā atrodas jaunās autoostas laukumā – redakcijas piezīme) un  sakārtot vietu būvniecībai. Protams, arī pagastos ir plāni. Piemēram, lēmumi par apkures  pārņemšanu Palsmanē, Drustos un Gatartas pansionātā un konteinertipa šķeldas katlumāju pirkšanu, par ko arī “Ziemeļlatvijā” bija raksts, noteikti ietekmē un noslogo pašvaldības budžetu, jo katlumājas ir iegādātas uz īstermiņa saistībām. Ir plānoti daudzi pašvaldības iestāžu energoefektivitātes projekti. Ir sagatavots to saraksts. Vērtēsim, kurus projektus varam ātrāk virzīt uz priekšu, lai tajā brīdī, kad būs uzsaukums uz energoefektivitāti, varētu tos jau realizēt. 

Šogad lielākais uzsvars būs uz projektēšanas darbiem. Neesam arī atteikušies no idejas Raunā un Apē veidot industriālos parkus. Arī tur plānojam projektēšanas darbus. Principā šis gads ir plānots uz gatavošanos nākotnes projektu realizēšanai. Protams, saprotam, ka jāuzlabo pašvaldības ceļu infrastruktūra. Tiekoties ar novada iedzīvotājiem pilsētās un pagastos, katrā vietā ar nelielām izmaiņās ir TOP 3 lietas, pie kurām iedzīvotāji aicina mūs strādāt: ceļu infrastruktūra, apgaismojums un brīvās atpūtas vietas.  

– Un kā būs ar ceļiem? Tie tiks šogad remontēti?

–  Iepriekšējā periodā mums bija iespēja piesaistīt Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas, ko arī veiksmīgi realizējām. Tika sakārtoti diezgan daudzi kilometri pašvaldības ceļu. Šajā plānošanas periodā tādas LAD programmas nav. Taču jebkurā gadījumā esam vienojušies par to, ka ceļu infrastruktūrā ieguldām papildu finansējumu. Par precīzām summām budžeta plānošanas brīdī būtu pārsteidzīgi teikt, bet tas varētu būt ievērojams pieaugums pie jau esošās bāzes. Plānojam “vieglos” remontus, piemēram, atjaunot šķembu virskārtas, iztīrīt caurtekas tur, kur tas nepieciešams.

–  Ja runājam par atpūtas vietām, tad domes lēmumos redzu, ka Smiltenes novada pašvaldība ir pārtraukusi īstenot projektu par Smiltenes pagasta Līgo kalna skatu laukuma izveidi un nepiešķirs sākotnēji paredzēto līdzfinansējumu 8856,73 eiro apmērā. Kāpēc tā?

– Pagastu pārvaldniekiem ir uzdevums attīstīt savas teritorijas un nebalstīties tikai uz pašvaldības pieejamo finansējumu, bet meklēt to caur dažādiem struktūrfondiem, LAD projektiem, citām iniciatīvām. Bijusī Brantu un Smiltenes pagastu pārvaldniece (Mārīte Treijere – redakcijas piezīme) bija atradusi iespēju attīstīt Līgo kalnu, realizējot LAD projektu, bet diemžēl būvniecības izmaksas bija dārgākas, nekā sākotnēji plānojām. Deputātiem bija vēl daži konceptuāli jautājumi, piemēram, vai šī vieta ir gana apmeklēta, vai tur ir nepieciešamas tādas fundamentālas izmaiņas, kā kalna virsotnes bruģēšana. Rezultātā Blomes un Smiltenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājam (Gaidim Bogdanovam – redakcijas piezīme) ir uzdots strādāt pie cita risinājuma un atrast citu veidu, kā sakārtot šo objektu.

– Kas plānots ar Jāņukalna brīvdabas estrādi Smiltenē? Jau ilgāku laiku pasākumi tur nenotiek, arī šo atpūtas vietu ir nepieciešams sakārtot.

