Ilze Fedotova
Aizvadītās nedēļas nogalē Trapenes kultūras namā izskanējusi Edītes Kārkliņas benefice “Dzīve kā teātris”. Vietējā amatierteātra māksliniece uz skatuves iejutās vairākās lomās, daļā no tām atspoguļojās arī posmi no viņas dzīves gājuma.
E. Kārkliņu vietējie pazīst kā aktīvu seniori, kura Trapenes kultūras namā darbojas gan amatierteātrī “Kurmis”, gan senioru vokālajā ansamblī “Atmoda”.
“Kad vakaros un naktīs nenāk miegs, cenšos prātu nodarbināt ar radošām idejām. Kad ir sakrājies, tad vajag runāt. 25. janvārī man palika 69 gadi. Tie vēl nav 70, bet 69 – griez, kā gribi, tas vizuāli ir apaļš cipars. Es kā nenopietns, garā radošs cilvēks pie sevis nodomāju, kāpēc gan nesarīkot šādu benefici. Spēlējot dažādas lomas teātrī, man bija sakrājušies vairāki skeči, daļu no tiem arī nolēmu parādīt. Ar domu uzaicināt radus, draugus un paziņas, lai redz, ar ko es īsti nodarbojos. Praktiski mēneša laikā šī ideja arī īstenojās,” atklāj amatierteātra aktrise.
Pēc aplēsēm, zālē bijuši 69 apmeklētāji, kas ir tāda ļoti interesanta sagadīšanās. Starp tiem arī viens no viņas dēliem un kuplais mazbērnu pulciņš. “Ikdienā mums visiem būtu biežāk jāsatiekas, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Viens dēls ar ģimeni atbrauca no Jelgavas, otrs strādā Norvēģijā, tāpēc nevarēja ierasties. Pēc pasākuma nosūtījām viņam videoierakstu. Toties uz izrādi bija ieradušies visi mani seši mazbērni. Šī bija tā reize, kad es viņiem varēju parādīt, ar ko īsti nodarbojos. Viens ir parādīt telefonā vai datorā kādu priekšnesumu ar manu dalību, bet pavisam kas cits ir savējiem atklāties uz skatuves,” viņa saka.
Beneficē bija pieci skeči. Daļa no tiem ir amatierteātra repertuārs, bet atsevišķus skečus viņa veidojusi pati. Pirmajā E. Kārkliņa spēlēja apkopējas lomu. Tas licis gan pašai, gan pārējiem atcerēties, kā pirms kādiem gadiem pa kultūras nama telpām viņa dejoja ar slotu. “Savā laikā desmit gadus nostrādāju par apkopēju, šādā iestādē nemaz nevar strādāt cilvēks bez tāda iekšējā radošā gara. Esmu gan kārtojusi izstādes, gan līdzdarbojusies mākslinieku aizskatuves dzīvē. Viens ir tas, ko skatītāji redz no zāles, bet aiz skatuves aizkariem paveras pavisam cita dzīve, kas pilna satraukumu, ikdienišķu ķibeļu un tajā pašā laikā smieklu un prieka asaru. Tāpēc šajā dzīves posmā man ir daudz spilgtu notikumu un atmiņu, ne tikai slota un grīdas lupata,” pārliecināta E. Kārkliņa.
Tika izspēlēts arī skečs par kolhoza laikiem, kurus seniore pati ir piedzīvojusi. Vēl tuva un mīļa viņai ir vecmāmiņas loma. Bet kā pēdējais skečs publikai tika izrādīts, kur viņa gatavojas viesu uzņemšanai, cep kūku, taču izrādās, ka cepeškrāsni sajaukusi ar trauku mazgājamo mašīnu. Kā tas viss atrisinājās, varēja redzēt visi klātesošie. Viss ir labs, kas labi beidzas. Skatītāji zālē arī tika iesaistīti, jo kūkas cepējai bija saplīsis taimeris, tāpēc visiem klātesošajiem vajadzēja skaitīt līdz desmit, un uz skatuves ar burvīgu svētku kūku ieradās pati gaviļniece.
“Svētki ir jāsvin, ir skaisti svinēt svētkus kopā. Šis bija viens lielisks kopā būšanas pasākums. Es vienmēr atbalstīšu savu cilvēku iniciatīvu un palīdzēšu viņu ideju īstenošanā, cik varēšu. Jāsaka visiem zināmā patiesība, ka dzīve ir viens liels teātris un mēs katrs tajā spēlējam kādu lomu. Ir jauki atcerēties lomas, kuras spēlējusi Edīte. Tāpēc Edītei varam tikai vēl un vēl novēlēt veselību un jaunas lomas,” pārdomās dalās Trapenes kultūras nama vadītāja Svetlana Spalviņa un priecājas, ka pasākums bijis labi apmeklēts.
“Esmu pateicīga kultūras nama vadītājai Svetlanai, viņa vienmēr atbalsta visas manas trakās idejas. Bez atbalsta komandas šāds pasākums nebūtu noticis. Paldies viņai, Santai Briedei un Ingai Vistinai un, protams, amatierkolektīvu vadītājai Inai Javai, kura arī šajā reizē bija pie klavierēm. Ir svarīgi, lai cilvēkus, ar kuriem kopā jāstrādā uz skatuves, es jūtu. Tad ir pavisam viegli. Kamēr es pārģērbos jaunai lomai, dāmas izklaidēja publiku,” atklāj E. Kārkliņa, kuras sirdi vēl joprojām silda atmiņas par skaisto pasākumu, sirsnīgie vēlējumi un mājās pārnestie ziedi.
Reklāma