Jods – kad to lietot un kad – nelietot!

„Aptiekās pieprasījums pēc joda preparātiem un uztura bagātinātājiem pieaudzis,” stāsta farmaceits Vadims Brižaņs. „Taču, kā jau to tikko arī norādījusi Veselības ministrija, joda profilakse nav “zāles pret radiāciju” un var nopietni apdraudēt veselību,” norāda farmaceits, sīkāk raksturojot situāciju, kas vedina jodu pastiprināti iegādāties, kādos gadījumos lieto jodu un kas ir radioaktīvais jods.  

Konteksts – ko vēsta farmaceiti ārvalstīs

Ziņojumi par karadarbību rada trauksmi un mudina eiropiešus izpirkt jodu domājot, ka tas var pasargāt no radioaktīvā starojuma, ja tāds pēkšņi radīsies, sekām.Kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā un izsludināja paaugstinātu gatavību Krievijas kodolspēkos, atsevišķās aptiekās Bulgārijā, Polijā un Čehijā joda krājumi ir jau izpārdoti, bet Polijas aptiekās pārdotā joda daudzums ir vairāk nekā dubultojies ziņo “Reuters”. Amatpersonas citviet Eiropā, tostarp Beļģijā, Francijā un Nīderlandē, arī piekrīt, ka pieprasījums pēc joda ir pieaudzis, neskatoties uz to, ka tās atrodas tālāk no konflikta Ukrainā, vēsta šo valstu vietējie mediji.

Beļģijas aptiekās, kur jods parasti tiek piedāvāts bez maksas, gandrīz 30 000 iedzīvotāju paņēmuši joda tabletes, ziņoja “The Brussels Times”. Farmaceitu arodbiedrība Francijā ziņoja, ka ir ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri pieprasa medikamentu, vēsta “Le Parisien”.

Kāpēc tieši jods?

Jodu, ko var lietot tablešu vai sīrupa veidā, var izmantot, lai palīdzētu aizsargāt cilvēkus no vairogdziedzera vēža. Šī vēža veida attīstībai ir vairāki iemesli, un jā, viens no tiem ir arī radioaktīvā starojuma ietekme. Taču vienlaikus skaidri jāapzinās, ka, ja organisms nav ticis pakļauts radiācijas ietekmei, joda profilaktiskais lietošanai nav nekādas pasargājošas lomas, gluži pretēji, tas var kaitēt veselībai. Tādēļ Eiropas valstu amatpersonas dažādos līmeņos šonedēļ nāca klajā ar paziņojumu, ka joda lietošana nav nepieciešama un kodolkara gadījumā nepalīdzēs.

„Pašreizējā situācija Ukrainā neliecina par joda tablešu lietošanas nepieciešamību,” tviterī raksta Federālā Kodolieroču kontroles aģentūra, papildinot sacīto: „Jodu lietojiet tikai pēc valdības iestāžu ieteikuma.” Savukārt Čehijas Valsts Kodoldrošības biroja vadītāja Dana Drābova (Dana Drábová) tviterī rakstījusi, ka ir daudz jautājumu par joda tabletēm, taču specializētu preparātu lietošana ir apsverama konkrētos gadījumos, bet citādi ir bezjēdzīga.

Arī farmaceits uzsver, ka, lai sasniegtu vajadzīgo joda daudzumu, kas varētu neitralizēt iespējamā starojuma sekas ar aptiekās brīvi iegādājamo uztura bagātinātāja palīdzību (kas izgatavoti gluži citiem mērķiem!), šādās tabletes vienā uzņemšanas reizē būtu jāapēd vairāki simti – līdz pat 600! Un tas drīzāk sagraus organismu nekā spēs pasargāt. Turklāt farmaceits piebilst, ka jods pasargā tikai no viena starojuma spektra daļas, nevis visa kopuma, kas vēl jo vairāk padara šī uztura bagātinātāja lietošanu bezjēdzīgu. „Medikamenti, kas lietojami paaugstināta radioaktīvā fona gadījumos, nav nopērkami aptiekās – to valstis tur krājumā un izdala iedzīvotājiem tikai un vienīgi konkrētu risku gadījumos,” skaidro Vadims Brižaņs.

Jods – ļoti vajadzīgs organismam

Līdztekus farmaceits bažījas, ka joda preparātu nesamērīga iegāde var atstāt bez medikamentiem tos pacientus, kam tādi patiesi ir vajadzīgi. Un šādu cilvēku ir ļoti daudz. Tādēļ svarīgi izprast joda nozīmi.

Jods ir minerāls, kam ir būtiska loma veselības uzturēšanā. Būtībā jods ir nepieciešams ikvienam no mums. Ja uzturā nesaņemat pietiekami daudz joda ar uzturu, var būt nepieciešami uztura bagātinātāji. ASV dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku saņem pietiekami daudz joda ar ikdienas uzturu. Tomēr citās pasaules daļās zems joda līmenis ir nopietns veselības problēmu cēlonis. Tāpat vajadzība pēc joda ir atšķirīga dažādām iedzīvotāju grupām.Piemēram, grūtniecēm ir lielāks zema joda līmeņa risks un attiecīgi, nepietiekams joda daudzums palielina zīdaiņu attīstības problēmu risku.

Jodam ir ļoti svarīga loma vairogdziedzera veselībā. Radioaktīvais jods palīdz ārstēt virkni ar vairogdziedzeri saistītu problēmu. Pēc starojuma iedarbības jods var nodrošināt zināmu aizsardzību pret vairogdziedzera bojājumiem. Tas palīdz arī fibrocistiskās mastopātijas gadījumā, kas ir nekaitīgs stāvoklis un dažām sievietēm parādās menstruāciju laikā.

