Jānis Strupulis Valkas novadpētniecības muzejam dāvina unikālu gleznu un medaļu kolekciju

No 10. februāra līdz 30. martam (ieskaitot) Valkas novadpētniecības muzejā skatāma izstāde “Gleznas un medaļas”. Tajā eksponēti muzejam dāvinātie mākslinieka Jāņa Strupuļa latviešu autoru darbi no viņa kolekcijas. Aizvadītajā sestdienā norisinājās viņa dāvinājumu izstādes atklāšana.

28. janvārī J. Strupulis atzīmēja 75 gadu jubileju, un šī izstāde sasaucas tieši ar šo zīmīgo notikumu. Ideja rīkot tieši dāvinājumu izstādi pieder pašam dāvinātājam.

Pēdējā pusgada laikā Jānis Strupulis Valkas novadpētniecības muzejam ir dāvinājis ne tikai savus darbus, bet arī citu latviešu autoru medaļas, gleznas, akvareļus un arī minigobelēnus no savas kolekcijas.

“Šodien atklājam ļoti nozīmīgu izstādi. Mēs atklājam mūsu novadnieka, mākslinieka Jāņa Strupuļa jubilejai veltītu izstādi. Viņu pašu, iespējams, lielākā daļa zina kā medaļu mākslinieku, bet viņam ir arī darbi citos mākslas žanros. Par to mēs varējām pārliecināties viņa jubilejas izstādē pirms pieciem gadiem. Protams, šim dāvinājumam ir nozīmīga mākslinieciskā vērtība, bet mums svarīgi ir tas, ka Jānis Strupulis par saviem līdzekļiem veica nepieciešamos gleznu rāmējumus. Par ko arī esam ļoti pateicīgi,” teica Ligita Drubiņa, Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Viņa akcentēja, ka līdz ar šo kolekciju Valkas novadpētniecības muzejs un faktiski visa Latvijas sabiedrība iegūst daudz milzīgu vērtību, jo muzeja krājums ir Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa.

Šajā izstādē ir eksponēti 72 autoru 90 darbi. Izstādi iekārtoja muzejpedagoģe Līva Dorša.

“Medaļu kolekcija ir veidojusies visai neapzināti. Laika gaitā esmu sastapis māksliniekus, kuri man ir dāvinājuši savas medaļas vai arī tās pie manis ir nonākušas maiņas ceļā, no rokas rokā. Bet gleznu kolekciju esmu veidojis mērķtiecīgi. Šeit ir latviešu autoru darbi, kas mani personīgi uzrunājuši. Nolēmu ar šo izstādi atzīmēt savu 75 gadu jubileju un visus tās eksponātus dāvināt Valkas novadpētniecības muzejam. Janvāris muzejam bija jau saplānots, tāpēc par izstādes atklāšanas dienu izvēlējāmies 10. februāri, kas nejauši sakrita ar Ķīniešu Jauno gadu,” norādīja J. Strupulis, uzsverot, ka priecāsies, ja tuvākajā laikā izstādi apmeklēs daudzi mākslas cienītāji, tai skaitā mākslas skolas audzēkņi, kuri varētu daudz mācīties un iedvesmoties no izciliem latviešu autoru darbiem, īstām mākslas pērlēm.

Kopš lielās 70 gadu jubilejas izstādes, kas notika Valkā pirms pieciem gadiem, mākslinieks nav radījis tik daudz jaundarbu, lai sarīkotu jaunu personālizstādi. “Tieši tāpēc esmu parūpējies par to, ka šajā izstādē ir nonākuši labākie latviešu darbi, kurus gadiem esmu krājis un kolekcionējis. Man ir mierīgs prāts, ka tie ir nonākuši drošās rokās – Valkas novadpētniecības muzejā un noteikti papildinās muzeja krājumu. Ļoti ceru, ka ar laiku muzejam radīsies iespēja izveidot pastāvīgu latviešu mākslas darbu ekspozīciju, kuru visa gada garumā varētu apmeklēt kā skolu audzēkņi, tā ikviens cits interesents no jebkuras Latvijas vietas. Es to ļoti augstu vērtēju, jo pats zināmā mērā esmu izaudzis muzejos. Dodoties iepazīt kādu jaunu pilsētu, vienmēr apmeklēju vietējos muzejus, arī ārzemēs. Muzejs ir vieta, kur koncentrēts viss par vietējo kultūru, vēsturi, personībām un daudz ko citu,” pauda mākslinieks.

Atklāšanas pasākumā bija ieradušies īpašie viesi – mākslas vēsturnieces Ingrīda Burāne un Edvarda Šmite. Viņas abas atgādināja, cik monētu un gleznu kolekcijai ir liela vērtība, uzsverot to par būtisku notikumu, kas vairs nav izdzēšams no Latvijas kultūras vēstures un Latvijas glezniecības, medaļu mākslas konteksta.

