Japāniete Keiko pēc rudzu maizes receptes iegriežas Brantu muižā

Šonedēļ Smiltenes novada Brantu muižu apmeklēja japāniete Keiko Sasaki, kura ieradusies Latvijā, lai veidotu pavārgrāmatu par Baltijas valstu ēdieniem. Grāmata gan taps tikai japāņu valodā.

Keiko ar lielu interesi apceļo Latviju, lai izzinātu latviešu tradicionālās virtuves noslēpumus. Viņa pabijusi Alsungā, Kolkā un citās vietās. Kopā ar latviešu saimniecēm gatavojusi sklandraušus, skābputru, sviestu, ķiļķenus ar gaļu un saldo zupu, bet Brantu muižā mācījusies cept rupjmaizi un gatavot bukstiņbiezputru.

“Esmu ieradusies Latvijā, lai pētītu Baltijas valstu ēdienus. Pirms tam mēnesi pavadīju Lietuvā. Pētnieciskā brauciena laikā vēlējos satikt cilvēkus, kas gatavo īstu mājas ēdienu, kā arī pati vēlējos to nogaršot,” atklāj Keiko, kura par to, kādus ēdienus un receptes ir atklājusi, raksta rakstus un receptes japāņu valodā, kā arī savā mītnes zemē veido blogus par šo tēmu Viņa tagad zina arī pēc sentēvu metodēm ceptas rupjmaizes recepti. “Līdz šim man nav bijusi iespēja redzēt maizes pagatavošanas procesu, bet Ilze iemācīja un dalījās ar visiem padomiem. Un parādīja, kā cep maizi. Tas bija pārsteidzoši, ka recepte bija pieejama. Ilze to neslēpa,” stāsta japāniete, kuru arī ļoti pārsteidzis ekoloģiskais veids, ka maizītes cepšanas procesā noder arī kļavu lapas, kuras tiek izmantotas kā cepampapīrs. “Cilvēki ir aizmirsuši, kā var sadzīvot ar dabu un ka var tik daudz ko izmantot no tās. Mani pārsteidza arī informācija par Māras zīmi, kas rotā maizes klaipu, izrādās, ka tai ir dziļa nozīme. Arī tas, ka cepšanas process ir ļoti līdzsvarots un ka cepējs nodod savu enerģiju, līdzsvaru maizes ēdājam. Latviešu dzīves filozofija ir ļoti dziļa. Tas viss bija liels pārsteigums uz katra soļa,” viņa pamato.