– Estrādes grīda ir nokalpojusi, tāpat arī skatītāju sēdvietas. Līdz ar to lēmums bija skarbs – apturēt šīs vietas ekspluatāciju. Šogad plānojam izsludināt arhitektūras ideju metu konkursu. Jau bijušas vairākas tikšanās. Vēl plānā ir sanāksmes gan ar amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, gan ar vietējiem uzņēmējiem, kuri strādā tirdzniecībā un kuri varētu izmantot Jāņukalna infrastruktūru tur notiekošo pasākumu laikā. Gribam saprast konceptu, lai nonāktu pie darba uzdevuma, kādam būtu jāizskatās Jāņukalnam. Viens, ko jau esam sapratuši, –  šai teritorijai jābūt multifunkcionālai, atvērtai sabiedrībai, lai tā tiktu izmantota ne tikai dažu pasākumu rīkošanai, bet arī kā atpūtas un pastaigu vieta, arī ar rotaļu elementiem bērniem. Izstrādājot metu, saliksim visu kopā, – cik lielai jābūt skatuvei, ar jumtu vai bez jumta, kāds būs apgaismojums, labierīcības, vai ir nepieciešama fundamentāla būve vai pārvietojama, kā ar tirdzniecības zonām, kā jāizskatās skatītāju zonai un cik daudz skatītāju redzam Jāņukalnā. Pēc tam virzīsimies uz priekšu, līdzīgi kā citos projektos, īstenojot kārtu pēc kārtas un rezultātā nonākot pie sakārtota objekta, kas priecēs Smiltenes  pilsētas iedzīvotājus un viesus.

– Pretī Jāņukalnam,  ielas otrā pusē, atrodas bēdīgi slavenā peldbaseina būvbedre. Tagad šo nekustamo īpašumu no privātīpašnieka beidzot atpakaļ atpirkusi Smiltenes novada pašvaldība. Vai pašvaldībai ir kādi konkrēti plāni, kā šo teritoriju attīstīt un kādiem mērķiem izmantot?

–  Manuprāt. pašvaldība bijusi gana pacietīga, lai dotu iespēju attīstītājam (uzņēmumam SIA “Waterland” – redakcijas piezīme) attīstīt šo teritoriju, bet viņam tas nav izdevies. Līgumā bija iestrādāts punkts, kas ļāva mums šo īpašumu atpirkt atpakaļ gadījumā, ja attīstītājs nav izpildījis savas saistības. To mēs esam izdarījuši. Viennozīmīgi ilgstoši šis objekts tādā izskatā nevar palikt. Mēs jau strādājam pie tā, kā varētu šo teritoriju sakārtot un kādiem mērķiem nodot. Pašvaldībai ir nepieciešams radīt jaunas darba vietas, piesaistīt investīcijas. Mēs analizējam, vērtējam dažādus priekšlikumus, piedāvājumus par šīs teritorijas attīstīšanu.

– Vai tā varētu būt nekustamā īpašuma noma vai pārdošana?

– Noteikti tā būs atsavināšana (pārdošana atklātā izsolē – redakcijas piezīme), bet ar stingriem nosacījumiem, ko apstiprinās pašvaldības domes deputāti. Nākamajam īpašniekam uzdosim realizēt viņa ieceres pēc iespējas ātrākā termiņā. Interese par šo teritoriju ir, tā atrodas pilsētas centrā, labā ģeogrāfiskā novietojumā. Atklātā izsolē varēs pretendēt jebkurš komersants, izsole notiks  pēc iespējas ātrāk, ceru, jau šogad. Izsoles noteikumos paredzēsim pārdot īpašumu tādu, kāds tas tagad izskatās, pašvaldība tajā neko neieguldīs.

– Cik zinu, Smiltenes novada pašvaldībā darba grupa izstrādā novada izglītības iestāžu tālākās attīstības stratēģiju 2023.–2028. gadam. Trauksmi publiskajā telpā jau cēlis Trapenes pamatskolas kolektīvs, paužot bažas, ka pamatskolas ēkā pašvaldība var atstāt tikai pirmsskolas grupiņas. Vai ir jau kāds konkrēts lēmums, vai arī tā tikai varbūtēja iecere?