“Paldies ceļabiedriem Edvardai Šmitei un Jānim Strupulim, paldies Arčijam par vizinājumu uz Valku, paldies manai kursabiedrenei, mākslas vēsturniecei Baibai Magdalēnai Eglītei, kura bija atbraukusi no Cēsīm, paldies lieliskās ekspozīcijas iekārtotājai Valkas novadpētniecības muzeja speciālistei Līvai Doršai un pārējiem muzeja cilvēkiem, muzikantiem, Jāņa Strupuļa klasesbiedriem, visiem, visiem, kuri šo dienu darīja profesionāla un cilvēcīga siltuma, atbildības, vērtību tik piesātinātu. Uzlādējošu. Paliekošu. Notikums un kolekcija, kas nav izdzēšami no Latvijas kultūras vēstures un Latvijas glezniecības, medaļu mākslas konteksta. Tāpat ar Valku tiek saistīti arī daudzi citi pagātnes un tagadnes krustpunkti. Tas viss ir pagātnes un šodienas cildenums. Patriotisma paraugstunda. Visās nozīmēs un visās sarunās, ko mēs dzirdējām izstādes atklāšanā,” teica I. Burāne, kura pēc viesošanās Valkā mājās devusies ar spilgtām emocijām, kas paliks atmiņā vēl ilgi.

Kā “Ziemeļlatvija”, tā izstādes apmeklētāji atklāšanas dienā varēja pārliecināties, ka, raugoties uz šīs kolekcijas darbiem, var nepastarpināti iepazīties ar dažādiem latviešu mākslas vēstures attīstības posmiem. Vairāki izstādes apmeklētāji atzina, ka nojautuši par to, ka J. Strupulim varētu būt unikāla medaļu kolekcija, bet tik bagātīgs latviešu autoru mākslas darbu krājums daudziem bijis kā patīkams un negaidīts atklājums.

“Kā vairums izstādes apmeklētāju es biju ļoti patīkami pārsteigta, jo ieraudzīju ne tikai medaļu kolekciju, bet arī brīnišķīgu latviešu mākslinieku gleznu kolekciju. Tas ir kaut kas vienreizējs – tik daudz unikālu un daudzveidīgu pašmāju autoru darbu. Mākslas vēstures kontekstā tie ir nenovērtējami, jo īpaši daudzu vecmeistaru gleznas. Pieļauju, ka daļa valcēniešu vēl neapzinās, kāds dāvinājums ir ticis Valkas muzejam. Visas gleznas ir vērts redzēt savām acīm, bet, tiklīdz pamanīju Ludolfa Liberta, kurš bija latviešu scenogrāfs, gleznotājs, darbu, to ilgi pētīju un apbrīnoju, ko tikai viņš nav gleznojis, dažādos stilos un manierēs. Ļoti interesanti ir viņa gleznotie portreti un ainavas,” stāsta izstādes apmeklētāja, valcēniete Inga Daniela.

Viņa uz izstādi devusies ar mērķi satikt J. Strupuli, lai viņam pajautātu par tehniskām lietām, kas saistītas tieši ar medaļu tapšanas procesu un specifiku. Tas arī izdevies. “Pati nodarbojos ar botāniskā barela jeb ģipša gleznu veidošanu. Zināju, ka ģipša liešana arī ir viens no pirmajiem procesiem pie medaļas izgatavošanas, tāpēc vēlējos izprast, kas notiek tālāk pēc šī procesa, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Izdevās aprunāties ar Jāni Strupuli un saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem. Pilnīgi piekrītu mākslas vēsturnieces Ingrīdas Burānes teiktajam, ja būtu mums vairāk šādu cilvēku kā Jānis Strupulis, kuri prot dot kaut ko no sevis sabiedrībai, tad mūsu valsts plauktu un zeltu. Taisnība, ka nevaram visu laiku tikai prasīt un gaidīt kaut ko no valsts, mums ir jāiemācās arī dot un dāvināt,” pārliecināta I. Daniela.

Atgādināsim, ka 72 autoru vidū ir, piemēram, Jānis Pauļuks (1906–1984), Leo Kokle (1924–1964), Ludolfs Liberts (1895–1959), Kārlis Miesnieks (1887–1977), Konrāds Ubāns (1893–1981), Rihards Zariņš (1869–1939), Indriķis Ze­beriņš (1882–1969).

Izstādes atklāšanas dienā klātesošos uzrunāja un mākslinieku J. Strupuli sveica Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns, Valkas novadpētniecības muzeja direktors Reinis Kulbergs, J. Strupuļa klasesbiedri un vairāki citi izstādes apmeklētāji.

Tāpat izskanēja Valkas pilsētas tautas mūzikas kapelas “Sudmaliņas” sarūpētie priekšnesumi.

+ 1