Ziemellatvija.lv
Pērnā gada maijā visi Latvijas iedzīvotāji pirmo reizi tika aicināti piedalīties sabiedriskajā iniciatīvā “Balsu talka” Ierunājot un pārbaudot teikumus latviešu valodā, ikvienam ir iespēja palīdzēt nodrošināt pietiekamu datu apjomu runas tehnoloģiju attīstībai, kā arī sniegtu savu artavu mūsu valodas saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Divpadsmit mēnešu laikā teju seši tūkstoši cilvēku ir ierunājuši vairāk nekā 200 stundu. Tas ir palīdzējis pētniekiem un entuziastiem attīstīt runas tehnoloģiju modeļus, kas jau tuvākā nākotnē varētu nodrošināt sazināšanos ar dažādām viedajām ierīcēm latviešu valodā.
Izmantojot par pamatu “Balsu talkā” savāktos datus, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) pētnieki ir izveidojuši atvērtu un konkurētspējīgu latviešu valodas runas atpazīšanas modeli, kas ir brīvi pieejams starptautiskajā mākslīgā intelekta modeļu katalogā “Hugging Face”.
“Mūsu izveidoto runas atpazīšanas modeli tehnoloģiju uzņēmumi var izmantot, lai radītu jaunus vai pielāgotu esošus risinājums, kam nepieciešama balss saskarne vai runāta satura apstrāde. Piemēram, lai nodrošinātu, ka “gudrā” māja un citas viedierīces saprot komandas un jautājumus latviešu valodā, kā arī lai nodrošinātu diktātu, interviju un cita veida runātā satura automātisku transkribēšanu. Tas ir mūsu visu kopdarba rezultāts, jo šajā procesā ir bijuši iesaistīti ne vien pētnieki un inženieri, bet ikviens, kurš veltīja savu laiku, lai ierunātu vai pārbaudītu “Balsu talkas” teikumus,” stāsta LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis. Viņš uzsver, ka tas ir tikai sākums – jo vairāk latviešu valodas datu būs pieejami, jo plašāks un spēcīgāks būs latviešu valodas atbalsts visdažādākajos digitālajos risinājumos.
Savukārt viens no iniciatīvas “Balsu talka” idejas līdzautoriem un īstenotājiem, tehnoloģiju entuziasts Raivis Dejus ir izveidojis balss atpazīšanas modeli, kas strādā uz mazas jaudas iekārtām. “Izmantojot “Balsu talkas” runas paraugus, esmu iemācījis viedās mājas risinājumam, kas sniedz iespēju cilvēkam ar balsi kontrolēt dažādus procesus savā mājoklī, saprast komandas latviešu valodā. Šādas un līdzīgas moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas ļoti būtiski atvieglos mūsu ikdienu, jo īpaši tiem cilvēkiem, kuriem, piemēram, ir kustību traucējumi. Ar balss komandām viņi varēs izslēgt vai ieslēgt gaismu, kā arī dot citas komandas,” norāda Raivis Dejus.
Līdztekus tam “Balsu talkā” ierunātie teikumi snieguši nozīmīgu ieguldījumu pašreiz runātās latviešu valodas saglabāšanā nākamajām paaudzēm, kā arī lingvistiskajā izpētē. “Iegūtie “Balsu talkas” runas paraugi, kas nu ir iekļauti arī Nacionālajā korpusu kolekcijā un ir pieejami vietnē Korpuss.lv, ir nozīmīgi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie paplašina esošos latviešu un latgaliešu valodas runas korpusus ar jauniem datiem. Tas nozīmē, ka mums ir pieejams bagātīgāks runas materiāls. Otrkārt, tos var izmantot valodas dokumentēšanai, pētījumiem un analīzei,” atklāj valodniece Ilze Auziņa, LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošā pētniece.
Lai turpinātu darbu gan pie runas tehnoloģiju attīstības, gan pie latviešu valodas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, pētniekiem ir nepieciešams vēl vairāk datu, tādēļ “Balsu talkas” īstenotāji aicina visus Latvijas iedzīvotājus turpināt “talkot” vietnē www.balsutalka.lv.
Par sabiedrisko iniciatīvu “Balsu talka”
“Balsu talka” tiek īstenota ES Atveseļošanas un noturības mehānisma projektā “Valodu tehnoloģiju iniciatīva”, sadarbojoties LU Matemātikas un informātikas institūtam, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijai un UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai.
Līga Kleina, Sabiedriskās iniciatīvas “Balsu talka” komunikācijas konsultante
Reklāma