Kā var paņemt to, kas domāts mirušam cilvēkam?

Smilteniete, laikraksta “Ziemeļlatvija” lasītāja Aina Kļaviņa, savu apkārtējo mudināta, piezvanīja uz redakciju, lai pastāstītu par pārdzīvojumu, kuru, diemžēl, piedzīvoja kapos.

1. jūlijā zemes klēpī tika guldīta A. Kļaviņas mamma. Kā pieņemts bērēs, pēc apglabāšanas ap kapa kopiņu zemē tika iespraustas sešas lielās sveces. Pēc tam visi pavadītāji devās uz bēru mielastu. Liels bija pārdzīvojums, kad pēc dažām stundām Ainas kundze atgriezās kapos un atklāja, ka lielās sveces pazudušas bez pēdām. Trauciņos ir, bet lielo – nav. Saprotams, ka ne divu, ne trīs stundu laikā tās neizdeg un sveces ir nozagtas. “Bijām tādā šokā. Kā var paņemt to, kas domāts mirušam cilvēkam? Kā? Mamma nodzīvoja tik garu mūžu – 96 gadus un tagad tiek aplaupīta. Latviešu tauta taču zina, ka no kapiem neko nevar ņemt, un kur nu vēl nest mājās! Tik zemu krituši ir cilvēki,” skumji secina Aina.

Saprotams, ka bērinieki pārrunājuši notikušo un radušās arī aizdomas un versijas, kurš sveces varēja paņemt. “Kam vajag tādas sveces? Cilvēkiem, kuriem nav elektrības. Ja tā tas ir, tad lai šie cilvēki visu mūžu dzīvo tumsā. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki, īpaši Rīgā, ber ziedos smiltis, lai tās nevar nozagt un pārdot, bet te – sveces! Nedomāju, ka mēs esam pirmie, kas ar kaut ko tik nepatīkamu saskaras Smiltenē,” piebilst A. Kļaviņa.

Protams, ka sešu sveču dēļ viņa uz policiju neies un neviens kapos sveces nesargās, taču ar savu rūgto pieredzi dalās, lai vietējie zinātu, ka tādas lietas, diemžēl, notiek arī Smiltenē.