Jāatzīmē, ka lielākā daļa cilvēku savā uzturā saņem vairāk nekā pietiekami joda. Viena tējkarote jodētā sāls satur 400 mikrogramus joda. Tas ir divas reizes vairāk, nekā vairumam pieaugušo nepieciešams dienā.

Kā dabiski uzņemt jodu ar pārtiku?

Jods ir daudzos pārtikas produktos, īpaši jūras produktos. Labs avots ir jūraszāles. Citi jūras velšu avoti ir:

• tuncis,
• sardīnes,
• lasis,
• omārs,
• garneles.

Jods ir arī tādos pārtikas produktos kā:

• piena produkti,
• graudi,
• olas,
• dārzeņi.

Jods ir mātes pienā un tiek pievienots zīdaiņu maisījumam. To pievieno arī daudziem galda sāls zīmoliem.

Nopietni par joda pārdozēšanu

Farmaceits brīdina, ka joda preparātu neapdomīga iegāde ne tikai var atstāt pacientus, kam tie vitāli nepieciešami, bez zālēm, bet arī – neapdomīga joda lietošana ir patiešām graujoši veselībai.

Vairāk nekā 1100 mikrogrami joda dienā pieaugušajiem var būt bīstami. Tas var izraisīt vairogdziedzera darbības traucējumus un citas veselības problēmas.

Pārmērīga joda lietošana var izraisīt:

• vēdera darbības traucējumus,
• sāpes vēderā,
• galvassāpes,
• iesnas,
• caureju,
• metāla garšu mutē.

Un šis nepatīkamās parādības vērojamas jau nelielas joda „pārslodzes” gadījumā cilvēka organismā! Apdomājiet, kādu postu var nodarīt lielu devu uzņemšana, piemēram, nolemjot dzert joda šķīdumu spirtā!

„Nelietojiet jodu, ja jums ir vairogdziedzera problēmas, ja vien ārsts to neiesaka. Grūtniecēm dažreiz papildus ir nepieciešams jods, taču tad to arī ieteiks speciālists,” cieši piesaka farmaceits.

Vadims Brižaņs un lūdz pacientus, pirms joda iegādes, apspriesties ar savu farmaceitu, jo joda preparātiem var būt mijiedarbība ar citām zālēm. Tie varētu mijiedarboties ar litiju un zālēm sirds, augsta asinsspiediena un vairogdziedzera problēmu ārstēšanai.

Kas ir radioaktīvais jods?

Zinātniskās fantastikas filmās redzēts, ka viss, kas saistās ar radioaktivitāti, gandrīz vienmēr rada bīstamību. Bet reālajā dzīvē ārsti radioaktīvas vielas var izmantot ārstēšanā. Radioaktīvais jods ir labs piemērs.

Parastais jods ir viena no mūsu organismam nepieciešamajām pamata uzturvielām, un mēs to uzņemam ar pārtiku. Vairogdziedzeris izdala hormonu, kas pārvalda dažas organisma svarīgākās funkcijas, piemēram, augšanu un fizisko attīstību.

Taču medicīnā izmanto citu joda formu: radioaktīvo jodu. Tas ir ļoti interesanti! Ir viela, kas ir radioaktīva, izdala tik intensīvu enerģijas veidu, ka tā var kaitēt organismam, bet mēs esam iemācījušies to „savaldīt” un izmantot medicīnā daudzu slimību ārstēšanā!

Kā medicīnā pielieto radioaktīvo jodu

Saņemot radioaktīvā joda devu šķidrā kapsulā, vairogdziedzeris to absorbē. Tātad tas var palīdzēt ārstam laikus pamanīt audzēja šūnas vairogdziedzerī.

Kā tas notiek?

Jodu ievada vai nu injicē, vai lūdz norīt joda tableti. Dažas stundas vēlāk skenēšanas iekārta parāda, kur radioaktivitāte ir uzkrājusies. Vairogdziedzera daļās, kurās uzkrājies mazāk radioaktivitātes nekā citām, var būt audzēja šūnas. Ārsts izmanto arī citas diagnostikas metodes, lai par šo atradni pārliecinātos.

Radioaktīvais jods var arī parādīt, vai vēzis ir izplatījies ārpus vairogdziedzera. Pēc devas saņemšanas skeneris pārbauda, vai visā ķermenī nav slimības pazīmju. Radioaktīvo jodu piemēro ne tikai diagnostikā, bet arī ārstēšanā.

Radioaktīvais jods ir:

• visizplatītākā Greivsa slimības ārstēšanas metode. Ir arī citas zāles vai pastāv iespēja ārstēt operatīvi, bet metodi ārsts izvēlas, balstoties uz slimības smagumu un pacienta anamnēzi;
• viena no ārstēšanas metodēm vīriešiem ar prostatas vēzi. To pielieto gadījumos, ja vēzis ir agrīnā stadijā vai aug lēni. Ja pastāv lielāks risks, ka slimība izplatīsies ārpus prostatas, ārsts ārstēšanu ar radiaktīvo jodu var savienot ar staru terapiju;
• arī metode, ar kuru ārstē acu vēža veidu, ko sauc par acs melanomu vai intraokulāro melanomu;
• viens no dzemdes kakla vai dzemdes vēža ārstēšanas veidiem sievietēm.

Farmaceits Vadims Brižaņs aicina saprātīgi iepazīties ar visu iespējamo, zinātnē balstīto informāciju par joda lietošanu: „Un ne tikai par to, bet arī par nelietošanu, ja pēc tā nav vajadzības!” Tāpat eksperts atgādina, ka vispieejamākais medicīnas speciālists joprojām katram cilvēkam, kam radušies jautājumi par savu veselību, ir sastopams tepat blakus – aptiekā. Jautājiet savam farmaceitam!”

Informāciju sagatavoja: Līga Ribkinska, komunikācijas direktore