– Mēs vēl tikai izstrādājam skolu tīkla modeli, kas jau ir finiša taisnē. Uz visām novada izglītības iestādēm, kurās būs kādas izmaiņas, pašvaldības vadība plāno braukt un organizēt sarunas un diskusijas, un skaidrot mūsu lēmuma pamatotību. Mūsu skolu tīkls ir gana plašs, ar plašām iespējām, un, lai mēs  taupītu finansējumu un nodrošinātu vienādas izglītības iespējas mūsu novada bērniem, šis skolu tīkls ir jāpārskata. Mums novadā ir laba vidusskola (Smiltenes vidusskola – redakcijas piezīme) ar labi attīstītu infrastruktūru, plašām telpām un pedagogiem. Manuprāt, nav godīgi bērniem, kuri mācās no novada centra attālākās pamatskolās, liegt iespēju izmantot infrastruktūru, kāda ir novada lielākajās skolās. Līdz ar to šīs reformas mērķa pamats un primārais uzdevums nav slēgt vienu vai otru izglītības iestādi. Uzdevums ir sabalansēt izdevumus un nodrošināt vienādas iespējas mūsu novada bērniem. Tikai viens skaitlis – 2022. gada decembrī visā lielajā Smiltenes novadā piedzima divi bērni. Tas mums liek vērtēt nākotnes perspektīvas un uzdevumus. Mums kā pašvaldībai vairāk jādomā, kā attīstīt dzīvojamo fondu un piesaistīt mūsu novada teritorijai jaunas ģimenes, jo dzimstības kritums visā novadā ir diezgan ievērojams. Taču bērnu vecākiem nevajag satraukties par to, ka viņu bērniem nebūs iespēja iegūt izglītību. Ja arī kādas klašu grupas kādā skolā tiks slēgtas, ko šobrīd saku tikai teorētiski, tad tiks nodrošināta iespēja bērniem nokļūt izglītības iestādēs un pēc mācībām – atpakaļ mājās. Smiltenes novada pašvaldībai ir sadarbība ar pasažieru pārvadāšanas uzņēmumiem “VTU Valmiera” un “CATA”  par skolēnu maršrutiem. Pie iespējas plānojam tos paplašināt. Taču pirmsskolas izglītības iestādei gan ir jābūt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Jo mazāks bērns, jo viņam izglītība jāiegūst tuvāk viņa dzīvesvietai.  Mēs vairākumā gadījumu pat nerunājam par sākumskolas posmu, mēs runājam par 6. līdz 9. klasi. Šajā pamatskolas posmā sākas padziļinātie priekšmeti – ķīmija, fizika un citi, un tad ir nepieciešams, lai infrastruktūra būtu atbilstoša šīm vajadzībām. Ja mēs varam atrast veidu, kā nepalielinot izdevumus un mazliet optimizējot skolu tīklu, iedot pedagogiem vieglākus darba apstākļus, bet bērniem – kvalitatīvāku izglītību – mūsdienīgākus un tehniski aprīkotākus kabinetus, tad, manuprāt, tas ir jādara. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, mēs pēc dažiem gadiem tik un tā nonāktu pie šī jautājuma. Un mājokļu pieejamības problēma nav tikai Smiltenes pilsētā, tā ir visa novada problēma – Apē, Raunā, Grundzālē, Bilskā, Launkalnē un citur. Cilvēki vēlas dzīvot Smiltenes novadā. Šeit ir darba iespējas, izglītības iespējas bērniem, diemžēl mājokļu iespējas nav, un līdz ar to viss arī beidzas. Tāpēc mājokļu attīstība ir prioritāte visā Smiltenes novada teritorijā.

– “Ziemeļlatvija” jau rakstīja par to, ka pašvaldība sadarbībā ar savu kapitālsabiedrību “Smiltenes NKUP” plāno būvēt īres dzīvokļu namu Smiltenē. Tātad virzība šajā jomā ir.

– Jā, tas ir pirmais solis. Vēl notiek aprēķini, pie konkrēta dzīvokļu skaita vēl strādājam, ir aplēses, ka to varētu būt ap 30. Vēl Smiltenē plānojam būvēt sociālo dzīvokļu māju. Šīs programmas, kam līdzi nāk valsts atbalsts, attiecas tikai uz novada administratīvo centru. Nākamgad plānojam aktīvi strādāt, lai realizētu šos projektus. Ir ļoti laba ziņa ne tikai no pašvaldības viedokļa. Ir pieteikušies attīstītāji (privātie investori – redakcijas piezīme), kuri plāno būvēt mājokļus Smiltenes pagasta Grotūža ciemā. Tur plānota gan daudzdzīvokļu, gan arī mazstāvu apbūve. Ja mums kā pašvaldībai izdosies caur Ekonomikas ministriju piesaistīt finansējumu saviem projektiem un ja arī privātajiem investoriem izdosies virzīties uz priekšu pēc saviem plāniem, domāju, nākamo divu līdz trīs gadu laikā Smiltenes pilsētā un apkārtnē būs pieejami aptuveni 80 jauni mājokļi. 

– 2021. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novada domē tika ievēlēti deputāti no piecu partiju vai to apvienību sarakstiem: Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “Latvijas Attīstībai”,  “Jaunās Vienotības”. “Progresīvajiem” un Zaļo un Zemnieku savienības un politiskās partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” kopīgā saraksta. Kā deputāti sastrādājas? Vai Smiltenes novada pašvaldības domē ir opozīcija?

