Kā sirdi ietekmē jūtas un emocijas?

Kultūrā sirds tiek saistīta gan ar mīlestības tēmu, gan dažādām citām spēcīgām jūtām. Par sirds veselības rādītājiem tiek plaši runāts, taču vai zinām, kāda ir emociju ietekme uz sirds veselību? Par to, kā jūtas un emocijas ietekmē mūsu sirds veselību un kas ikvienam jāzina par sirds slimību profilaksi, stāsta kardioloģe dr. Anna Labuce un farmaceite Ilze Priedniece.

Sirds un emocijas

Viens no iemesliem, kāpēc sirdi saistām ar jūtām, tai skaitā mīlestību, varētu būt tas, ka, izjūtot kādas spēcīgas emocijas, bieži vien jūtam paātrinātu pulsu vai reizēm citas sajūtas sirdī, piemēram, pārsitienus, stāsta kardioloģe dr. A. Labuce. Jāņem vērā, ka citu iekšējo orgānu darbību nevaram just vai jūtam daudz retāk, tādējādi, iespējams, sirds darbība jau izsenis cilvēkiem ir saistījusies ar izjustajām emocijām. Taču kā emocijas ietekmē mūsu sirdi? Kā skaidro kardioloģe, emocijām ir ietekme uz visu cilvēka organismu, tajā skaitā arī uz sirdi. Taču, iespējams, ka par to tiek runāts mazāk nekā par citiem sirdi ietekmējošiem faktoriem, jo emocijas ne vienmēr varam kontrolēt. Mēs varam piestrādāt pie veselīga dzīvesveida piekopšanas – nodarboties ar sportu, uzņemt veselīgu uzturu, bet ne vienmēr ir iespējams kontrolēt emocijas.

Emocijas ietekmē mūsu veģetatīvo nervu sistēmu, kas savukārt regulē visu iekšējo orgānu darbību, tajā skaitā arī sirds darbību. Tādējādi veģetatīvās nervu sistēmas ietekmē, piemēram, stresa vai satraukuma situācijās, var paātrināties pulss, paaugstināties asinsspiediens un tikt provocēti dažādi sirds ritma traucējumi un pārsitieni.

Stress, mīlestība un sirdsdarbība

Sirdi var ietekmēt gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas, stāsta dr. A. Labuce. Ikdienā biežāk sastopamies ar negatīvā stresa ietekmi – mūsdienu cilvēkam ir ļoti straujš dzīves ritms, daudz darbu un pienākumu, un tas reizēm uzliek veģetatīvajai nervu sistēmai lielu slogu. Hroniska spriedze veicina arī stresa hormonu, piemēram, kortizola, līmeņa paaugstināšanos, kas ilgtermiņā var izraisīt asinsspiediena, holesterīna un glikozes līmeņa celšanos.

Tomēr dzīvē sastopamies arī ar dažādām pozitīvām situācijām, piemēram, iemīlēšanās, jaunas attiecības, panākumi karjerā, kas rada pozitīvu stresu. Ja runājam par mīlestību, attiecībām, simpātijām pret citu cilvēku, tas var sevī ietvert gan pozitīvu stresu un priecīgu satraukumu, gan arī zināmas bažas, piemēram, par to, vai simpātijas ir abpusējas. Tāpat reizēm ilgas pēc nākamās satikšanās arī var izraisīt satraukumu. Saprātīgā daudzumā pozitīvajam stresam ir jābūt – ir veikti pētījumi, kas ir parādījuši, ka pozitīvs stress ne tikai veicina smadzeņu darbību, uzlabo atmiņu, sniedz motivāciju sasniegt mērķus, bet arī samazina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku.

“Lauztās sirds” sindroms

Retos gadījumos ļoti spēcīgu emociju gadījumā var attīstīties tā sauktais “Lauztās sirds” sindroms, saka dr. A. Labuce. Medicīniski to biežāk sauc par stresa inducētu kardiomiopātiju jeb Takotsubo kardiomiopātiju. Tā var attīstīties, ja ļoti spēcīgā emocionālā reakcija izraisa stresa hormonu (adrenalīna un noradrenalīna) pēkšņu un strauju līmeņu pieaugumu. Ja tie ļoti lielā daudzumā pēkšņi nonāk asinsritē, tas ļoti negatīvi ietekmē sirds muskuli un var izraisīt akūtu sirds mazspēju, sirds infarktam līdzīgu situāciju, kas smagos gadījumos var būt arī dzīvību apdraudoša.

“Lauztās sirds” sindroma galvenā riska grupa ir cilvēki (biežāk sievietes) pēc 50-60 gadu vecuma. Klasiskā situācija šādai diagnozei ir dzīvesbiedra vai citu tuvu cilvēku zaudēšana, vai kāda cita traģēdija (piemēram, dabas katastrofas, ugunsgrēki u.c.), kad pēc ļoti liela stresa un spēcīgām emocijām parādās miokarda infarktam līdzīgi simptomi – stipras, spiedošas sāpes krūtīs, elpas trūkums, izteikts nespēks u.c. Lai arī “Lauztās sirds” sindroms tiek uzskatīts par retu diagnozi, tomēr tā ir sastopama – piemēram, Latvijā katru gadu ir vairāki šādi gadījumi. Pozitīvais aspekts šādas diagnozes gadījumā ir tas, ka tai parasti ir laba prognoze un dažu mēnešu laikā vairumā gadījumu sirds funkcija pilnībā atjaunojas.

