Jaunieši ir mūsu tagadne, kas veidos nākotni

Smiltenes tehnikuma 3. pavāru kursa audzēkne Evelīna Leite ir viena no sabiedriski aktīvākajām skolas jaunietēm, kurai svarīgi paust savu viedokli arī publiski. Pavasarī rakstījām par viņas dalību 10. Jauniešu Saeimā, bet pavisam nesen – 4. decembrī – Evelīna Marija bija viena no jaunietēm – Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītā skolēnu radošo darbu konkursa dalībniecēm, kuru Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzaicināja uz tikšanos Rīgas pilī.

Ko Evelīna Marija teiktu, uzrunājot tautu Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienā, ja viņa būtu Valsts prezidente?

“Uzskatu, ka mums joprojām jābūt pateicīgiem ikvienam, kurš cīnījies, lai Latvija būtu brīva un neatkarīga valsts. Un arī tiem, kuri gatavi to darīt šodien,” pārdomās dalās Evelīna Marija Leite. “Taču savā konkursam rakstītajā uzrunā vairāk centos ieskatīties nākotnē, rosināt ikvienu padomāt, ko viņš/viņa jau šodien var darīt, lai tā visiem būtu labāka. Īpaši svarīgi man šķita uzrunāt savus vienaudžus, jauniešus.”

Saskaņā ar Evelīnas Marijas Leites dziļāko pārliecību – tieši jauniešu spēkos ir daudzko mainīt. “Tikai viņus bieži vien attur bailes pateikt ko citiem nepieņemamu, bailes no nosodījuma. Taču padomju laiki, kad cilvēku viedokļi tika stingri kontrolēti un noniecināti tad, ja nesaskanēja ar valdošo ideoloģiju, pieder pagātnei.”

Fragments no Evelīnas Leites Marijas uzrunas:

“Latvijas turpmākā nākotne ir atkarīga no mums, jaunieši! Jūsu vārdi spētu mainīt visu nāciju, bet jūs kožat mēlē baiļu dēļ, jo vienmēr bijis jāklusē, lai nepateiktu ko nepareizu vai nepieņemamu. Tas ir absurdi. Jāpārrauj šī ķēde, kas jauniešu viedokli noniecina jau no bērnu dienām vecuma dēļ. Jaunieši nav mūsu nākotne, jaunieši ir mūsu tagadne, kas veidos turpmāko nākotni. Pietiks traumēt vienam otru ar padomju laiku uzskatiem, tie sen jau ir beigušies. Mēs visi esam radoši un spējīgi uz lielām lietām jau tagad.

Pietiks baidīties un domāt, ka mēs neko nespēsim ietekmēt. Krietni tālu un smagu ceļu ir veikušas mūsu iepriekšējās paaudzes, kas rūpējās par šo zemi, lai katrs no mums varētu saukt to par savu. Mums jābūt kā tām paaudzēm. Jāpārstāj domāt, ko valsts mums var sniegt, bet jādomā, ko mēs kā tauta, kā viens kopums varam sniegt valstij. (..)

Latvija ir demokrātiska valsts, mēs veidojam tās demokrātiju. Tā ir mūsu atbildība. Bez vienošanās un ieklausīšanās citam citā tai zūd vērtība. Būsim saprotošāki pret sevi, pret citiem, pret darītājiem un arī pret runātājiem. Lai pasargātu valsti no ārpuses, mūsu valsts iekšienē jābūt saticībai un mieram.  Pietiks kritizēt pirms laika. Šajā valstī mēs neesam konkurenti, mēs visi esam cilvēki, mūsu valsts iedzīvotāji, mēs esam valsts.

Beidzot jāpārtrauc vienam uz otru rādīt ar pirkstiem vai stāvēt augstāk vienam par otru. Mums jārūpējas vienam par otru kā spēcīgai, mīlošai un varošai tautai. Savukārt pārējiem jāatbalsta jaunieši, lai grimst kautrīgums, lai mazāk lietu paliktu nepateiktas. Jo varbūt tieši kādam no mūsu valsts jauniešiem ir atbildes uz neatrisinātiem jautājumiem. (..)

Latvijai jābūt tādai vietai, kur, ierodoties rūpju pilnam, sirds iesāpas no miera un vienotības.”

Vai, viesojoties prezidenta pilī, Evelīna Marija iedomājās, ka varbūt kādreiz arī viņa varētu būt Latvijas Valsts prezidente? “Pagaidām par to nedomāju. Bija patiess prieks satikt tik daudz sabiedriski aktīvu jauniešu. Ikdienā reizēm pārņem sajūta, ka tādu ir maz, bet tā nav. Vienīgi ļoti žēl, ka liela sabiedrības daļa pamatotu iemeslu dēļ neuzticas politiķiem. Līdz ar to arī jauniešiem zūd motivācija būt sabiedriski aktīviem, iesaistīties politikā, jo neviens negrib piedalīties netīrā spēlē.

Ļoti patika ekskursija pa pili un uzrunāja aktrises Zanes Daudziņas ieteikumi par publisko uzstāšanos.”

Šobrīd Evelīna Marijas dzīves centrā ir mācības, viņa iegulda lielu darbu, lai apgūtu savu izvēlēto profesiju. Priekšā profesionālās kvalifikācijas prakse…