–  Tie deputāti, kuri ir ievēlēti un strādā Smiltenes novada domē, viennozīmīgi visi domā, kā labāk, veiksmīgāk un ātrāk attīstīt  Smiltenes novadu kopumā. Ja kādā no jautājumiem mums atšķiras viedoklis iet pa ceļu A vai ceļu B, finišā nonāksim šā vai tā. Tas ir normāls politisks process, kurā mēs diskutējam, argumentējam pret vienu vai otru viedokli un pēc demokrātijas principiem arī balsojam. Es tāpēc negribētu teikt, ka mums ir opozīcija. Ir koalīcijas līgums, ko nav parakstījuši tikai “Progresīvie”, bet arī no šīs partijas ievēlētie deputāti tiek iesaistīti procesos. Es uzskatu, ka ir jāizmanto katra deputāta dotais pienesums. Jo mēs dziļāk un kārtīgāk izdiskutēsim jautājumu, jo spēsim pieņemt izsvērtākus lēmumus. Es nebaidos no diskusijām, man tās šķiet interesantas. Tajā brīdī, kad diskutējam, varam jautājumu pagriezt no tādas šķautnes, tāda skatu punkta, ko pirms tam pat neiedomājāmies. Protams, process šādā ceļā ir ilgāks, lēmumu pieņemšana prasa laiku, ir nepieciešams kolēģiem vairāk sanākt kopā deputātu darba sanāksmēs, lai saprastu kopējo virzību un pieņemtu gala lēmumu, bet, manuprāt, tad šis lēmums ir dziļāk izsvērts un kvalitatīvāks. Manuprāt, mēs esam  atraduši iespēju, kā strādāt kopā  un veiksmīgi virzīt novadu uz priekšu.

–  Pašvaldības  budžets 2023. gadam vēl nav apstiprināts, bet noteikti tāpat jau ir redzams, kā ienākumu un izdevumu sabalansēšanu ietekmēs minimālās algas celšana, energoresursu sadārdzinājums, būvniecības izmaksu kāpums pašvaldības iesāktajos objektos. Vai budžets būs vērsts uz taupību vai attīstību?

– Labā ziņa ir tā, ka mūsu novadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pozīcijā ir pieaugums. Tas mums ļauj sabalansēt budžetu. Protams, mēs apzināmies to, ka 2024. gadā minimālā mēnešalga Latvijā būs jau 700 eiro (šogad 630 eiro),  tas ir Ministru kabineta lēmums, ko apstiprinājusi Saeima. Tātad administratīvās izmaksas pašvaldībā palielināsies. Līdz ar to mums ir jādomā, kā varam tās mazināt. Finiša taisnē ir funkciju audits, kurā vērtējam visus pašvaldības darbiniekus mūsu novadā, skatāmies viņu noslodzes, to, kā mēs varbūt varētu optimizēt, taupīt resursus, no kādām lietām atteikties. Ja mēs vēlamies attīstīt mūsu novadu un mēģināt atvēlēt finansējumu attīstības budžetam, tad mums ir jādomā, kā varam mazināt savas administratīvās izmaksas. Tā ir prioritāte, uz kuru es skatos. Ja aug administratīvās izmaksas, tad līdzi vajag audzēt iedzīvotāju skaitu, no kuriem saņemam iedzīvotāju ienākuma nodokli budžetā vai arī vidējās algas, veidojot jaunas darbavietas. Ja mēs vēlamies saglabāt attīstības virzienu, mums stingri jāskatās uz mūsu izdevumu pozīcijām.

– Vai tas  ietekmēs novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti?

– Jau  2022. gadā pieņēmām lēmumu par vecāku līdzmaksājumu bērnu ēdināšanā mūsu novada izglītības iestādēs. Saprotam, ka ir jāsakārto skolu tīkls atbilstoši šī brīža situācijai. Arī tas palīdz mazināt administratīvos izdevumus. Ja mēs atradīsim vēl kādu veidu, kā, nesamazinot iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību, to darīt, tad lemsim. Taču tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka iedzīvotājiem pašvaldības pakalpojumi ir jāsaņem pagastu pārvaldēs un tur pakalpojumu grozam jāpaliek tādam pašam. Tikai mums ir jādomā, kā to nodrošināt pie efektīvākas administrēšanas un pārvaldības. 

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.