Kardioloģe izsver – neatkarīgi no situācijas, pēkšņas sirds sāpes nedrīkst ignorēt un noteikti ir jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības. Ja pacientam parādās pēkšņas sāpes krūtīs, īpaši, ja tās ir spiedošas sāpes, nekavējoties ir jāsauc ātrā palīdzība, jo tas var būt arī miokarda infarkts, kas var būt dzīvību apdraudoša situācija.

Sirds veselības profilakse un emocijas

Domājot par sirds veselību un emocijām, ir svarīgi parūpēties par nervu sistēmu, t. sk. arī par veģetatīvo nervu sistēmu. Ir jāievēro noteikta emocionālā higiēna, lai ļautu tai atpūsties un attiecīgi arī normāli funkcionēt, stāsta kardioloģe.

Pirmkārt, ir ļoti svarīgs veselīgs un regulārs miegs, kas ir pamats, lai nervu sistēma atpūstos. Tāpat jāizvairās no pārslodzes – gan fiziskas, gan psihoemocionālas.

Otrs būtiskais faktors ir fiziskās aktivitātes, jo, ja cilvēks ir fiziski aktīvs, tad arī emocionālā puse būs krietni stabilāka. Tas palīdzēs arī uzlabot miega kvalitāti, jo fiziski aktīvs cilvēks dienas laikā vairāk nogurst, līdz ar to var vakarā vieglāk aizmigt.

Arī klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka fiziskās aktivitātes mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, palīdz mazināt nogurumu, uzlabo koncentrēšanās spējas, palielina enerģiju un uzlabo garastāvokli, jo veicina laimes hormona endorfīna izdalīšanos. Taču fiziskajām aktivitātēm jābūt piemērotām katra veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai, slodze sportojot jāpalielina pakāpeniski un bez pārspīlējumiem.

Treškārt, pat ja jums ir ļoti saspringts darba grafiks, ja darba apstākļi ir saistīti ar lielu stresu, ir ļoti svarīga regulāra atpūta. Ne tikai fiziska, bet arī emocionāla – nevajadzētu strādāt ārpus darba laika un ļauties pārslodzei, jo ir jādod iespēja smadzenēm un nervu sistēmai atpūsties. Brīvajā laikā ir  jādara tas, kas sagādā prieku – jānodarbojas ar hobijiem, jāvelta laiks ģimenei, draugiem, jāpastaigājas dabā. Tas ļoti palīdz atpūsties un stabilizēt emocionālo pusi, kā arī atbrīvoties no hroniska stresa.

Smagākos gadījumos – ja, piemēram, darba vide rada pārāk lielu stresu un saviem spēkiem netiekat galā ar satraukumu, ir jāapdomā iespēja par vides maiņu un došanos pie speciālista.

Ārstniecības augi stresa gadījumiem

Farmaceite norāda, ka saspringtākos dzīves brīžos noderīgi var būt arī ārstniecības augi ar nomierinošu darbību – piparmētru un melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāles, māteres un raudenes laksti, apiņa augļkopas, liepziedi, vīgriezes un kumelītes ziedi.  Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā, kur sastāvā būs vairākas ārstniecības augu drogas. Tās izmanto satraukuma mazināšanai un noder arī miega traucējumu gadījumā.

Savukārt asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgos antidepresantus, taču ar to lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem. Aptiekā pieejami arī dažādi preparāti no ārstniecības augiem – sīrupu, pilienu, kapsulu, tablešu veidā, arī kompleksi preperāti, kur apvienoti ārstniecības augi ar vitamīniem un minerālvielām, no kuriem nozīmīgākie būs B grupas vitamīni un magnijs. Pirms lietošanas gan nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotāko izvēli.

Arī relaksējošai vannai var izmantot ārstniecības augus vai ēteriskās eļļas, piemēram, lavandas, kumelītes, raudenes, un liepziedus, iesaka farmaceite.

Ko svarīgi zināt par sirdi

Kardioloģe dr. Labuce uzsver trīs būtiskākās lietas, kas ikvienam būtu jāveic savas sirds veselības labā:

• Ikvienam būtu jānosaka holesterīna līmenis asinīs, arī jauniešiem.
• Reizi gadā jāizmēra asinsspiediens.
• Ir jāzina, vai ir jebkādas sūdzības, piemēram, sirdsklauves (pat ja tās ir periodiskas un īslaicīgas), smaguma sajūta krūtīs, reizēm parādās sāpes vai pēdējā laikā ir mazinājusies slodzes tolerance, tad noteikti ir jāvēršas pie speciālista – sākumā pie ģimenes ārsta un, ja nepieciešams, pie kardiologa, lai izvērtētu situāciju. Profilaktiskās pārbaudes ir ļoti būtiskas, lai laicīgi atklātu problēmu, ja tāda ir, un līdz ar to arī veiksmīgāk to ārstētu un nesagaidītu sekas.

Kardioloģe atzīst, ka praksē var novērot pozitīvu tendenci – kopumā iedzīvotāju zināšanas par sirds veselību un slimību profilaksi uzlabojas. Īpaši jaunieši kļūst arvien izglītotāki un motivētāki sirds veselības jomā, jo šobrīd jūtama tendence, ka veselīgs dzīvesveids (fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs) ir kļuvis par sava veida modes lietu. Arī smēķēšanas popularitāte jauniešu vidū šobrīd ir zemāka, nekā tā bija, piemēram, pirms 20 gadiem, kam kopumā ir liela ietekme uz sirds un asinsvadu veselību. Savukārt vidējā paaudze un vecāka gadagājuma cilvēki, lai arī, iespējams, kļuvuši informētāki par sirds veselību, bieži vien nav pietiekami motivēti, lai atbilstoši mainītu savus ieradumus.

Informāciju sagatavoja: Agnija Greiziņa, mārketinga vadītāja Latvijā